Naftas cenu un gāzes eksporta apjomu kritums iecirtis robu budžetā un samazinājis Krievijas kara finansēšanai Ukrainā kritiski svarīgos energoresursu ieņēmumus līdz zemākajam līmenim aizvadīto piecu gadu laikā.
Naftas un gāzes ieņēmumu krīze
Aizvadītā gada budžetā naftas un gāzes nodokļos tika iekasēti aptuveni 108 miljardi ASV dolāru - par 24% mazāk nekā 2024. gadā, kas ir lielākais kritums kopš desmitgades sākuma, liecina Krievijas Finanšu ministrijas dati. 2025. gada decembrī Krievijas budžeta ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās uz pusi - līdz 5,3 miljardiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada augusta, aprēķinājis “Reuters”.
Izput Nacionālais labklājības fonds
Pēc dramatiskā naftas un gāzes ieņēmumu krituma budžeta izdevumu segšanai Putina valdība iztērējusi vairāk nekā pusi no Nacionālā labklājības fonda (NLF) līdzekļiem un gandrīz trīs ceturtdaļas no NLF zelta rezervēm. “Trešo gadu pēc kārtas, lai segtu kara un citus federālā budžeta izdevumus, finansētu valsts bankas un apmaksātu megaprojektus, Krievijas valdībai jāpārdod NLF zelta rezerves,” komentē “The Moscow Times”. Janvārī valdība uz NLF rēķina bija spiesta segt zaudētos naftas un gāzes ieņēmumus 230 miljardu RUR (~ 3 mljrd. USD) vērtībā.
Krievijas Finanšu ministrijas publiskotie dati: no 2022. līdz 2025. gadam NLF zelta rezerves samazinājušās par 71%. 2026. gada 1. janvārī Centrālajā bankā glabājās 160,2 tonnas, 2022. gada maijā - 554,9 tonnas zelta. Pagājušajā gadā pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā fonda rezerves nedaudz palielinājās - par 350 miljardiem RUR (~ 4,5 mljrd. USD), taču salīdzinājumā ar pirmskara līmeni tās ir samazinājušās gandrīz par 60% jeb 5,6 trilj. RUR (~ 72 mljrd. USD).
Finanšu ministrija 2026. gadā tēriņus no NLB līdzekļiem vairs neplānoja, cerot atlikušās rezerves saglabāt, kas gadu gaitā uzkrājās, pateicoties naftas ieņēmumiem.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas sankcijas Putina valdības plānus izjauca: Krievijas galvenās eksporta jēlnaftas markas naftas “Urals” vidējā cena nokritās līdz 39, nevis budžetā ieplānotajiem 59 USD. Salīdzinot ar novembri, “Urals” cena kritusies par 13%, bet kopš 2025. gada sākuma - par vairāk nekā 40%. Ja naftas cenas un rubļa kurss saglabāsies pašreizējā līmenī, līdz gada beigām no NLF tiks iztērēti 2,5 trilj. RUR (~ 32 mljrd. USD) - aptuveni 60% atlikušo līdzekļu, prognozē Krievijas VTB bankas analītiķi.
No 16. janvāra līdz 5. februārim Krievijas Finanšu ministrija no fonda rezervēm katru dienu pārdos zeltu un Ķīnas juaņas 12,8 miljardu RUR (~ 163 milj. USD) vērtībā, kopā - 192,1 miljardus RUR (~ 2,5 mljrd. USD). Krievijas valdības tā dēvēto budžeta noteikumu darījumu apjoms kļūs rekordliels, pārsniedzot pandēmijas laika maksimumu, kad no fonda līdzekļiem valdība pārdeva 11,4 mljrd. RUR dienā, vēstīja Kremļa ziņu aģentūra “Interfax”.
