Vācu armija gatavojas karam ar Krieviju - Vācijas mediji, pamatojoties uz slepeniem dokumentiem, publicējuši scenāriju, kas norāda, kā NATO aizstāvētu Baltijas valstis, ja Lietuvai uzbruktu Krievija, ziņo tv3.lt.
Lai arī Lietuvas Valsts aizsardzības ministrs steidz mierināt iedzīvotājus - šādi scenāriji esot ikdiena, taču eksperti aprēķinājuši, cik daudz laika Krievijai būtu nepieciešams, lai sagatavotos uzbrukumam, tas ir, reālam karam.
Lietuvas Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurunas Kasčiūnas apstiprina, ka tas ir skaidrs vēstījums, ko vācieši sūta Putinam. Gandrīz pirms mēneša Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistorius un Lietuvas valsts aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks parakstīja rīcības plānu Vācijas brigādes izvietošanai, kas paredz, ka Lietuvā tiks izvietoti aptuveni 5 tūkstoši vācu karavīru un viņu ģimenes.
"Mēs aizstāvēsim NATO teritoriju un nodrošināsim aizsardzību, kad tas būs nepieciešams," toreiz sacīja Pistoriuss. Brigādes izvietošana būtu jāpabeidz 2027. gadā.
Vadoties pēc scenārija, Putins jau šā gada februārī mobilizēs vēl 200 000 karavīru Krievijā, un, iespējams, sāks hibrīdkaru Baltijas valstīs, ko pavadīs kiberuzbrukumi, etniskie konflikti, un tad Krievija organizēs masu mācības Baltkrievijā. Šogad oktobrī Krievija uz Kaļingradu nosūtīs savu armiju, vidēja darbības rādiusa raķetes, un decembrī uzreiz pēc vēlēšanām ASV sāksies robežu nekārtības.
Lietuvas Valsts aizsardzības ministrs mierina: "Šis scenārijs tika izveidots pirms vairāk nekā 2 gadiem. Tā vienkārši bija cita situācija, tāpēc šis dokuments nav jāuztver kā politiskās realitātes scenārijs vai iespējamais notikumu scenārijs, bet gan vienkārši kā izmēģinājuma dokuments, uz kura pamata tiek mēģināts organizēt mācības.”
Scenārijs liecina, ka 2025. gada janvārī NATO sasauks padomes sēdi un lems par papildspēku pārvietošanu uz Baltijas valstu robežām, savukārt 2025. gada maijā NATO lems par "aizsardzības pasākumiem", lai novērstu uzbrukumu Suvalku koridoram.
"Mēs izmēģinām tos scenārijus, kas būtu visdraudīgākie, kas mums būtu visnelabvēlīgākie, un Suvalku koridora aizsardzība mums ir viens no galvenajiem jautājumiem," saka Lietuvas bruņoto spēku komandieris Valdemārs Rupšus.
Plāns paredz, ka, pienākot "X" dienai, NATO pavēlniecība austrumu flangā pārvietos 300 tūkstošus karavīru, no kuriem 30 tūkstoši būs vācieši.
Lai gan mācību scenārijā Krievija pēc uzvaras pār Ukrainu uzreiz uzbrūk NATO, aizsardzības eksperti norāda, ka patiesībā Putinam būtu nepieciešams vairāk laika, lai sagatavotos.
"Es neesmu pārliecināts, ka tas ir reālistisks scenārijs, jo, ja mēs runājam par konvencionālu uzbrukumu, krieviem ir nepieciešams daudz vairāk laika, lai sagatavotos, daudz vairāk laika, lai atjaunotu savus spēkus. No 5 līdz 7 gadiem”, apliecina L. Kasčiūnas.
“Lai sāktu karu pret NATO, Krievijai vispirms ir jāspēj cīnīties pret visu NATO, jo ir jārunā par resursiem. Ja paskatāmies publiskos avotus, tad krieviem bruņutehnikas palicis pavisam maz. Pēc dažiem aprēķiniem, ukraiņiem ir vairāk tanku nekā pašlaik Krievijas armijā,” stāsta Lietuvas rezerves majors Darjus Antanaitis.
Tiesa, pēc ekspertu domām, arī Lietuvai ir jāgatavojas mazākiem Krievijas draudiem. “Ja Krievija vērtē, ka Rietumi ir sašķelti, nesagatavoti, viņi var mēģināt sagādāt kādas nepatikšanas, ja redzēs, ka ir iespējams sasniegt rezultātu”, stāsta rezerves pulkvedis Vaidots Malinionis.
Saskaņā ar vāciešu izsludināto scenāriju, NATO mācības notiks no šī gada februāra līdz maijam.