“The Economist”: Krievijai nav gandrīz vairs nekādu izredžu - Putinam pasludināts nežēlīgs spriedums

Krievijas ekonomika ir nonākusi kritiskā degradācijas fāzē, no kuras atveseļošanās bez jaunas krīzes kļūst arvien mazāk ticama, raksta “The Economist”.

Izdevums salīdzina Krievijas pašreizējo stāvokli ar tā saukto "nāves zonu" - līmeni, kurā sistēmas izsīkums notiek ātrāk nekā atveseļošanās.

Tas nav pēkšņs sabrukums, bet gan daudz bīstamāks scenārijs - ekonomika formāli joprojām funkcionē, ​​taču tā pakāpeniski grauj savus pamatus. Sabrukums var arī nenotikt, taču pilnīgas atveseļošanās iespējas vairs praktiski nav.

Finanšu aina izskatās arvien satraucošāka - Krievijas budžeta deficīts ir sasniedzis 5,6 triljonus rubļu, kas ir augstākais līmenis kopš pandēmijas laika. Procentu maksājumi par valdības parādu jau pārsniedz kopējos izdevumus izglītībai un veselības aprūpei, un arī preču tirgus rada papildu spiedienu. Janvārī budžeta ieņēmumi no naftas un gāzes sektora samazinājās gandrīz uz pusi, norāda izdevums.

Eksperti norāda arī uz strukturālām problēmām - pat hipotētiskas kara beigas negarantē stabilizāciju. Vienmērīgai ekonomikas demobilizācijai būtu nepieciešama vairāku faktoru sakritība, sākot no sankciju atcelšanas līdz plaša mēroga iekšējā tirgus pārstrukturēšanai.

Tomēr šāda scenārija iespējamība tiek vērtēta kā tuvu nullei, turklāt konflikta ieilgšana tikai saasina sistēmiskos riskus, jo katrs papildu kara gads palielina smagu seku iespējamību, sākot no finanšu satricinājumiem līdz institucionālām krīzēm.

Lai arī Krievija tehniski ir spējīga turpināt karu, taču tās ekonomiskais modelis, kas balstīts uz militarizāciju un parādiem, arvien vairāk izrāda izsīkuma pazīmes. Jautājums vairs nav par izaugsmes tempiem, bet gan par sistēmas ilgtspējības robežām, rezumē izdevums.