ASV sankcijas grauj Krievijas naftas eksportu un budžeta ieņēmumus

Krievijas eksporta naftas cena piedzīvo kritumu līdz $36 par barelu.

Naftas cenas, uz kurām Kremlis ir pieradis paļauties kā uz “mūžīgo resursu”, turpina krist. ASV piemērotās sankcijas naftas uzņēmumiem “Rosņeftj un “Lukoil”, pieprasījuma kritums Indijā un Ķīnā izraisījis Krievijas vadošās naftas eksporta markas “Urals” cenas sabrukumu. Aizvadītās nedēļas nogalē Novorosijskas ostas terminālī tā nokritās līdz USD 36,61 par barelu, ziņo “Bloomberg”, atsaucoties uz cenu aģentūras “Argus” datiem.

“Brent” markas jēlnaftas vidējā cena 2025. gada oktobrī bija USD 64,64 par barelu, bet “Urals” - USD 52,07 par barelu. Sankcijas oficiāli stāsies spēkā 21. novembrī. Lielākie naftas pārstrādātāji Ķīnā, Indijā un Turcijā sākuši samazināt Krievijas naftas iepirkumus un meklē alternatīvus izejvielu avotus. “Urals” atlaide salīdzinājumā ar Ziemeļjūras “Brent” sasniedza kopš 2023. gada marta rekordaugstos USD 23,51. Pirms ASV sankciju piemērošanas “Urals” tika pārdota par USD 12-13 lētāk nekā “Brent”. Kopš tā laika atlaide ir gandrīz divkāršojusies un tuvojas 2023. gada sākumā sasniegtajam rekordam - tuvu USD 40 par barelu. Krievijas jēlnaftas cena krītas ar katru dienu, jo tuvojas 21. novembris - termiņš, līdz kuram jāpārtrauc visi darījumi ar “Rosņeftj” un “Lukoil”.

Ķīnas valsts uzņēmumi un piecas Indijas lielākās naftas pārstrādes rūpnīcas, kas pirka aptuveni 1 miljonu Krievijas naftas barelu dienā, ir atteikušās no piegādēm. Krievijas naftas uzņēmumi šos naftas apjomus tagad spiesti uzglabāt tankkuģos, un tie kļūst par peldošām naftas krātuvēm. “JPMorgan” dati liecina, ka aptuveni trešdaļa Krievijas eksporta naftas ir “iestrēgusi” jūrā un to pārpalikumi ar katru dienu pieaug par apmēram 1,4 miljoniem barelu.

Zemās naftas cenas apdraud Krievijas budžetu, jo “Urals” naftas eksports nodrošina aptuveni ceturto daļu valsts nodokļu ieņēmumu, rezumē “Bloomberg”.