Vācijas ģenerālis brīdina: Putins varētu uzbrukt Baltijas valstīm pirms kara beigām Ukrainā
Krievijas līderis Vladimirs Putins varētu riskēt uzbrukt kādai no NATO valstīm - visticamāk, kādai no Baltijas valstīm - negaidot kara beigas Ukrainā, šādu viedokli intervijā “Ukrinform” pauda atvaļināts Vācijas armijas ģenerālleitnants Heinrihs Brauss.
Bijušais virsnieks pauda bažas, ka Putins varētu plānot uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij. Visbīstamākais scenārijs, viņaprāt, norisinātos tādā gadījumā, ja, kamēr Ukraina turpina sevi aizstāvēt, Krievija mēģinātu "ātri uzbrukt kādai no Baltijas valstīm”.
Putins jau šobrīd īsteno "netiešo" jeb hibrīdkaru ne tikai Ukrainā, bet arī pret citām valstīm, īpaši Eiropā, tomēr viņš to varētu eskalēt konvencionālā uzbrukumā, piemēram, veicot ātru, negaidītu, bet ierobežotu agresijas aktu, sacīja Brauss.
Viņš norāda, ka daži analītiķi un stratēģi uzskata, ka šāds scenārijs ir iespējams tikai pēc kara beigām vai vismaz pamiera noslēgšanas Ukrainā - tomēr viņš tam nepiekrīt.
“Baidos, ka kāds Kremļa cilvēks, kurš ir gatavs riskēt, varētu plānot citu variantu - dot ātru triecienu vienai vai vairākām Baltijas valstīm, kamēr karš Ukrainā vēl turpinās, un cerēt, ka viņi nebūs gatavi laikus sevi aizstāvēt,” sacīja Brauss.
Viņaprāt, ja Putins apvienotu šādu soli ar kodolšantāžu, viņš varētu sagaidīt, ka NATO, pirmkārt, nespētu laikus nostiprināt Baltijas valstu aizsardzību, un, otrkārt, bailes no kodoleskalācijas paralizētu sabiedrotos un liegtu viņiem ātri sniegt militāru palīdzību Baltijas valstīm.
Pēc daudzu ekspertu domām, Putins varētu spēt savākt pietiekami daudz spēku, lai uzbruktu NATO līdz 2029. gadam, dodot Eiropai tikai dažus gadus laika sagatavoties.