Krievijas un globālās makroekonomikas un tirgus izpētes “Telegram” kanāla “MMI” analītiķi uzskata, ka situācija patiesībā ir krietni ļaunāka: tāpat kā 2025. gadā, arī šogad Krievijas budžets naftas un gāzes ieņēmumos (NGI) varētu zaudēt 2,5-3 triljonus RUR (~ 32-38 mljrd. USD). Tas nozīmē, ka NLF rezerves “tiks pilnībā iztukšotas”. 2026. gada sākumā fonda likvīdo aktīvu atlikums valūtā un zelta rezervēs Krievijas bankas kontos bija 4,1 triljons RUR (~ 52 mljrd. USD). Pēc Krievijas naftas cenu sabrukuma Krievijas Finanšu ministrija paziņoja, ka ikmēneša datu publicēšanu par NGI federālajā budžetā “atliek uz nenoteiktu laiku”. Kārtējais ziņojums ministrijas tīmekļa vietnē vairs nebija atrodams, jo šajā situācijā valdībai vairs nekas cits neatliek kā vien turpināt izšķērdēt Nacionālo labklājības fondu, kur tika uzkrāti līdzekļi no energoresursu pārdošanas.
Budžeta zaudējumi
Naftas cenu krituma, rubļa vērtības pieauguma un sankciju dēļ 2025. gadā NGI ieņēmumos federālais budžets zaudēja 2,5 triljonus RUR (~ 32 mljrd. USD). Finanšu ministrija 2025. gada budžetu rudenī grozīja, strauji samazinot NGI prognozi un trīskāršojot deficītu. Taču pat ar jauno prognozi ieņēmumi izrādījās par 0,2 triljoniem RUR (~ 2,5 mljrd. USD) mazāki. “Spriežot pēc pašreizējās naftas cenu dinamikas, arī šogad situācija saglabāsies sarežģīta,” brīdina Natālija Orlova, “Alfa Bank” galvenā ekonomiste. Finanšu ministrija 2026. gadā naftas un gāzes nodokļu ieņēmumos plāno iekasēt 8,9 triljonus RUR (~ 114 mljrd. USD). Tomēr faktiskie ieņēmumi būs vēl par 1,1-1,4 triljoniem RUR mazāki, lēš ekonomists Dmitrijs Poļevojs.
Iztrūkuma segšanai valdība 2026. gadā palielināja PVN no 20% līdz 22%, uzņēmumu ienākuma nodokli no 20% līdz 25%, nodevas un akcīzes nodokļus, ieviesa diferencētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa skalu, papildus solot iekasēt 3,6 trilj. RUR (~ 46 mljrd. USD), un arī tas neizdevās.
Ieņēmumi palielinājās tikai par 1,6% jeb 575 mljrd. RUR (~ 7,4 mljrd. USD) un reālā izteiksmē, ņemot vērā inflāciju, sākuši pat samazināties. Krievijas budžeta sistēmas ieņēmumi, ieskaitot reģionālo budžetu, Pensiju fonda un Obligātās medicīniskās apdrošināšanas fonda iemaksas, jau trešo gadu pēc kārtas ir praktiski nemainīgi, norāda ekonomists Viktors Tunevs. “Mēs katru gadu paaugstinām nodokļus, bet budžetā tie neko neienes. Ieņēmumi pastāvīgi samazinās gan reālā izteiksmē, gan attiecībā pret IKP.”
“Pēc ekonomiskās situācijas pasliktināšanās budžeta faktiskie ieņēmumi bija ievērojami zemāki, nekā plānots,” atzīst Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centra (ЦМАКП) eksperts Emīls Ablajevs. Ekonomikas izaugsme palēninājās gandrīz līdz nullei, sāka samazināties uzņēmumu peļņa, tāpat kā ārējās tirdzniecības ieņēmumi augošā sankciju spiediena dēļ.
“MMI” kanāls komentē: “Šis gads būs sliktāks. NGI aprēķināti, balstoties uz “Urals” naftas cenu 59 USD dolāri par barelu un valūtas kursu 92,2 RUR par ASV dolāru, proti, 5440 RUR par “Urals” barelu, kamēr pašreizējā tirgus cena ir 3100 RUR. Ar šādu cenu NGI deficīts ir vismaz 3 trilj. RUR (~ 38 mljrd. USD), tāpēc Nacionālās labklājības fonds tiks notērēts līdz nullei, un budžeta deficīta segšanai sekos emisiju mehānismu iedarbināšana. Labklājības fonda tēriņi budžeta caurumu lāpīšanai izraisa tādas pašas emisijas sekas kā aizņemoties Krievijas Centrālajā bankā vai komercbankās. 2026. gadā slēptā emisija veicinās augstu inflāciju neatkarīgi no tā, ko par to ziņo KF Valsts statistikas pārvalde.”
