Eksperts atklāj skarbu patiesību par investoru interesi Latvijā

Lielajiem nekustamo īpašumu investoriem Latvija un Baltija kopumā nav interesantas, ceturtdien Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā forumā sacīja finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

Līdz ar to vietējā nekustamo īpašumu tirgū atliek cerēt uz Igaunijas, Lietuvas un pašmāju investoriem, teica Rungainis.

Viņš skaidroja, ka investori meklē salīdzinoši lielu atdevi ar pārvaldāmiem riskiem. Investorus interesē likuma vara, politikas stabilitāte, makroekonomiskā stabilitāte, tirgus izaugsme, iedzīvotāju pirktspēja, kvalificēts darbaspēks par labu cenu.

Rungaiņa vērtējumā Latvijā tirgus izaugsme ir mērena, digitālā infrastruktūra nav slikta, bet zaudējusi kādreizējās līderpozīcijas, ceļu infrastruktūra uzlabojas. Tāpat Rungainis atzīmēja, ka Latvijā ir konkurētspējīgi nodokļi, saprātīgas zemes cenas, dārga enerģija, lēts darbaspēks, viegla un ātra uzņēmējdarbības reģistrācija.

Vienlaikus Rungainis atzina, ka Latvijai ir liela teritorija ar ļoti maz iedzīvotājiem, kurā izteikti aglomerācijas efekti. Kā investoriem pievilcīgus faktorus Rungainis atzīmēja piekrasti, transporta mezglus un klimatu, savukārt attiecībā uz vietējo pašpārvaldi viņš bija kritisks. Viņa vērtējumā Latvijā ir astoņas pašvaldības, kuras spēj attīstīties un nopelnīt naudu, bet pārējās vairāk nekā 30 domā tikai par to, kā atņemt naudu tām, kuras spēj nopelnīt.

Kā vēl dažus investoriem negatīvus faktorus Rungainis atzīmēja demogrāfisko situāciju, divu ātrumu ekonomiku ar būtisku ēnu ekonomikas īpatsvaru, nepietiekamo finansējumu inovācijām un pētniecībai, kā arī pētniecības neatbilstību ekonomikas pieprasījumam.

Kā pozitīvos faktorus Rungainis minēja atrašanos Eiropas Savienībā un NATO, reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli. Rungainis uzsvēra, ka investoriem talantu pieejamība un stabilitāte ir svarīgāka par nodokļu samazināšanu.

Eksperta vērtējumā, būtu nepieciešams vēl vairāk paātrināt atļauju saņemšanu, attīstīt publisko infrastruktūru, teritoriālo plānošanu, uzlabot esošo nekustamo īpašumu fondu un padarīt īpašumus piemērotākus institucionālajiem pircējiem. Tāpat Rungaiņa ieskatā nepieciešams saglabāt stabilitāti nodokļu un uzturēšanās atļauju likumdošanā.

Forumā notikušajās diskusijās Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane atzina, ka beidzot būtu jāspēj pieņemt lēmumus. Feldmane sacīja, ka investori grib sajust, ka investīcijas būs pasargātas, taču Latvijā bieži vien notiek atkāpšanās no iepriekš pieņemtiem lēmumiem.

"Ir jāmainās domāšanai. Patlaban ir tā - gribam investīcijas, bet ne mūsu teritorijā, kaut kur citur. Mēs gribam tikai naudu," teica Feldmane.

Tāpat Feldmanes ieskatā investīciju piesaistē ļoti kavējoša ir Latvijā ierastā prasība investoram izbūvēt visu apkārtējo infrastruktūru ap investīciju projektu.

Savukārt LANĪDA valdes locekle Līga Plaude atzina, ka tirgus attīstībai nepieciešama pirktspēja, jo pēc Plaudes prognozēm īpašumu cenas turpinās augt, bet nav garantijas, ka algas turpinās augt tikpat strauji. Tāpat Plaude atzina, ka tirgū ir sistēmiskas problēmas, piemēram, 10 gadus nav spēts atrisināt kadastrālo vērtību jautājumu.

Runājot par investīcijas kavējošiem faktoriem, nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "Newsec LV" izpilddirektors Reinis Ignatavičs atzina, ka tas ir darbaspēka trūkums. Savukārt "Wealth.Investments" īpašumu investīciju eksperts Auseklis Sarkans sacīja, ka jauni investori baidās par drošības situāciju Latvijā, lai gan jau esošajiem ar to nav problēmu. "Rietumeiropas priekšstats par drošības situāciju Baltijā ļoti būtiski atšķiras no tā, ko redzam tepat uz vietas," teica Sarkans.

Kā investoriem potenciāli pievilcīgākos objektus līdz 2030. gadam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Deniss Čamovs primāri minēja potenciālu attīstīt un izvietot datu centrus, jo Latvijā ir pieejami nepieciešamie elektroenerģijas pieslēgumi un jaudas.

Arī bankas "Citadele" Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns atzina, ka manīta interese par datu centriem, lai gan bankā pēc šāda finansējuma vēl neviens investors nav vērsies. Kā perspektīvus Bočkāns minēja arī A klases biroju centrus un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projektus. Savukārt Ignatavičs atzīmēja lielo pieprasījumu pēc īres namiem.

Ignatavičs arī atzina, ka kritika no ārvalstu investoriem pagaidām nav dzirdama, gluži pretēji - interese saglabājas, turklāt ne tikai no vietējiem investoriem, bet arī, piemēram, no Vācijas un Francijas.