Krievijā ceļ trauksmi: paātrinās ekonomikas lejupslīde

Krievijas lieluzņēmēji, baņķieri un ekonomisti vairs neklusē un publiski komentē Krievijas ekonomikas problēmas

Energoresursu eksporta ieņēmumu kritums

Krievijas Finanšu ministrija ziņo par naftas un gāzes eksporta ieņēmumu krituma paātrināšanos. Augustā naftas un gāzes ieguves uzņēmumi federālajai kasei nodokļos pārskaitīja 505 miljardus rubļu (~ 6 miljardus ASV dolāru) - par 35% mazāk nekā gadu iepriekš. Kopumā naftas un gāzes ieņēmumi 8 mēnešos samazinājušies par 20%. Krituma temps pieaug: janvārī-aprīlī tas bija 14%, maija beigās - 14,4%, jūnija beigās - 17%, jūlijā - 17,7%.

Rūpnieciskā recesija Krievijas reģionos

Kamēr Krievijas Federālais statistikas dienests “Rosstat” fiksē Krievijas ekonomikas izaugsmi un ražošanas pieaugumu, gandrīz katrs otrais Krievijas reģions jau atrodas rūpnieciskajā recesijā. No 85 Krievijas Federācijas subjektiem tikai 46 pirmajā pusgadā uzrādīja ražošanas pieaugumu, monitoringā “Reģionu sociālekonomiskā situācija” norāda reitingu aģentūras “Expert RA” (“Эксперт РА”) analītiķi. Galvenie iemesli ir pieaugošās ražošanas izmaksas un augstās procentu likmes.

Banku sektoram tuvojas vētra

Krievijas banku sistēma nākamā gada laikā varētu saskarties ar pilnvērtīgu krīzi, ziņo aptaujātie Bloomberg” avoti baņķieru un amatpersonu vidū. KF Centrālā banka jau izstrādā pasākumus banku sektora stabilizēšanai, un arvien skaļāk dzirdamas runas par valdības atbalstu caur tiešu naudas iepludināšanu banku kapitālā.

Uzņēmēju aptauja: vairāk nekā puse Krievijas uzņēmumu gatavojas tālākai ekonomikas lejupslīdei

Pēc Krievijas ekonomikas palēnināšanās lielākā daļa uzņēmumu (57%) sākuši gatavoties turpmākam kritumam, ko prognozē līdz gada beigām. 28% uzņēmumu cer uz ekonomikas izaugsmes atjaunošanos, savukārt atlikušajiem 15% aptaujāto bija grūtības atbildēt uz jautājumu, kāda būs ekonomikas trajektorija. To parādīja Krievijas sabiedriskās organizācijas “Opora Rossii” (“Опора России”) septembra sākumā veiktā Krievijas uzņēmumu vadītāju aptauja, informē aģentūra “RosBusinessConsulting” (“РБК”).

Gandrīz visiem Krievijas uzņēmumiem (90%) pēdējā gada laikā nācās meklēt jaunus partnerus, piegādātājus un citus darbuzņēmējus, bet puse (51%) uzņēmumu bija spiesti samazināt darbinieku skaitu finanšu optimizācijas ietvaros. Vienlaikus 73% uzņēmumu joprojām izjūt darbaspēka trūkumu, no tiem 44% - pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā. Tāpat lielākā daļa (67%) organizāciju vadītāju atzina, ka pēdējo trīs gadu laikā nav spējuši apgūt jaunus tirgus. Krievijas “draudzīgās" valstis nekompensēja kara un sankciju radītos uzņēmējdarbības zaudējumus (62% uzņēmumu), un tikai 12% Krievijas partnervalstu spēja pilnvērtīgi aizstāt zaudētos noieta tirgus.

Arī Krievijas biznesa dūži ceļ trauksmi

Lielāko Krievijas korporāciju vadītāji paziņojuši par ekonomikas lejupslīdi un nepieciešamību lāpīt budžetu, pazeminot rubļa kursu.

