Krievijas ekonomika grimst stagnācijā: apstājies iekšzemes kopprodukta pieaugums

Apstājusies Krievijas ekonomikas izaugsme

Krievijas federālā statistikas dienesta “Rosstat” un Ekonomiskās attīstības ministrijas aizvadītajā nedēļā publicētie dati apstiprina, ka Krievijas ekonomika turpina grimt arvien dziļākā stagnācijā. Augustā Krievijas IKP, salīdzinājumā ar 2024. gadu, audzis par 0,4% - tas ir apmēram trīs reizes mazāk, nekā gada otrajā ceturksnī (1,1%) un apmēram 11 reizes mazāk, nekā 2024. gadā (4,3%), ziņo Krievijas plašsaziņas līdzekļi.

Jau otro mēnesi pēc kārtas Krievijā fiksētais ekonomikas pieaugums ir tuvu nullei: jūlijā - par 0,4%, bet 2025. gada sākumā fiksētais kāpums oktobrī sācis palēnināties - no 1,1% līdz 1%. Pēc 2025. gada vidējā pieauguma rūpniecībā 0,5% apmērā, fiksēts rūpnieciskās ražošanas kritums, savukārt ar militāri rūpniecisko kompleksu nesaistītās civilās nozares ir iestrēgušas dziļā recesijā.

Pēc bezpilota lidaparātu triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām naftas produktu ražošanas apjoms samazinājies par 6,3%. Metalurģijas nozarē kritums - 8,4%, apģērbu ražošanā - 9,1%, mēbeļu rūpniecībā - 12,7%, pārtikas nozarē - 2,1%.

Bijušais Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks, ekonomists Sergejs Aleksašenko intervijā "Deutsche Welle": “Krievijas ekonomika "izskatās slikti (..) Tā neaug, jo ekonomiskā izaugsme pašlaik koncentrēta nozarēs, kas nestrādā sabiedrības labā un nedod nekādu ieguldījumu nākotnes attīstībā. Tas norāda, ka organisms nav vesels”.

Toties Krievijas militāri-rūpnieciskais komplekss produkcijas apjomus turpina dubultot, trīs maiņās štancējot tankus un munīciju karam Ukrainā. Taču militārās nozares uzplaukums, kas divus gadus no vietas ļāva “Rosstat” ziņot par 4% IKP pieaugumu, sevi ir izsmēlis, norāda ekonomists Vladislavs Inozemcevs laikrakstam “The Guardian”:

"Krievija nevar ik gadu palielināt militāros izdevumus par 30%. Tiklīdz naudas plūsma apstājas, arī izaugsme palēninās.