Par Putinu nu jau zobojas pat Krievijas elite
Krievijas elites vidū parādās arvien uzstājīgāka prasība pēc alternatīvas Putinam, intervijā vācu laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, analizējot Krievijas elites stāvokli pēc gandrīz četriem kara gadiem, teica Aleksandra Prokopenko, krievu ekonomiste un pētniece Kārnegi Berlīnes centrā.
Pēc Prokopenko teiktā, 2022. gada februāra iebrukums Ukrainā iezīmēja pagrieziena punktu - ja pirms kara Krievijas elite uztvēra Putinu kā racionālu līderi, kaut arī novecojošu autokrātu, tad pēc kara sākuma šī uztvere sabruka, un tagad viņi vēlas, lai Putins aizietu.
Turklāt vēlme pēc alternatīvas Putinam pastāv ne tikai kara pretinieku vidū - tas ir manāms arī kara atbalstītāju aprindās, tostarp militāro blogeru izteikumos, kuri apsūdz Krievijas prezidentu par "pārmērīgu maigumu" frontē.
Jevgeņija Prigožina sacelšanās 2023. gadā simbolizēja šīs cerības, un, pēc Prokopenko domām, dažām amatpersonām tas izraisīja nevis bailes, bet cerību un pat entuziasmu. Elite, kurai liegta patstāvīga rīcība, gaida ārēju spēlētāju, kurš "radikāli mainīs situāciju". Prokopenko norāda, ka līdzīgas cerības tika liktas arī uz Donaldu Trampu.
Turklāt Krievijas elite un lielie uzņēmumi ir zaudējuši cieņu pret Putinu un arvien biežāk dēvē viņu nievājošā iesaukumā "ģed" jeb “vectēvs”.
Prokopenko uzskata, ka elites attieksme pret Putinu pirms 2022. gada februāra bija citāda - tad viņu sauca par "bosu" un izturējās pret viņu ar cieņu, lai gan viņš arvien vairāk aizrāvās ar vēsturi un attālinājās no ekonomiskās dienas kārtības. Tas tika uztverts kā nekaitīga novecojoša autokrāta īpatnība, nevis drauds valstij. Situācija mainījās pēc pavēles iebrukt Ukrainā, - elite neticēja, ka Putins ķersies pie pilna mēroga kara, uzskatot viņu par racionālu cilvēku, kas spēj izvērtēt riskus. Kad tas nenotika, cieņas vietā iestājās vilšanās un izsmiekls.
Prokopenko arī skaidro, kā Putins ir nopelnījis iesauku, Krievijas prezidentu raksturojot ārkārtīgi skarbi: "Vectēvs vienkārši mīl rotaļu karavīrus."
Šī frāze, pēc ekonomistes domām, precīzi atspoguļo Putina uztveri kā cilvēkam, kuru fascinē karš, bet kurš ir atrauts no savu lēmumu sekām. Šis iesauka atspoguļo ne tikai prezidenta vecumu (Putinam ir 73 gadi), bet arī sajūtu, ka viņš dzīvo privātā realitātē, kur karš tiek uztverts kā abstrakta spēle, nevis nacionāla katastrofa.
Prokopenko Kremli raksturo kā slēgtu, sagrozītas informācijas sistēmu - ekonomiskie un militārie dati sasniedz Putinu izpušķotā veidā. Atlīdzība tiek piešķirta tiem, kas saviem priekšniekiem saka to, ko viņi vēlas dzirdēt, un rezultātā Putins publiski runā par "plaukstošu patērētāju tirgu" un Krievijas uzņēmumu globālo ekspansiju, kamēr patiesībā valsts ekonomika stagnē, ieņēmumi no naftas krītas un rezerves strauji samazinās.
