Krievijas ekonomikas lejupslīde: stājas lielie uzņēmumi, un pieaug bezdarbs
Krievijas iedzīvotāji civilās ekonomikas recesijas apstākļos masveidā zaudē darbu.
Krievijas Darba un sociālās ministrijas dati liecina, ka oktobra beigās Krievijas iedzīvotāju skaits, kuri tika atlaisti, pārcelti darbā uz nepilna laika slodzi vai tiks atlaisti jau tuvākajā laikā, sasniedzis 254 000. Kopš jūlija, kad šādu darbinieku skaits bija 165 000, ekonomikas civilo sektoru lejupslīdes apstākļos tas pieaudzis par vairāk nekā 50%. Gada sākumā darbu zaudēja 98 000 Krievijas uzņēmumos strādājošo. Tādējādi "slēptā bezdarba" līmenis Krievijā 10 mēnešu laikā ir pieaudzis 1,5 reizes. Saskaņā ar ministrijas datiem, uz nepilna laika slodzes darbu pārcelto skaits trīs mēnešu laikā pieaudzis 2,6 reizes - no 51 900 līdz 133 300. Lielie rūpniecības uzņēmumi arvien biežāk spiesti sūtīt darbiniekus piespiedu neapmaksātā atvaļinājumā.
Krievijā pieaug slēptais bezdarbs, ko veicina ekonomikas lejupslīde. Līderpozīcijās ir Krievijas Samāras apgabals ar autobūves uzņēmumu “AvtoVAZ”. Uzņēmuma vadība ieviesusi četru dienu darba nedēļu un sākusi pārcelt pieredzējušus darbiniekus nekvalificētā zemu atalgotā darbā, piemēram, piedāvājot tiem apkopēju vakances. Līdzīgas problēmas ir Krievijas Jaroslavļas un Ņižņijnovgorodas apgabalos, Tatarstānā un Baškortostānā. Saīsinātā darba nedēļa ieviesta Krievijas dzelzceļā, “Uralvagonzavod”, “LiAZ”, “Kamaz” un daudzos citos lielos Krievijas uzņēmumos.
Privātajā ekonomikas sektorā veidojas recesija. Samazinās Krievijas uzņēmējdarbības aktivitāte civilās ražošanas nozarēs. PMI indekss (Purchasing Managers' Index) Krievijas rūpniecības apstrādes nozarēs, ko aģentūra “S&P Global” aprēķina, pamatojoties uz uzņēmumu aptauju datiem, oktobrī atkal nokrita līdz 48 punktiem. PMI, kas tiek uzskatīts par uzticamu ekonomikas “veselības” barometru, jau piekto mēnesi pēc kārtas ir zemāks par 50 punktu atzīmi, kas ir recesijas un izaugsmes robežšķirtne.
"Kamēr Krievijas Centrālās bankas un valdības kopīgie centieni “kontrolēti” atdzesē ekonomiku, privātajā ražošanas sektorā veidojas tipiska recesija, astoto mēnesi pēc kārtas samazinoties ražošanas apjomiem, jauniem pasūtījumiem un pazeminoties cenām," komentē ekonomists Dmitrijs Poļevojs.
Kopš jūlija tiek fiksēts straujākais uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, lai gan septembrī tas nedaudz palēninājies. Arī jauno ražošanas pasūtījumu kritums ir straujākais trīs mēnešu laikā, liecina “S&P Global” dati. Vienlaikus uzņēmēju prognozes nākamajam gadam ir visdrūmākās kopš 2022. gada maija.
“Faktiskā ekonomikas recesija ir arī Krievijas Centrālās bankas pēdējo gadu īstenotās stingrās monetārās politikas rezultāts, kas veicināja atklāto un slēpto bezdarbu,"
komentē "Telegram" kanāls “Незыгарь”. Trūcīgo cilvēku skaits Krievijā 2025. gada pirmajā pusē palielinājās līdz 11,5 miljoniem cilvēku, salīdzinot ar 10,5 miljoniem 2024. gada beigās. Krievijas Bankas politika, kas ignorēja ekspertu aprēķinus, izraisīja rūpnieciskās ražošanas apjomu kritumu un tikai 1% IKP pieaugumu 2025. gadā, ekonomisti paredzēja tieši šādu iznākumu.
