OPEC+ lēmums: beidzas dārgās naftas laiki
Astoņas vadošās OPEC+ valstis jau desmito reizi vienojas palielināt naftas ieguvi
Stabilās globālās ekonomikas perspektīvas un labvēlīgie tirgus apstākļi, ko nosaka zemie naftas rezervju krājumi, pamudināja astoņas OPEC+ dalībvalstis palielināt savas naftas ieguves kvotas, informē “Reuters”. No aprīļa līdz novembrim tās jau palielināja par vairāk nekā 2,7 miljoniem barelu dienā, kas ir aptuveni 2,5% no globālā piedāvājuma.
“Forbes Russia” ekonomikas apskatnieks Kirils Rodionovs: astoņas vadošās OPEC+ valstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, AAE, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna ir palielinājušas savas naftas ieguves kvotas par 137 000 bareliem dienā salīdzinājumā ar 2025. gada novembri. Atjaunotā kvota stāsies spēkā 2025. gada decembrī un paliks nemainīga līdz 2026. gada martam.
Lēmums pieņemts, lai novērstu turpmāko cenu krituma riskus, kas ir pastiprinājušies, stabilizējoties pieprasījumam, samazinot OPEC+ kvotas un palielinoties naftas ieguvei vairākās Dienvidamerikas valstīs.
Taču “džins jau no pudeles ir izlaists”: līdz 2025. gada decembra beigām OPEC+ kvotas pārsniegs 2025. gada marta līmeni par 2,88 miljoniem barelu dienā. Kvotu izpilde nodrošinās lielāku piedāvājumu. Līdz ar pieprasījuma kritumu tas veicinās cenu stabilizāciju relatīvi zemā līmenī: līdz 2025. gada beigām “Brent” naftas vidējā cena būs USD 65 USD par barelu, 2026. gadā tā varētu samazināties līdz USD 60.
Ņemot vērā, ka Krievijas eksporta naftas markas “Urals” cenai tiek piemērota USD 12-14 atlaide, lai tā spētu konkurēt ar “Brent”, “Urals” vidējā cena 2026. gadā varētu nokrist zem 50 USD par barelu.
Šo scenāriju var izmainīt, tikai pārtraucot starptautisko izolāciju, kas atlaidi samazinātu un “Urals” naftas cenas palielinātu. Tomēr tirgus, tā vai citādi, nonāk ilgtermiņa stabilizācijas stadijā. Augsto naftas cenu ēra, kas sākās 2000. gadu vidū, ir beigusies.
Krievijai naftas kvotu palielināšana ir neizdevīga, komentē Telegram kanāls “Временное правительство 2.0”. Nozares eksperti uzskata, ka naftas ieguve sākusi samazināties sankciju un pakāpeniska atradņu izsīkuma dēļ. Līdz desmitgades beigām Krievijā tiek prognozēts vismaz 10% jēlnaftas ieguves apjoma kritums, bet grūti iegūstamo rezervju īpatsvars palielināsies no 59% līdz 80%. Krievijai ir lielas atradņu rezerves Arktikā, taču to izstrāde tehnoloģiju trūkuma dēļ ir nesamērīgi dārga un sarežģīta, turklāt Krievijai trūkst tankkuģu arktiskās naftas transportēšanai. Vidējās jēlnaftas ieguves izmaksas Krievijā jau tiek lēstas USD 45 ASV par barelu. OPEC+ lēmums veicinās zemākas naftas cenas, samazinot Krievijas naftas eksporta rentabilitāti."
