Baltkrievija netālu no Polijas un Lietuvas robežas rīko četru dienu militārās mācības, no kurām daļa notiek netālu no stratēģiski svarīgā Suvalku koridora. Pagaidām nav skaidrs, cik plašas tās ir, kā arī cik karavīru tajās piedalās.
Par Baltkrievijas militārajām mācībām ziņoja "The Moscow Times". Tiek vēstīts, ka tajās piedalās mehanizētie un tanku bataljoni. Rietumu operatīvās pavēlniecības mācības notiek no 15. līdz 18. septembrim Baltkrievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka Pāvela Muraveikas vadībā.
Baltijas Progresīvo tehnoloģiju institūta vecākais aizsardzības padomnieks, atvaļinātais pulkvedis Gintarass Bagdons skaidro, ka Baltkrievija jau ir rīkojusi līdzīgas mācības.
"Saglabāsim mieru, pildīsim visus savus mājasdarbus: pilsoņi, politiķi un iestādes," viņš teica.
Bagdons norāda, ka mācības jāskata Ukrainas kara kontekstā. Eksperts saka, ka Kremļa mērķi nebeidzas ar Ukrainu, tāpēc mums jāgatavojas "būt stipriem un aizsargāt to, kas mums ir".
“Pievērsīsim lielāku uzmanību sev, tam, ko darām ar ilgtermiņa vai vidēja termiņa draudiem. Mums jāstiprina sava drošība, lai katrs pilsonis zinātu, kas viņam jādara, lai izvairītos no kara vai kara gadījumā. Starp iestādēm ir jābūt ciešai, horizontālai mijiedarbībai,” sacīja G. Bagdons.
“RBC-Ukraine” raksta, ka Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka mācībām ir tikai aizsardzības raksturs.
Ministrija arī norāda, ka karavīru un militārā aprīkojuma skaits nepārsniedz 2011. gada Vīnes dokumentā noteiktos ierobežojumus, kas prasītu iepriekšēju paziņošanu citām valstīm. Vienlaikus Minska neatklāja precīzu karavīru skaitu, kas piedalās mācībās.
Pēdējos gados Baltkrievija regulāri rīkojusi militārās mācības NATO robežu tuvumā, un iepriekšējās mācībās bieži vien ir piedalījušies arī Krievijas karavīri. 2022. gada februārī Baltkrievijas varas iestādes atļāva Krievijas armijai izmantot valsts teritoriju un infrastruktūru, lai uzbruktu Ukrainai, tomēr Baltkrievijas armija tieši nepiedalījās karadarbībā Ukrainas teritorijā, raksta “The Moscow Times”.
Mācības Baltkrievijā sākās pēc ziņojumiem par iespējamu Krievijas spiedienu uz NATO austrumu flangu.
Augusta sākumā laikraksts “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz ASV izlūkdienestiem, ziņoja, ka Maskava varētu mēģināt pārbaudīt alianses apņēmību, tostarp uzsākot ierobežotu iebrukumu vienā no Baltijas valstīm. Saskaņā ar publikācijas sniegto informāciju, CIP direktors Džons Ratklifs augusta beigās vizītes laikā Maskavā brīdināja Krievijas varas iestādes par iespējamu uzbrukumu Lietuvai, Latvijai vai Igaunijai.