Eksperts vērtē, kas notiks ar pasauli, ja sāksies konflikts starp Krieviju un NATO
Vadošie zinātnieki, kas pēta Krievijas aizsardzības stratēģijas un jaunās ieroču programmas, apgalvo, ka ir gandrīz neiespējami precīzi noteikt, kā sāksies vai izvērtīsies Rietumu nākamā sadursme ar Kremli, raksta “Forbes”.
Par to, vai jaunais konflikts varētu aptvert lielas Eiropas daļas, izdevumam pastāstīja Spensers Vorens, Kalifornijas universitātes doktorants globālo konfliktu un sadarbības jomā. Publikācijā rakstīts, ka daži Eiropas militārie eksperti prognozē, ka Maskavas notiekošā agresija pret Ukrainu varētu pāraugt globālā konfliktā. Vorens, kurš pēta Krievijas aizsardzības stratēģijas, sacīja:
"Es nedomāju, ka ir iespējams paredzēt, vai šis vai kāds cits karš pāraugs trešajā pasaules karā."
Viņš atgādināja, ka Pirmais pasaules karš sākās ar vienu ekstrēmistu politiskās vardarbības epizodi, kas tolaik bija diezgan izplatīta parādība, un aptvēra visu kontinentu, kā arī lielas Āfrikas, Tuvo Austrumu un Klusā okeāna daļas. Pēc Vorena teiktā, pastāv virkne scenāriju, kas varētu izraisīt tādu Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas izplatītos ārpus okupētajām zonām.
"Ja Krievija paplašinās savus uzbrukumus, iekļaujot Rietumu ieroču noliktavas tādās valstīs kā Polija, kas piegādā Ukrainai ieročus. Vai arī ja Krievijas gaisa trieciens, tīšs vai nejaušs, nogalina ASV vai Eiropas līderi, kurš apmeklē Ukrainu. Vai arī ja Krievijas piloti nejauši apšauda NATO lidmašīnas vai kļūme viņu navigācijas programmatūrā liek viņiem kļūdaini bombardēt NATO teritoriju. Visos šajos gadījumos karš varētu ātri pāraugt reģionālā konfliktā, kurā iesaistītas ASV un citas NATO dalībvalstis," viņš teica.
Un, ja starp Krieviju un NATO izcelsies sadursme, būs grūti paredzēt tālāku eskalāciju, piebilda Vorens. Viņš teica, ka tas vienmēr ir "neticami bīstams risks", un piebilda, ka viņš atbalsta NATO vadītāja Rites brīdinājumu, ka Kremlis varētu uzbrukt kādai NATO valstij jau pirms šīs desmitgades beigām. Viņš arī piebilda, ka nav garantijas, ka Krievija šajā laika posmā spēs efektīvi atjaunot savu armiju, taču šobrīd, kā teica Vorens, "viņi saražo neticami daudz materiālo resursu".
"Iespējams, ka viņi varētu uzturēt šo tempu pietiekami ilgi, lai atkārtotu vai pat paplašinātu savas spējas. Draudi ir tik nopietni, ka es piekrītu NATO ģenerālsekretāram, ka Eiropas valstīm ir jāuzlabo sava aizsardzības rūpniecība un jāpalielina savi izdevumi aizsardzībai un bruņojumam," viņš brīdināja.
Viņš salīdzināja nacionālistu fanātiķu aprindas ap Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņu plānus sūtīt iebrucējus iekarot zemes ar Hitlera metodi - visticamākais scenārijs, kā teica Vorens, droši vien sāktos ar zibens uzbrukumu "bijušajām Krievijas teritorijām".
"Krievu nacionālisti daudz runā par kādreiz Krievijas impērijai piederējušo zemju atgūšanu paplašināšanās nolūkā," viņš teica.
Kremlis varētu izlemt uzbrukt "NATO sabiedrotajam" - iespējams, vienai vai vairākām Baltijas valstīm - zibenskarā un mēģinās izbeigt konfliktu, pirms ASV un NATO varēs organizēt plaša mēroga atbildi. Viņš norādīja, ka viens no svarīgākajiem faktoriem būs ASV gatavība iejaukties konfliktā ar Maskavu un tādu valstu kā Polija, Rumānija vai Baltijas valstu aizstāvēšana. Ja Maskava uzskatīs, ka ASV iejauksies, tad Krievijas uzbrukuma iespējamība ievērojami samazināsies.
Atgādinām, ka Marks Rite nesen militārajiem ekspertiem sacīja, ka Krievijas kara mašīna "uzņem apgriezienus" un stiprina savus bruņotos spēkus.
"Putina kara mašīna paātrinās, nevis palēninās," Rite sacīja un uzsvēra, ka Eiropai nav laika, ko tērēt savas aizsardzības stiprināšanai. Viņš teica, ka Eiropas pretgaisa un raķešu aizsardzība ir jāpalielina par 400% un, ja ES valstis ieguldītu piecus procentus no sava IKP bruņojumā, NATO varētu kļūt tik spēcīga, ka Maskava nekad neuzdrošinātos uzbrukt.
Cik ilgs laiks Maskavai vajadzīgs, lai sagatavotos jaunam karam?
