Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris: Krievija jebkurā brīdī var ieņemt salu Baltijas jūrā

Krievija varētu veikt negaidītu uzbrukumu salai Baltijas jūrā, lai pārbaudītu NATO vienotību, vēsta laikraksts “The Times”, atsaucoties uz Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri Maiklu Klesonu.

Klesons apgalvo, ka Kremlis varētu uzsākt ierobežotu militāru operāciju "pat rīt", lai izraisītu politisku reakciju Rietumos un atklātu iespējamās domstarpības aliansē.

"Es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt, ka mums jābūt modriem un ar savu klātbūtni Baltijas jūrā jāattur Krievija no šādiem piedzīvojumiem," viņš teica.

Iepriekš militārajās mācībās ir pētīti izsēšanās scenāriji stratēģiski svarīgās salās, īpaši Gotlandē, Bornholmā un Igaunijas salās Sāmsalā un Hījumā. Tomēr, pēc Klesona teiktā, mērķis varētu būt praktiski jebkura no salām reģionā.

"Tam nav obligāti jābūt kaut kam liela mēroga - pietiek tikai mest izaicinājumu aliansei," viņš uzsvēra.

Saskaņā ar Zviedrijas militārās izlūkošanas ziņojumiem, Krievija jau šobrīd ir spējīga veikt ierobežotus uzbrukumus Zviedrijas tuvumā un tuvāko gadu laikā varētu veikt arī plašāka mēroga teritoriālās sagrābšanas operācijas.

Klesons arī brīdina, ka kara beigas Ukrainā varētu ļaut Maskavai pārvirzīt resursus uz citām teritorijām - īpaši pret NATO valstīm.

"Es neizslēdzu, ka viņi gatavosies militārai konfrontācijai ar mērķi ģeopolitiski paplašināties, līdzīgi kā Krievijas impērijā vai pat Padomju Savienībā," viņš teica.

Baltijas reģions joprojām ir karstais punkts - nesen, saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, Malmes ostā netālu no Francijas lidmašīnu bāzes kuģa “Charles de Gaulle” tika notriekts Krievijas drons.

Militārie analītiķi neaizmirst arī par Arktiku, kas kūstošo ledāju dēļ varētu kļūt par jaunu globāla konflikta uzliesmojuma punktu. Zviedrija kā jauna NATO dalībvalsts jau aktīvi piedalās alianses ziemeļu flanga aizsardzības stiprināšanā, īpaši Lapzemes reģionā un gaisa patrulēšanas misijās virs Islandes.