“Vienīgi Putins neredz problēmas ekonomikā. Vairāki Krievijas biznesa kapteiņi ziņoja par lielām grūtībām finanšu gada sākumā. Viņi savus paziņojumus pielāgoja “Austrumu ekonomikas forumam” (ВЭФ), kuru Putins apmeklēja pa ceļam no Ķīnas. Viņš izlikās, ka viss ir kārtībā”, analizējot Krievijas ekonomistu satraucošos paziņojumus, situāciju komentē Telegram kanāls “Možem objasņitj” (“Можем объяснить”).

Germans Grefs: Tehniskā stagnācija. Problēmas tika apspriestas tieši foruma atklāšanas laikā. Bijušais Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs, 2000. gadu sākuma ekonomisko reformu autors un tagadējais “Sberbank” (“Сбербанк”) vadītājs atzina: "Ekonomikas atdzišana turpinās, mēs to redzam pēc IKP pieauguma tempa. Sākot ar gada otro ceturksni praktiski esam tehniskajā stagnācijā. Jūlijs un augusts uzrāda diezgan acīmredzamus simptomus, ka mēs tuvojamies nulles atzīmēm. IKP pieaugums 2025. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palēninājies līdz 1,1%, salīdzinot ar 1,4% pirmajā. Pagājušajā gadā šajos mēnešos tas svārstījās ap 4-5%.

Andrejs Kostins: Pielāgot kursu. Centrālā banka un Finanšu ministrija varētu "pielāgot" rubļa kursu, lai atrisinātu budžeta problēmas, kurā ir uzkrājies gandrīz 5 triljonu rubļu deficīts, paziņoja “VTB bankas” (“Банк ВТБ”) vadītājs. "Es veiktu noteiktas darbības (lai vājinātu rubļa kursu). Es īsti nesaprotu, ko šis mūsu kurss patiesībā atspoguļo."

Aleksejs Mordašovs: Krīze kā 90. gados. Pēc “Severstaļ” (“Северсталь”) vadītāja teiktā, metalurģijas nozare piedzīvo krīzi KF Centrālās bankas nepieredzēti augstās procentu likmes, sankciju un eksporta krituma dēļ.

Ekonomists Vladislavs Žukovskis raidījumā "Vozduh" (“Воздух”): Finanšu deficīts ilgtermiņā spēj pārvērst rūpniecības uzņēmumus par sarūsējuša metāla kaudzi. Civilo ekonomikas nozaru sabrukuma mērogs ir tāds, ka pat ministri un lielo korporāciju vadītāji mēģina “paklāt sev liek salmus”. Viņi saka: mēs vienmēr esam sapratuši, ka karš un sankcijas iegrūž ekonomiku krīzē." Eksperts norāda, ka pirms Pasaules Ekonomikas foruma bijušais Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Andrejs Klepačs norādīja, ka valstī jau ir iestājusies recesija. Putins nevar nereaģēt, norāda Žukovskis, un tāpēc ir konflikts: viņš saka, ka nepiekrīt Grefam un citiem trauksmes cēlējiem. Un viņš dod mājienu: puiši, piebremzējiet, beidziet kritizēt Centrālo banku." Bet karš turpinās, un brīnumi nenotiek. "Inflācija pieaugs, un Grefs to labi saprot," rezumē ekonomists.

Vai ekonomika beidzot piespiedīs Putinu atteikties no kara?

“Putina bailes no pazemojošas ekonomiskās krīzes un augošais sankciju spiediens varētu beidzot piespiest Maskavu sēsties pie sarunu galda,” uzskata Agate Demarē, žurnāla "Foreign Policy" komentētāja. Putinam ir visi iemesli meklēt glābšanas riņķi ​​Krievijas ekonomikai. Daudzas pazīmes liecina, ka kara nogurdinātā, sankciju ierobežotā Krievijas ekonomika ir nonākusi pagrieziena punktā. Pirmo reizi kopš kara sākuma nemilitārā ekonomikas sektora aktivitāte samazinās, baņķieri izstrādā plānus finanšu krīzes pārvarēšanai, un enerģētikas uzņēmumi ir noraizējušies par savu lielāko klientu zaudēšanu. Pretēji iespaidam, ko Krievijas līderis cenšas radīt, laiks vairs nebūt nav viņa sabiedrotais.”