Krievija spiesta paaugstināt nodokļus un pievienosies valstīm ar augstāko PVN likmi
Budžeta deficīta un kara izdevumu segšanai Krievijā PVN likmi paaugstinās līdz 22%.
Otrais pēc kārtas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstinājums septiņu gadu laikā izvirzīs Krieviju starp 20 pasaules valstīm ar augstāko PVN likmi, raksta izdevums “The Moscow Times”.
Krievijas Finanšu ministrija septembra beigās ierosināja 2026. gadā paaugstināt PVN likmi no 20% līdz 22%, lai segtu budžeta deficītu un kara izdevumus. Pēdējo reizi Krievijas valdība PVN likmi paaugstināja 2019. gadā, palielinot to no 18% līdz 20%. Patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts visu pārdoto preču un pakalpojumu cenā, nodrošina gandrīz 40% no federālajiem Krievijas budžeta ieņēmumiem. Līdz ar to tikai dažās ES valstīs vai ES vienotā tirgus valstīs PVN likmes būs augstākas nekā Krievijā, liecina Gaidara institūta dati: Ungārijā - 27%; Dānijā, Horvātijā un Zviedrijā - 25%; Somijā, Igaunijā un Grieķijā - 24%; Slovākijā un Īrijā - 23%. Latvijā PVN standarta likme ir 21%, samazinātās likmes - 12% un 5%.
Lielākajās Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikās PVN būs zemāks nekā Krievijā: Francijā - 20%, Vācijā -19%. Valstu vidū ārpus Eiropas Krievija PVN likmes ziņā būs pirmā, dalot līderpozīciju ar Urugvaju. Salīdzinājumam, Ķīnā PVN likme ir 13%, Japānā - 10%, bet AAE - 5%.
Krievijas Finanšu ministrija prognozē, ka nodokļu reformas gaitā budžetā iekasēs 1,4 triljonus rubļu (apmēram 17,4 miljardus ASV dolāru). Tomēr PVN palielināšana novedīs pie cenu kāpuma, patērētāju pieprasījuma, uzņēmumu un mājsaimniecību pirktspējas samazināšanās, norāda institūts. Tā rezultātā budžets PVN ieņēmumos varētu zaudēt 600 miljardus rubļu (~ 7,4 mljrd. USD). Tāpat var samazināties ieņēmumi no peļņas un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem, dividenžu maksājumiem un apdrošināšanas prēmijām.
“Putinam ir arvien vairāk iemeslu bažām: ES un ASV ievieš jaunas sankcijas, uzņēmumus paralizē augstās procentu likmes, pieaug valsts parāds,
raksta “The Teleraph”. Ekonomiskās attīstības ministrijas vadītājs Maksims Rešetņikovs brīdina, ka ekonomika atrodas "uz recesijas robežas". Krievijas Finanšu ministrija prognozē, ka Krievijas budžeta deficīts 2025. gadā varētu sasniegt 2,6% no IKP jeb 5,7 triljonus rubļu (~ 70,7 miljardus USD). Tas ir piecas reizes vairāk nekā plānotais 0,5% deficīta līmenis. Nacionālā labklājības fonda rezerves ir samazinājušās uz pusi, salīdzinot ar pirmskara līmeni: no gandrīz 10 līdz 4,2 triljoniem rubļu. Lai segtu deficītu, valdība ir spiesta paaugstināt nodokļus un strauji palielināt iekšzemes aizņēmumus, kas noved pie valsts parāda izmaksu pieauguma. Naftas ieņēmumi samazinās, preces kļūst dārgākas, benzīns kļūst arvien nepieejamāks.
Pat pēc KF Valsts Statistikas pārvaldes (“Rosstat”) datiem, kopš kara sākuma inflācija ir pārsniegusi 40%. Situāciju saasina pieaugošā atkarība no Ķīnas un Rietumu sankcijas.
