Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Šrāders norādīja, ka līdz šim dažādu valstu līderi ir vairākkārt centušies runāt ar Vladimiru Putinu, tomēr šie centieni nav devuši gaidīto rezultātu. Viņa ieskatā problēma nav dialoga trūkumā - galvenais iemesls ir tas, ka Kremlis pagaidām nejūt nepieciešamību mainīt savu kursu.
"Pārāk ātri un pārāk daudz ir mēģināts runāt ar Putinu," norādīja eksperts, piebilstot, ka Krievijas līderis vēl nav sasniedzis savus politiskos mērķus un tādēļ neredz pamatu piekāpties vai sēsties pie sarunu galda.
Šrāders uzsvēra, ka Krievijas situācija nebūt nav tik stabila, kā to cenšas demonstrēt Kremlis. Viņaprāt, militārajā ziņā Putins izskatās ievērojami vājāks nekā kara sākumā, bet valsts ekonomika arvien dziļāk izjūt ilgstošā kara radīto slogu.
Eksperts norādīja, ka Krievijas ekonomika faktiski ir pārorientēta kara vajadzībām, taču šāds modelis ilgtermiņā kļūst arvien grūtāk uzturams. Tas rada spriedzi ne tikai tautsaimniecībā, bet arī valsts pārvaldē un finanšu sektorā.
Pēc Šrādera domām, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tas, cik ilgi Krievijas sabiedrība būs gatava samierināties ar kara sekām. Lai gan vēsturiski krievi ir spējuši ilgstoši paciest grūtības, cerot uz solīto nākotnes varenību, nav skaidrs, vai šāda pacietība saglabāsies arī turpmāk.
Runājot par vēsturiskajām paralēlēm, eksperts atgādināja, ka Krievijas lielākie militārie panākumi bieži vien sasniegti ar sabiedroto atbalstu. Savukārt citos konfliktos valsts nereti piedzīvojusi sakāvi vai arī karadarbība beigusies tādēļ, ka pati Krievija vairs nav spējusi to turpināt iekšēju problēmu dēļ.
Šrāders uzsvēra, ka pašreizējā situācijā frontes līnija būtiski nemainās, tomēr šāds strupceļš pakāpeniski ietekmē Krievijas spējas turpināt karu. Viņa ieskatā tas negatīvi atsaucas uz armijas kaujas garu, sabiedrības noskaņojumu, ekonomiku un arī politisko eliti.
"Šobrīd izšķirošais jautājums ir, kura valsts spēs ilgāk saglabāt savu politisko, ekonomisko un militāro noturību," uzsvēra eksperts.
Viņš piebilda, ka Ukraina šo gadu laikā ir būtiski attīstījusi savu aizsardzības industriju un spējas veikt tā dēvētos dziļos triecienus Krievijas teritorijā. Tas ļāvis Ukrainai kļūt par daudz nopietnāku pretinieku, nekā daudzi paredzēja pilna mēroga kara sākumā.