Krievijas ekonomikas recesijas iespējamība strauji pieaug, liecina Kremlim un Krievijas valdībai tuvā Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas analītiskā centra (ЦМАКП) dati. Centra ieviestais recesijas indikators kopš 2025. gada jūnija pārsniedz kritisko 0,18 vērtības slieksni un līdz šim katru mēnesi pieaug. Aizvadītā gada septembrī indikators bija 0,24, oktobrī – 0,32. Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka jau 2026. gada vidū Krievijas ekonomika nonāks recesijā, secināts centra ziņojumā valdībai.
Krievijas ekonomikas “trīs vaļi”
Krievijas ekonomika vienmēr balstījusies uz “trim pīlāriem”: energoresursu eksportu, zelta un ārvalstu valūtas rezervēm un Nacionālo labklājības fondu (ФНБ), komentē “Telegram” kanāls “Pravda Gerashchenko”. Naftas un gāzes eksporta ieņēmumi veido aptuveni 25% no Krievijas budžeta un ir galvenais ienākumu un Ukrainas kara finansēšanas avots. Kopš decembra vidus Krievijas vadošās eksporta “Urals” markas jēlnaftas cena ir zemākajā līmenī kopš kara sākuma - ap 35 USD par barelu, savukārt 23-25 USD atlaides par “Urals” barelu ir lielākās kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
2022. gada februārī “Urals” cenas bija 80-90 USD par barelu.
Krievijas Nacionālais labklājības fonds strauji zaudē likvīdos aktīvus: 2022. gadā tie bija 113,5 miljardi, 2025. gadā - 51,6 miljardi USD, jo fonda līdzekļi tika izmantoti budžeta deficīta segšanai, īpaši 2022.-2024. gadā.
Lai ātri aizlāpītu budžeta caurumus un stabilizētu rubli, Krievijas Centrālā banka 2025. gada novembra beigās vietējā tirgū sāka pārdot zelta rezerves, jo piekļuvi ārvalstu tirgiem bloķē sankcijas, liecina Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta dati. Krievija savas rezerves, kas gadu desmitiem tika uzskatītas par neaizskaramām, faktiski “noēd”. Pat Krievijas plašsaziņas līdzekļi jau atklāti ziņo, ka ekonomika nonākusi stagnācijā. Līdz 2025. gada beigām Ekonomiskās attīstības ministrijas plānotais 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nav sasniegts. Rūpnieciskās ražošanas apjoma samazināšanās reģistrēta visās Krievijas ekonomikas civilajās nozarēs. Ražošana samazinās pat militārajā sektorā, kas ir atkarīgs no valdības līgumiem un budžeta finansējuma.
Vai Putinam ir nauda karam?
Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā katru gadu Krievija ir palielinājusi kara izdevumus. 2026. gada budžetā Kremlis armijai un bruņojuma iegādei plāno tērēt gandrīz 30% budžeta jeb apmēram 13 triljonus rubļu (~ 166 miljardus USD) - pat oficiāli publiskotie dati ir jauns rekords kopš padomju laikiem. Militāro izdevumu īpatsvars budžetā strauji pieaug, jo nav atbilstošas ieņēmumu bāzes. Sankciju, starptautiskās uzticības mazināšanās un augsto risku dēļ Krievijai ir ārkārtīgi ierobežota piekļuve ārējiem finanšu aizdevumiem. Nav arī cerību par augstākām energoresursu eksporta cenām. Tāpēc Putina valdība spiesta ierobežot iedzīvotāju sociālā atbalsta programmas, samazināt atalgojumu līgumkaravīriem un turpināt palielināt nodokļus.
Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Krievijā palielināsies no 20% līdz 22%, kas būs augstākā kopš 1992. gada. Valdībā apstiprināta radikāla nodokļu reforma mazajiem uzņēmumiem, kas ietekmēs ne vien simtiem tūkstošu uzņēmēju, bet arī miljoniem patērētāju. Tāpat parakstīts likums par “tehnoloģiju nodevu” - jaunu nodokli Krievijā tirgotai elektronikai un ierīcēm. Tomēr pat pierasti rezervētā Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina savos komentāros bija visai tieša: tarifu un PVN pieauguma dēļ Krievijas ekonomika 2026. gada sākumā piedzīvos paātrinātu inflāciju. 19. decembrī Nabiuļina brīdināja: “Daži uzņēmumi sāka koriģēt cenas jau decembrī, taču viss vēl ir priekšā.” Pagaidām Kremlis visiem spēkiem cenšas pēc iespējas atrast finansējumu savu prioritāro militāro izdevumu segšanai. Taču Krievijas ekonomika var neizturēt kara aktīvās fāzes turpināšanos. It īpaši, ja sankcijas tiks vēl vairāk pastiprinātas, uzskata Ukrainas politiķis un ekonomists Antons Geraščenko.
Izsīkst lētās naftas rezerves
Krievijas naftas un gāzes ieņēmumu īpatsvars Krievijas budžetā vidējā termiņā un ilgtermiņā samazināsies, jo izsīkst lēto ogļūdeņražu rezerves, 30. decembrī paziņoja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs. Viņš bez aplinkiem norādīja, ka valstī rentablās naftas ieguves atradnes ir izsmeltas, naftas ieguves pašizmaksa palielināsies, tāpēc naftas un gāzes nozarei nodokļi būs jāsamazina.
“Mēs papildus nodrošinām nozarei labvēlīgākus nodokļu režīmus un lieliski saprotam, ka ilgtermiņā uz augstu naftas un gāzes ieņēmumu līmeni cerēt vairs nevaram,” Siluanovu citē Kremļu ziņu aģentūra “Interfax”. Ministrs paziņoja, ka 2026. gadā naftas un gāzes ieņēmumu daļas īpatsvars budžetā samazināsies līdz 23%, lai gan “vēl tikai pirms dažiem gadiem” tas sasniedza 50%, un šogad samazināsies vēl par vienu procentpunktu. Krievijas valdības ilgtermiņa budžeta prognoze liecina, ka padomju laikā atklāto atradņu izsīkuma dēļ līdz 2042. gadam naftas un gāzes budžeta ieņēmumi samazināsies no pašreizējiem 4% no IKP līdz 1,9% no IKP - zemākajam līmenim kopš 2000. gadu sākuma.
Krievijai beidzies naftas dolāru peļņas laiks
Kremlis vairs nevar paļauties tikai uz naftas un gāzes ieņēmumiem. Citās valstīs energoresursu eksporta peļņas ciklā tiktu modernizēta rūpniecība, attīstīti augsto tehnoloģiju parki, sasniegts augstāks dzīves līmenis vai gūti citi bonusi no naftas dolāriem. Tikmēr Krievija maksāja par “speciālo militāro operāciju” Ukrainas iznīcināšanai, ieguldīja līdzekļus nerealizētos bruņojuma ražošanas korporācijas “Rosteh” projektos, izbūvēja vairākus gāzes cauruļvadus un nopirka olimpiskās spēles, komentē “Новая газета”. Bet pēc tam nauda beidzās.
Krievija sākusi tirgot naftu ar zaudējumiem, norāda “Reuters”. Šāda situācija radusies vairākām “Urals” markas jēlnaftas piegādēm uz Indiju un Ķīnu, ko tirgo ar milzīgām atlaidēm, līdz pat 27-35 USD par barelu salīdzinājumā ar vadošo naftas marku “Brent”. Ar šādām cenām peļņu var gūt tikai vecajās rentablajās naftas atradnēs Pievolgas reģionā un Rietumsibīrijā ar lielām rezervēm un cauruļvadu tuvumu, papildus piemērojot nulles vai samazinātu derīgo izrakteņu ieguves nodokļa (НДПИ) likmi. Attālās atradnes ar pilnu nodokļa likmi ar šīm cenām kļūst nerentablas un rada zaudējumus vidēji 5 USD apmērā par katru iegūto naftas barelu.
