Analītiķis par Krievijas nākotni: pēc kara gaidāmi divi scenāriji, abi Putinam nelabvēlīgi
Krievija pēc kara Ukrainā, visticamāk, izkļūs no konflikta vai nu kļuvusi vēl autoritārāka, vai arī arvien nestabilāka, raksta “Forbes” apskatnieks Ariels Koens.
Viņš norāda, ka pat gadījumā, ja pēc kara daļa Rietumu sankciju pret Krieviju tiktu atceltas, Maskavai būtu ļoti grūti atgūt kādreizējo pozīciju pasaules enerģētikas tirgū. Eiropa pēc Krievijas gāzes izmantošanas kā politiska ieroča ir būtiski samazinājusi atkarību no Krievijas energoresursiem un negrasās atgriezties pie iepriekšējās sistēmas.
Arī Krievijas reputācija kā uzticamam naftas un gāzes piegādātājam esot ilgstoši iedragāta. Pat ja sankcijas tiktu mīkstinātas, uzņēmumiem un investoriem joprojām būtu jāņem vērā politiskie un reputācijas riski.
Vienlaikus Krievija kļūst arvien vairāk atkarīga no Ķīnas. Pekina kara laikā izmantojusi Maskavas vājināšanos, lai nostiprinātu savu ietekmi pār Krievijas enerģētiku un ekonomiku, un pēc kara šī atkarība varētu kļūt vēl izteiktāka.
Koens uzsver, ka Krievijas problēma nav tikai kara radītie ekonomiskie zaudējumi - valsts enerģētikas infrastruktūra ir novecojusi, pieeja Rietumu tehnoloģijām ir ierobežota, bet pasaules enerģijas tirgus kara laikā ir būtiski pārkārtojies.
Tādēļ pat tad, ja karš beigtos un sankcijas tiktu atceltas, Krievija vairs neatgrieztos 2021. gada pozīcijās. Pēc Koena vērtējuma, Maskava no kara iznāks ekonomiski vājāka, vairāk atkarīga no Ķīnas un daudz mazāk uzticama kā energoresursu piegādātāja.
“Enerģētikas ģeopolitikas jautājums pēc Ukrainas kara nebūs par Krievijas atgriešanos enerģētikas lielvaras statusā, bet gan par to, kurš ieņems tās vietu,” raksta Koens.
