Krievijas budžeta prioritāte: karš un "siloviki"
Putins paraksta Krievijas budžeta likumu: kamēr naftas un gāzes ieņēmumi sarūk, karam un drošības struktūrām atvēlēs vairāk par trešdaļu.
Kremļa diktators Vladimirs Putins aizvadītās nedēļas nogalē parakstīja Krievijas budžeta likumu nākamajiem trim gadiem. Atbilstoši Krievijas Valsts domes 18. novembrī un Federācijas padomes 26. novembrī apstiprinātajiem likumprojektiem, 2026. gadā Krievijas valdība nodokļu ieņēmumos plāno iekasēt RUR 40,27 triljonus (~515 miljardus USD) un tērēt RUR 44,06 triljonus (~563 mljrd. USD). Budžeta deficīts plānots RUR 3,78 trilj. (~48 mljrd. USD) apmērā, kas ir 1,6% no IKP.
Kremlis militārajam un bruņojuma iepirkumam plāno gandrīz 30% budžeta - RUR 12,93 triljonus (~165 mljrd. USD), kas ir rekordliels skaitlis kopš padomju laikiem, raksta izdevums “The Moscow Times”. Vēl RUR 3,91 trilj. (~50 mljrd. USD) piešķirti "nacionālās drošības" budžeta pozīcijai - Iekšlietu ministrijai, Nacionālajai gvardei, specdienestiem un Federālajam cietumu dienestam.
Kopumā tā sauktajiem silovikiem paredzēts tērēt RUR 16,84 trilj. (~216 mljrd. USD), kas ir 38,2% budžeta. Salīdzinot ar pirmskara līmeni 2021. gadā (23,9%), izdevumi "silovikiem" palielināsies 1,6 reizes. Sociālo izdevumu īpatsvars budžetā samazināsies līdz 25,1% (38,1% pirms kara) - tas ir zemākais rādītājs vismaz kopš 2011. gada. Tautsaimniecības atbalstam plānots samazinājums līdz 10,9% (17,6% pirms kara) - zemākais pēdējo 20 gadu laikā.
Ar naftu un gāzi nesaistīto ieņēmumu īpatsvars Krievijas budžetā var sasniegt rekordaugstu līmeni - 78%, raksta “Spydell finance”. Salīdzinājumam, 2013. gadā tas bija 50%, 2019. gadā - 28%, 2021. gadā - gandrīz 36%. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs 25. novembrī izteicās, ka Krievijai ir jāatbrīvojas no sava "ogļūdeņražu" sloga. Tas ir pretrunā ar naftas un gāzes kompānijas "Rosņeftj" izpilddirektora Igora Sečina paziņojumu, ka Krievija ar savu unikālo resursu bāzi spēj garantēt visas Eirāzijas enerģētisko drošību. “Laiks rādīs, kura nostāja ņems virsroku - Sečina, kurš turpina piedāvāt Krieviju kā galveno ogļūdeņražu un minerālu centru, vai Siluanova, kurš paļaujas uz alternatīviem enerģijas avotiem un mākslīgo intelektu, kam Krievijai trūkst nepieciešamās tehnoloģiskās un ražošanas bāzes. Taču pagaidām Krievijas budžetu vairāk aizpilda Sečins, nevis Siluanovs, kurš tikai tērē...” komentē "Telegram" kanāls “Россия - не Европа!”. Siluanovs, lai gan izvirza pamatotus teorētiskus argumentus, praktiski neko nedara, lai kaut cik attālinātos no Krievijas ekonomikas izejvielu modeļa.
Kremlī vairs nenoliedz, ka ES enerģētikas tirgus zaudējums ļoti sāpīgi ietekmējis Krievijas ekonomiku. Eksperti norāda: “Rezultāts ir skaidrs un skumjš. Krievijai ir “neierobežota partnerība” ar Ķīnu, kurā Pekina iegūst lētus Maskavas resursus ar milzīgām atlaidēm, kamēr pati pārdod tehnoloģijas par dimantu cenu. Ar Indiju Krievijai ir “īpašas privileģētas attiecības”, kas jebkurā brīdī var beigties ar amerikāņu 50% nodokli,” komentē "Telegram" kanāls “Плавильный котёл”.
“Problēma ir uz izejvielām balstītā Krievijas ekonomikas modelī. Kamēr tas turpināsies, Krievija lēnām, bet noteikti pārvērtīsies nevis par rietumvalstu, bet Ķīnas puskoloniju. Turklāt šī atkarība ir īpaši sāpīga nevis rūpniecības preču, bet iekārtu un tehnoloģiju importa jomā. Acīmredzot ar jaunākajām tehnoloģijām tuvākajā nākotnē neviens ar Krieviju dalīties neplāno... Lai gan Sečins pašlaik piepilda Kremļa budžetu, izšķērdējot Krievijas energoresursus un lāpot tajā caurumus, drīz tas vairs nebūs iespējams - stratēģiski šis ceļš ved pretī sabrukumam,” rezumē kanāls.