Ienākumu kritums no dividendēm valsts uzņēmumos
Pēc energoresursu eksporta un ar dabas resursiem nesaistīto nozaru ienākumu krituma Krievijas budžetā sagaidāms straujš ieņēmumu samazinājums no valsts uzņēmumiem, kas nodrošina aptuveni trešdaļu Krievijas ekonomikas, liecina Krievijas Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmijas (РАНХиГС) aprēķini. Par to informē “The Moscow Times”, komentējot biznesa izdevuma “РБК” publikāciju. 2026. gadā Krievijas federālais budžets dividendēs plāno iekasēt 703 miljardus RUR (~ 9 miljardus USD), “RBC Radio” paziņoja Krievijas finanšu ministra vietnieks Aleksejs Moisejevs.
“Līdz šī (2025.) gada beigām mēs dividendēs saņemsim nedaudz vairāk par 1,1 triljonu rubļu (~ 13 mljrd. USD), turklāt aptuveni pusi no summas samaksās valsts bankas “Сбер” un “ВТБ” (valstij pastarpināti caur ФНБ pieder 50% plus viena “Сбер” akcija). 2026. gadā valsts banku ienākumi no dividendēm samazināsies par 398 miljardiem rubļu (~ 5 mljrd. USD) jeb 36%, skaidroja Moisejevs. Ministrija prognozē, ka kopējie ieņēmumi peļņas veidā no uzņēmumu daļām pamatkapitālā vai no dividendēm par valsts akcijām 2027. gadā būs 765,2 miljardi RUR (~ 9,8 mljrd. USD) un 829,2 miljardi RUR (~ 10,6 mljrd. USD) 2028. gadā.
Budžetā paredzēts arī ienākumu samazinājums no sankcijām pakļautiem izejvielu eksporta uzņēmumiem. Piemēram, “Rosņeftj” dividendes 2025. gadā bija zemākās aizvadīto piecu gadu laikā - pirmajā pusgadā tikai 122 miljardi RUR (~ 1,6 mljrd. USD). Uzņēmums ziņoja par 70% peļņas kritumu gada deviņos mēnešos un 80% kritumu trešajā ceturksnī.
Krietni drūmāka ir savulaik varenā Krievijas gāzes nozares monopolista “Gazprom” finanšu situācija. “Zaudējot savas pozīcijas Eiropas tirgū, “Gazprom” 2023. gadā dividendes izmaksāt pārtrauca, un arī turpmāk tās gaidīt nav vērts,” komentē vērtspapīru tirgus brokeru pakalpojumu uzņēmuma “Freedom Finance Global” vadošā analītiķe Natālija Miļčakova. Lai gan “Gazprom” ziņoja par 1,1 triljona RUR (~ 13 mljrd. USD) tīro peļņu laikposmā no 2025. gada janvāra līdz septembrim, uzņēmuma brīvā naudas plūsma - ienākumu un izdevumu starpība trešajā ceturksnī bija tikai 31,6 miljardi RUR (~ 404 milj. USD), otrajā ceturksnī - 7,6 miljardi RUR (~ 97 milj. USD). Naftas un gāzes nozares finanšu rādītāji ir pasliktinājušies, un 2026. gadā uzlabojumi nav gaidāmi, norāda finanšu grupas “БКС” naftas un gāzes akciju tirgus analītiķis Kirils Bahtins.
Putins: Krievijas ekonomikas izaugsme trīs reizes pārspēj Eiropas Savienību
“Krievijas IKP pieaugums šogad ir 1%, bet trīs gadu laikā šis skaitlis būs 9,7%,” paziņoja Kremļa diktators ikgadējā televīzijas propagandas šovā “Tiešā līnija”. “Tajā pašā laika posmā IKP pieaugums eirozonā ir bijis tikai 3,1%,” piebilda Putins. Lai gan formāli viņam taisnība, svarīgi novērtēt šīs “izaugsmes” kvalitāti, ko veicina ieroču un munīcijas ražošanas apjoma pieaugums, kas galu galā netiek pārdoti un nerada valstij papildu ieņēmumus, bet gan tonnām tiek iznīcināti karalaukā.
Šādu “ekonomikas izaugsmi” diezin vai varētu saukt par kvalitatīvu, komentē izdevums “Sota”.
