Krievijas prezidents Vladimirs Putins negatavojas miera sarunām ar Ukrainu – tā vietā pēc septembrī paredzētajām Krievijas parlamenta vēlēšanām Kremlis varētu ķerties pie turpmākas eskalācijas, īpaši mēģinot pārbaudīt NATO apņēmību ar provokācijām Baltijas valstīs.
Somija, kas intensīvi gatavojas iespējamai Krievijas agresijai, sniedz palīdzību citām Eiropas valstīm - Somijas sprāgstvielu ražotājs “Forcit” gatavojas piegādāt jūras mīnu sistēmas “Blocker” tādām valstīm kā Somija, Dānija, Vācija, Norvēģija un Lietuva, par to tika ziņots Somijas bruņoto spēku oficiālajā tīmekļa vietnē, raksta “dialog.ua”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, uzskata, ka nākamie divi mēneši ir viņa pēdējā iespēja mainīt kara gaitu, un tieši tāpēc Kremlis arvien atklātāk paplašina savu militāro aktivitāti ārpus Ukrainas, raksta “The Independent” militārais komentētājs Roberts Fokss.
Krievija varētu veikt negaidītu uzbrukumu salai Baltijas jūrā, lai pārbaudītu NATO vienotību, vēsta laikraksts “The Times”, atsaucoties uz Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri Maiklu Klesonu.
Lai izveidotu uzticamu aizsardzības sistēmu, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāievieš obligātā militārā dienesta režīms un jāpalielina ieroču ražošanas jauda, intervijā “Ukrinform” paziņoja Lietuvas strēlnieku savienības komandieris pulkvedis Lins Idzelis.
Kremļa prezidentam Vladimiram Putinam nav intereses īstenot "Narvas Tautas Republikas" stila scenāriju Eiropā - šādu viedokli pauda bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins vietnē “Svoboda.Live”.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka, ja Krievija uzbruks Baltijas valstīm, NATO neaprobežosies tikai ar aizsardzības pasākumiem un noteikti pārcels militārās operācijas uz Krievijas teritoriju, raksta “The Telegraph”.
Daudzi Eiropas drošības un politiskie līderi arvien biežāk uzsver, ka Krievijas iebrukums NATO un ES dalībvalstīs ir kļuvis ticamāks Eiropas attiecību saspīlējuma dēļ, raksta “The Wall Street Journal”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmāca simtiem tūkstošu karavīru, kuri tiks izvietoti Baltkrievijas teritorijā, - tā paziņoja Vācijas Kristīgo demokrātu savienības ārpolitikas eksperts Roderihs Kīzeveters, raksta “unian.net”.
Kremlis, tāpat kā pirms 2022. gada iebrukuma Ukrainā, šobrīd veic vairākas informācijas operācijas pret Baltijas valstīm, savā vērtējumā norāda ASV Kara pētījumu institūts (ISW), raksta “lrt.lt”.
Krievijas līderis Vladimirs Putins varētu riskēt uzbrukt kādai no NATO valstīm - visticamāk, kādai no Baltijas valstīm - negaidot kara beigas Ukrainā, šādu viedokli intervijā “Ukrinform” pauda atvaļināts Vācijas armijas ģenerālleitnants Heinrihs Brauss.
Krievijas propagandisti atkal ir izteikuši draudus Baltijas valstīm, atkārtojot izteikumus, kas līdzīgi tiem, kas izskanēja Ukrainas uzbrukuma priekšvakarā, raksta “dialog.ua”.
Mācību “Zapad-2025” laikā, kuras Krievija un Baltkrievija plānojusi veikt septembrī, krievi pilnveidos savu pieeju Latvijas, Igaunijas un Lietuvas teritorijai, lai piespiestu ES un NATO atkāpties no Ukrainas, tā ēterā raidījumā “Kiev24” paziņoja militārais eksperts, Ukrainas bruņoto spēku pulkvedis Jurijs Mikuljaks, raksta “unian.net”.
Vadošie zinātnieki, kas pēta Krievijas aizsardzības stratēģijas un jaunās ieroču programmas, apgalvo, ka ir gandrīz neiespējami precīzi noteikt, kā sāksies vai izvērtīsies Rietumu nākamā sadursme ar Kremli, raksta “Forbes”.
Čehijas prezidents Milošs Zēmans otrdien intervijā ziņu aģentūrai AP paudis viedokli, ka Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm ir mazticams, jo prezidents Vladimirs Putins nav pašnāvnieciski noskaņots.