Kremlis neapstāsies: trīs gadu laikā Krievijas militārie izdevumi četrkāršosies

Krievija 40% budžeta tēriņu atvēlēs bruņošanās izdevumiem

Kremlis trīs gadu laikā militārajiem izdevumiem un bruņojumam tērēs gandrīz 40 triljonus rubļu jeb 477 miljardus ASV dolāru vairāk. “Trīs gadu laikā militārie izdevumi ir gandrīz četrkāršojušies, sasniedzot rekordlīmeni kopš padomju laikiem, bet Kremlis apstāties neplāno”, raksta izdevums “The Moscow Times”.

Budžeta likumprojekta pavaddokumentā, ko Krievijas valdība 29. septembrī iesniedza Valsts domei, 2026. - 2028. gadā Kremlis militārajiem izdevumiem un ieroču iepirkumiem tērēs vēl papildus 39,543 triljonus. 2026. gadā Krievijas Federācijas aizsardzības budžets nedaudz samazināsies - no 13,49 līdz 12,93 triljoniem rubļu (~155 mljrd. USD), taču tas būs par 20% lielāks nekā 2024. gadā (10,8 triljoni RUR jeb ~120 mljrd. USD), gandrīz divreiz lielāks nekā 2023. gadā (6,8 triljoni RUR) un 3,6 reizes lielāks nekā pirms kara 2021. gadā (3,5 triljoni RUR jeb ~42 mljrd.USD).

2027. gadā valsts “aizsardzības izdevumi” atkal tiks palielināti līdz 13,565 triljoniem (~160 mljrd. USD), 2028. gadā ieplānoti 13,048 triljoni. Līdz ar to militārajiem mērķiem Kremlis plāno tērēt gandrīz 30% no 2026. gada budžeta, 29% no 2027. gada budžeta un 26% no 2028. gada budžeta.

Kopumā plānotais budžets bruņojumam un militāri rūpnieciskajiem izdevumiem būs 1,8 reizes lielāks nekā Krievijas valdības izdevumi sociālajai jomai (7,1 triljons RUR jeb ~85 mljrd. USD 2026. gadā), 2,6 reizes lielāks nekā izdevumi ekonomikas atbalstam (4,7 triljoni) un vairāk kā 7 reizes pārsniegs finansējumu veselības aprūpei (1,8 triljoni jeb ~22 mljrd.USD) un izglītībai (1,7 triljoni RUR).

Miljardieris, Kremļa oligarhs un pasaulē otra lielākā alumīnija ražošanas uzņēmuma “Rusal” īpašnieks Oļegs Deripaska savā Telegram kanālā skarbi kritizē jauno trīs gadu budžeta projektu par investīciju trūkumu ekonomikā, paziņojot: "Zirgs ir pamatīgi noguris."

Krievijas ekonomikai, kas piedzīvo strauju lejupslīdi un sankciju "vājprātīgo spiedienu" (“сумасшедшее давление”), trūkst rezervju “restartam”. Kremļa oligarhs aicina "samazināt valsts regulējumu", ieviest "tiesiskumu" un “likuma varu”. Deripaska, kurš “Forbes” Krievijas bagātāko cilvēku saraksta reitingā ievietots 37. vietā ar $4,1 miljardu aktīvu kapitalizāciju, Kremļa budžeta projektu nosauca par "brīnumainu" (“волшебный”), bet slēptās budžeta rezerves, kuru, viņaprāt, Krievijai trūkst - par "maģiskām":

"Man šķiet, ka šis zirdziņš (Krievijas ekonomika) ir pamatīgi nodzīts un netiks stimulēts. Kā teica prezidents (Putins), investīcijas ir nepieciešamas. To īpatsvaram vajadzētu veidot ievērojamu daļu no valsts iekšzemes kopprodukta - vismaz 35-40 %. Diemžēl es to neredzu. Būtībā sapņi, sapņi...,

raksta miljardieris. Viņaprāt, valdība nav spējusi iesniegt "reālus plānus" ekonomikas atdzīvināšanai: "Es saprotu, ka sapņot nav nekas slikts, bet kāpēc gan sevi mānīt...".