“Tūkstošiem strādnieku uz budžeta izdevumu rēķina trīs maiņās dienu un nakti ražo ieročus, munīciju un “kaļ dzelzi”, kamēr ekonomikai no tādas ražošanas nekāda labuma nav. Tikpat labi viņi varētu ražot civilās lidmašīnas vai automašīnas, būvēt cilvēkiem ērtus un pieejamus mājokļus vai daudz ko citu. Putins runā par ekonomikas izaugsmi, kas ir tikai skaitlis, un “izaugsme” ir nokritusies līdz stagnācijas līmenim, neskatoties uz visām budžeta injekcijām. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, īpaši mazie uzņēmumi, vairs nepiekrīt vadoņa optimismam. Putins solīja turpmākus nodokļu samazinājumus, taču nereaģē uz sabiedrības neapmierinātības izpausmēm pēc nodokļu palielināšanas.
Kāds maiznieks no Maskavas apgabala “tiešās līnijas” laikā sūdzējās, ka 2026. gadā vairs nevarēs strādāt ar patentu, jo būs jāmaksā PVN un jāalgo grāmatvedis. Bet Putins viņam palūdza atsūtīt “kaut ko garšīgu” un atteica, ka apspriedīs ar ministriem, kā turpināt atbalstīt mazos uzņēmumus. Tas ir sava veida analogs Putina priekšteča Krievijas prezidenta amatā Dmitrija Medvedeva spārnotajai frāzei “naudas nav, bet jūs turieties”… (“денег нет, но вы держитесь”). Putins tomēr tik viegli tikt vaļā no jautājuma nevarēja un bija spiests apsolīt nodokļu slogu samazināt “nākotnē”. Protams, nav nekādas skaidrības par to, kad un kādos apstākļos šī “gaišā nākotne” pienāks. Taču tāds ir valsts vadītāja stils, kurš pat bez jebkādiem kariem savus pavalstniekus regulāri aicinājis “savilkt jostas”. Putina propagandas runu autori (vai viņš pats) vienkārši tām izdomāja “jaunas tēzes”.
Samaksās Krievijas iedzīvotāji
Kremļa agresīvo politiku jau daudzus gadus apmaksā nodokļu maksātāji, nevis nafta un gāze. Krievijas fiskālā modeļa pārveide pēdējo 15 gadu laikā jāaplūko mainīgo ieņēmumu avotu un budžeta lomas kontekstā. Aptuveni līdz 2011.-2012. gadam budžets bija pasīvs dabas resursu rentes saņēmējs no Krievijas integrācijas globālajos izejvielu tirgos. Naftas un gāzes ieņēmumu daļa stabili saglabājās 48-50% līmenī, tie bija atkarīgi no ārvalstu tirgus konjunktūras. Arī ar naftu un gāzi nesaistītie ieņēmumi, piemēram, importa muitas nodokļi vai PVN importam, pastarpināti tika iekasēti no naftas eksporta. Budžeta galvenā funkcija bija ienākumu pārdale, lai saglabātu sociālo stabilitāti. Lielākais budžeta izdevumu postenis bija “sociālā politika” (28-31%), bet valsts daļa ekonomikā - izdevumu attiecība pret IKP, saglabājās mērena. 2013.-2018. gadā, palielinoties fiskālajam spiedienam, notika pāreja no ārējiem uz iekšējiem ieņēmumu avotiem. Naftas un gāzes rūpniecībā tika uzsākts “nodokļu manevrs”, un nodokļu slogs tika pārnests no eksporta uz ražošanu, raksta “Telegram” kanāls “Деньги и песец”.
Budžeta ieņēmumi kļuva atkarīgi nevis no naftas cenas ārvalstu tirgos, bet vietējo uzņēmumu finanšu rādītājiem un ražošanas apjoma. Naftas un gāzes ieņēmumu daļa budžetā pakāpeniski samazinājās līdz 36-40%, strauji pieauga PVN likme, peļņas nodoklis šajā periodā pieauga 5,4 reizes.
