Kas patiesībā nepieciešams Eiropai, lai aizstāvētos Krievijas uzbrukuma gadījumā?

Lai izveidotu uzticamu aizsardzības sistēmu, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāievieš obligātā militārā dienesta režīms un jāpalielina ieroču ražošanas jauda, intervijā “Ukrinform” paziņoja Lietuvas strēlnieku savienības komandieris pulkvedis Lins Idzelis.

Viņš uzsvēra, ka Eiropai ir nepieciešamas daudz lielākas personāla rezerves, turklāt tai ir jāražo arī ievērojami vairāk ieroču.

"Karā Ukrainā Krievija, visticamāk, jau ir zaudējusi trīs veselas armijas, un Ukrainas zaudējumi, protams, arī ir ievērojami. Tikmēr visā Eiropā obligātā militārā dienesta praktiski nav," atzīmēja Idzelis.

Viņš paskaidroja, ka tas liecina par rezervju trūkumu otrajam vai trešajam ienaidnieka ofensīvas atvairīšanas vilnim. Vienlaikus pulkvedis norādīja, ka dažas valstis ir labāk sagatavotas iespējamam konfliktam, piemēram, Somija.

Idzelis norādīja, ka, pat ja Eiropas valstīm izdosies savākt pietiekami daudz rezervistu otrajam aizsardzības vilnim, viņiem jābūt pienācīgi aprīkotiem.

"Vecās ieroču rezerves varbūt sākotnēji palīdzēja Ukrainai, bet tādai mazai valstij kā mēs, ja mums nebūs modernākas armijas un ja mēs nevarēsim cīnīties inteliģenti, tas nozīmēs visas mūsu teritorijas zaudēšanu," secināja militārpersona.

Idzelis arī atzīmēja, ka Krievija cenšas uzlabot divas dronu ražošanas jomas - bezpilota lidaparātus “Geran” un “Molniya”. Tikmēr Ukraina ražo plašu dronu klāstu:

"Es nezinu nevienu citu valsti, kas ražotu tik daudz dažādu ieroču kā Ukraina. Ja mēs gatavojamies karam ar krieviem, Eiropas aizsardzības nākotne ir Ukrainas aizsardzības rūpniecības un Ukrainas militāro spēku integrēšana kopīgā struktūrā."

Viņš norāda, ka Lietuva cenšas mācīties no Ukrainas pieredzes, un, pēc viņa teiktā, Eiropai ir jāuzlabo sava pretgaisa aizsardzības sistēma. Tieši tāpēc valdībām vajadzētu vienoties ar aizsardzības nozares pārstāvjiem par aizsardzības sektora attīstību.

"Mēs nevaram notriekt 20 000 eiro vērtus dronus ar raķetēm, kuru cena sasniedz trīs miljonus eiro. Tādā veidā mūsu krājumi pārāk ātri izsīks, un mums nebūs kur iegādāties jaunas raķetes. Un es runāju tikai par pirmo aizsardzības vilni, nemaz nerunājot par otro vai trešo," turpināja pulkvedis.

Jau iepriekš tika ziņots, ka NATO valstu enerģētikas sektori uzbrukuma gadījumā varētu kļūt par vienu no Krievijas galvenajiem mērķiem - tā teikts NATO ģenerālsekretāra Marka Rites ziņojumā.

Savukārt Igaunijas Iekšējās drošības institūta direktors Erki Kūrts paziņoja, ka Vācija varētu būt ticamāks Krievijas mērķis nekā Baltijas valstis. Viņš uzskata, ka trieciens Vācijai radītu spēcīgāku efektu gan militāri, gan propagandas ziņā.