Kara ekonomikas rētas
“Izskatās, ka līdz gada beigām kontrolēt Krievijas ekonomiku vairs nebūs iespējams - tā izirst pa vīlēm,” komentē “Telegram” kanāls “Призрак экономики”. Jau tagad valdībai kļūst sarežģīti problēmas noslēpt, jo ir acīmredzama ekonomikas lejupslīde, civilās ražošanas sabrukums, ko veicina Centrālās bankas augstā procentu likme. Līdz 2026. gada beigām, pat atbilstoši oficiālām prognozēm un valdības ziņojumiem, ekonomikas izaugsme var nenoturēties virs nulles. ASV sankcijas darbojas. Jāsāk maksāt rēķinus par ekonomikas militarizāciju, jo tā nevarēs izturēt “mūžīgu karu” un jau tagad to nespēj. Lai cik ļoti kāds Kremlī vēlētos pretējo. 2026. gads Krievijas ekonomikai sācies ar visai drūmām ziņām, raksta “Telegram” kanāls “Proeconomics”:
Lejupslīdes pamatā - karš un Krievijas enerģētikas impērijas sabrukums
“2026. gada sākumā Krievija pilnībā transformējusies par “ēnu ekonomikas valsti”. Iepriekš visdažādāko rangu Krievijas ierēdņi slēpa ārvalstīs īpašumus un ārzonu kontus, šodien naftu zem ārvalstu karogiem slēpj Krievijas valsts. Sankcionēto dubultā izmantojuma preču pārmarķēšana un “pelēkā importa” shēmas kļuvušas par atsevišķu ekonomikas nozari, kamēr Krievijas īpatsvars pasaules ekonomikā joprojām nepārsniedz 2%. Nelegālās tirdzniecības un norēķinu sistēmas izveide kādu laiku bija liels Maskavas panākums un ekonomiskās izdzīvošanas recepte,” komentē “Telegram” kanāls “Незыгарь”. Taču 2026. gada sākumā situācija strauji mainījās.
“Esam liecinieki Krievijas enerģētikas impērijas demontāžai, kas pazaudējusi Eiropas tirgu, bet sankcijas un tarifi iznīcinās visus tās ēnu eksporta ceļus,” secina amerikāņu žurnālists Seimūrs Heršs. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā strauji kritusies Krievijas naftas cena, eksporta apjomi ir mazāki par 3,5 miljoniem barelu dienā, ieņēmumi samazinājušies par ceturtdaļu.
No sabrukuma kādu laiku glāba tirgus ekonomika un privātais sektors, kas tagad pakļauts fiskālam un drošības iestāžu spiedienam. Krievijas ekonomikā trūkst naudas, investīciju un tehnoloģiju. Nacionālais labklājības fonds ir gandrīz iztukšots, tankkuģi tiek aizturēti. ASV prezidents Donalds Tramps līdz 2027. gada sākumam vēlas nogāzt naftas cenas līdz 50 USD un ASV militāro budžetu palielināt līdz 1,5 triljoniem USD, rakstīja “The Wall Street Journal”. Sākas jauna bruņošanās sacensība. Iepriekšējā izbeidzās līdz ar Padomju savienības sabrukumu. “Aplenktā cietokšņa režīms” impēriju neglāba, gluži pretēji - sabrukumu paātrināja. Jo lielākas represijas, jo vājāka kļūst sabiedrība un tirgus mehānismi.
“Kremlim vairs nav sabiedroto - Eiropa bruņojas, zaudētas Sīrija un Venecuēla, nākamā ir Irāna, un no visām bijušajām padomju republikām tikai Lukašenko imitē draudzību ar Maskavu,” komentē kanāls. “Pienācis stipro laiks, kā savulaik to vēlējās Kremlis. Bet vai Krievija šim klubam būs piederīga? Lai pretendētu uz ietekmi, jāspēj ietekmēt, nevis karot.”