Aizvadīto trīs gadu laikā naftas un gāzes ieņēmumu daļa ir samazinājusies jau līdz ~ 30%, savukārt ieņēmumi, kas nav saistīti ar naftu un gāzi, ir pieauguši līdz ~ 70%. Valdība paaugstināja akcīzes nodokļus, radikāli nostiprināja nodokļu administrēšanas sistēmu (tiešsaistes kases aparāti, produktu marķēšana), kas ļāva strauji palielināt PVN un ienākuma nodokļa iekasēšanu. Ekonomika to uzreiz sajuta un “palēninājās”. IKP pieaugums bija ~ 1% gadā, savukārt, pieaugot izdevumiem, nodokļu maksātāju reālie ienākumi samazinājās.
Arī turpmāk Krievijas budžeta ieņēmumu iztrūkums no valsts uzņēmumu naftas un gāzes eksporta palielinās nodokļu slogu valsts iedzīvotājiem un biznesam. 2025. gadā valdība paaugstināja uzņēmumu peļņas nodokli no 20 līdz 25%, 2026. gadā no PVN likmes palielināšanas budžetā papildus iekasēti vismaz 1,7 triljoni RUR (~ 22 mljrd. USD), paziņoja finanšu ministra vietnieks Aleksejs Sazanovs.
To varētu novērst, optimizējot budžeta kara izdevumus, taču Kremlis šādu iespēju noraida, komentē “Telegram” kanāls “Временное правительство 2.0”.
Peļņas nodoklis un PVN pašlaik nodrošina aptuveni 45-50% Krievijas budžeta ieņēmumu. Tiesa, tie joprojām nav pietiekami, lai segtu pieaugošos izdevumus, un valdība plāno audzēt iekšējo parādu. Krievijas budžets 2025. gadā vairs nebija makroekonomiskās regulēšanas, bet gan ekonomikas pārvaldības instruments, kur fiskālais slogs tiek maksimāli palielināts atbilstoši kara apstākļiem, kur stabilitāti nosaka nevis ekonomikas efektivitāte, bet spēja iegūt un pārdalīt resursus slēgtā sistēmā. Valdības finanšu pārvaldības instruments vairs nav naftas cenas, bet uzņēmumu finanšu un iedzīvotāju ienākumu kontrole.
Putina valdības politika un budžeta prognoze
Gandrīz visi komentāri par Krievijas valdības apstiprināto “Budžeta prognozi līdz 2042. gadam” iesākas ar frāzi par gaidāmo naftas un gāzes ieņēmumu kritumu, proti, tie samazināsies gandrīz četras reizes: no 7,2% IKP 2019. gadā līdz 1,9% 2042. gadā.
Vai šāds samazinājums ietekmēs valdības politiku? Maz ticams. Jebkurā gadījumā Putina valdība plāno kompensēt ārējo ieņēmumu samazināšanos ar vērienīgu iekšzemes “ieņēmumu konfiskāciju un pārdali”. Par “jauno budžeta karali” kļūst PVN, palielinot tā īpatsvaru iekšzemes kopproduktā no 6,5% līdz 7,6%. Tas tiks panākts, standarta PVN likmi paaugstinot par 2% un “veicot sistēmiskus pasākumus nodokļu bāzes paplašināšanai”, piemēram, ieviešot tranzīta preču izsekošanas sistēmu un pazeminot PVN maksāšanas sliekšņus vienkāršotajā nodokļu sistēmā. Valdība konsekventi palielinās nodokļu maksājumus, notiks pāreja no “naftas aplikšanas ar nodokļiem” uz “patēriņa aplikšanu ar nodokļiem”, kas ir risinājums ilgtermiņā, un valdība pie tā strādā jau kādus 15 gadus, komentē “Деньги и песец”.
Tas nebūs īslaicīgs pasākums: 2024. un 2025. gada dati liecina, ka šī proporcija nemainīsies. Krievijas ieņēmumu sistēma tagad tiks balstīta ar iekšzemes ekonomikas apgrozījumu - patēriņa un uzņēmumu peļņas nodokļiem. Nafta joprojām paliks nozīmīgs ārvalstu valūtas ienākumu avots kritiski svarīga importa apmaksai, taču tā vairs nebūs tik būtiska valdības plānu īstenošanai. Un, tā kā Krievijas pilsoņi “Kremļa un valdības politiku pilnībā atbalsta”, ir dabiski, ka viņiem par to būs jāmaksā.
