Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, uzskata, ka nākamie divi mēneši ir viņa pēdējā iespēja mainīt kara gaitu, un tieši tāpēc Kremlis arvien atklātāk paplašina savu militāro aktivitāti ārpus Ukrainas, raksta “The Independent” militārais komentētājs Roberts Fokss.
Kā norāda autors, neskatoties uz brutālajiem Krievijas gaisa uzbrukumiem, Ukraina pašlaik turas pie savas pozīcijas karā. Tikmēr Putins skaļi apgalvo par it kā nenovēršamo Doneckas apgabala ieņemšanu pēc Kostjantinivkas krišanas. Patiesībā, kā atzīmē Fokss, šie apgalvojumi nav patiesi, un autors saskata trīs pazīmes, kas liecina, ka Putins gatavojas "uzbrukt Eiropai".
Pirmkārt, viņaprāt, Krievijas prezidents uzskata, ka viņa uzvara Ukrainā ir tepat aiz stūra, un redz "iespēju logu" līdz septembrim. Fokss norāda, ka viņa optimismu veicina strīdi NATO ietvaros, ASV prezidenta Donalda Trampa nekonsekventie paziņojumi, situācija Tuvajos Austrumos un Persijas līcī un, vissvarīgākais, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas izsīkums.
Otrkārt, kā norāda raksta autors, Maskava pašlaik Eiropā īsteno dezinformācijas un destabilizācijas kampaņu, izvirzot nepatiesas apsūdzības pret Baltijas valstīm, apgalvojot, ka tajās atrodas Ukrainas bezpilota lidaparātu bāzes un tās palīdz nogādāt Ukrainas tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparātus Krievijas teritorijā. Pagājušajā nedēļā Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova un Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs apsūdzēja Latviju tiešā iesaistīšanā karā Ukrainas pusē.
Turklāt autors norāda, ka Krievijas izlūkošanas lidmašīna Tu-95 "Bear-F" nesen pārlidoja NATO operatīvo grupu, kas veica mācības Norvēģijas jūrā, bīstami tuvu pietuvojoties Lielbritānijas lidmašīnu bāzes kuģim "HMS Prince of Wales" un nometa aptuveni divus desmitus pretzemūdeņu hidrolokatoru, pēc kā divi Lielbritānijas F-35 iznīcinātāji to pārtvēra.
Pēc autora domām, šis manevrs bija demonstratīvs un pat nedaudz bērnišķīgs, taču tam bija konkrēts mērķis:
"Pat ja bojas būtu bijušas aktīvas tikai dažas minūtes, tās varētu būt palīdzējušas noteikt, kuras NATO eskorta zemūdenes atrodas šajā apgabalā."
Fokss arī uzsvēra, ka Krievijas zemūdenes - gan ar apkalpi, gan bez apkalpes - pēdējā laikā ir arvien aktīvākas Ziemeļjūrā un Īrijas jūrā, kā arī Lamanšā, izsekojot degvielas cauruļvadus un zemūdens sakaru kabeļus. Pēc viņa teiktā, "sajūta, ka karš pakāpeniski izplatās ārpus Ukrainas un visā reģionā, tikai pastiprinās".
Trešā iespējamā uzbrukuma Eiropai pazīme, pēc raksta autora domām, ir ievērojama situācijas pasliktināšanās pašā Krievijā, kur, kā zināms, ekonomika piedzīvo grūtus laikus. Tas ietver degvielas padeves, interneta un mobilo tālruņu sakaru pārtraukumus. Turklāt Krievijas okupētajā Krimā ir nopietns degvielas un ūdens trūkums.
Tomēr Fokss raksta, ja Putina mēģinājums sasniegt pat nelielu uzvaru neizdosies, tas nenozīmēs kara beigas:
"Krievija jau funkcionē kā kara ekonomika, un Putins ir kļuvis par tās militāro vadītāju. Miers nav daļa no viņa politiskās izdzīvošanas vīzijas."
Pēc autora domām, ja karš turpināsies ziemā, Krievijas prezidentam būs jāizmanto vēl riskantāki pasākumi. Viņš, visticamāk, izsludinās daļēju vai pilnīgu mobilizāciju, lai savervētu vismaz 500 000 jaunu karavīru, un tam gandrīz noteikti sekos pilnīga kara stāvokļa ieviešana.
"Šajā gadījumā ne tikai Kijivai un Baltijas valstīm būs nopietni jāapsver sava pretgaisa aizsardzība. Tas ietekmēs visus Eiropas NATO sabiedrotos, tostarp Apvienoto Karalisti," teikts rakstā.
Pēc autora domām, valstīm būs jāpārskata savas sistēmas savas teritorijas un jūras robežu aizsardzībai.