Ekonomisti: Ukrainas kara ceturtajā gadā Krievijas resursi ir izsmelti
Krievija nonākusi nodokļu slazdā - civilā ekonomika kļuvusi par “slaucamo govi"
Krievijas varas iestāžu mēģinājumi aizbāzt budžeta caurumus ar nodokļu celšanu varētu dot pretēju efektu - vēl vairāk samazinot stagnējošo ekonomiku un ieņēmumus, norāda “Reuters” aptaujātie ekonomisti.
Pēdējo četru gadu laikā Krievijas izdevumi auguši vairāk nekā 1,7 reizes pēc ievērojama militāro izdevumu kāpuma, palielinot budžeta fiskālo slogu. Nodokļu celšanai 2023. un 2024. gadā šogad sekoja vērienīga nodokļu reforma: ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, palielināts uzņēmumu ienākuma nodoklis un ierobežota vienkāršotā nodokļu sistēma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nākamgad Krievijas iedzīvotāji var sagaidīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu līdz 22% un turpmāku nodokļu sloga palielināšanu mazajiem un mikrouzņēmumiem.
"Šķiet, ka Krievijas varas iestādes ģeopolitisko vajadzību un mērķu labad civilai ekonomikai beidzot piešķīrusi “slaucamās govs statusu,
komentē "Reuters" uzrunātais ekonomists Jevgēņijs Nadoršins. "Tas ir kā joks, kad zemnieks ienāk kūtī ar lielu tuteni, berzējot to pret ceļgalu, un jautā: "Nu ko, manas dārgās govis, šodien būs piens vai gaļa?"
Tomēr Krievijas Finanšu ministrijas dati liecina, ka lielais fiskālais slogs nelīdz - federālā budžeta ieņēmumi 2025. gadā sarukuši par 7,6% jeb 2,3 trilj. RUR (apmēram 28 mljrd. USD) - tie ir ar naftu un gāzi nesaistītie, vēl pavasarī valdības plānotie ieņēmumi. Šis samazinājums ir arī PVN ieņēmumu krituma sekas.
"Finanšu ministrija pēdējos 20 gadus ir ļoti centusies izvairīties no parādu krīzes un parādu spirāles atkārtošanās, taču parādījusies jauna problēma - iespēja nonākt nodokļu spirālē, kad ar mērķi iekasēt vairāk naudas nodokļi tiek paaugstināti, bet tas neizdodas," skaidroja Sofja Doņec, uzņēmuma “T-Investments” galvenā ekonomiste. "Tas ir šī gada stāsts, kas var atkārtoties nākamgad. Ekonomika nav tik fantastiski labā stāvoklī, bet paaugstinot nodokļus, tā jutīsies vēl sliktāk - ar samazinātu nodokļu bāzi, mudinot valdību tos paaugstināt atkal”, secina ekonomiste.
