"Reuters": Putins ir strupceļā: viņam būs jāizvēlas starp diviem sāpīgiem scenārijiem
Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā Krievija cīnās, lai tiktu galā ar stagnējošu ekonomikas izaugsmi, un tās priekšā ir divas sāpīgas izvēles, raksta “Reuters”.
Krievijas galvenais investīciju forums sākās tikai dažas stundas pēc liela mēroga bezpilota lidaparātu uzbrukuma Sanktpēterburgā.
Uzbrukuma laikā drons trāpīja Sanktpēterburgas naftas terminālim, izraisot ugunsgrēku, kas bija redzams arī no ekonomikas foruma telpām, bet Krievijas Baltijas flotes bāzē Kronštatē trāpīja korvetei "Boikij".
Reuters norāda, ka kara ietekme Krievijas forumā bija jūtama nepārprotami, lai gan oficiālajā programmā Ukraina netika pieminēta ne reizi.
“Jautājums ir: vai šis karš beigsies, vai arī mūs sagaida daudz sarežģītāka nākotne?” sacīja kāds foruma dalībnieks.
Putins pirmajos savos 15 Krievijas vadīšanas gados nodrošināja milzīgu labklājības pieaugumu - saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem, ekonomika pieauga desmitkārtīgi un 2013. gadā sasniedza aptuveni 2,3 triljonus dolāru. Taču kopš tā laika Krievijas ekonomika ir maksājusi cenu par konfrontāciju ar Rietumiem Ukrainas jautājumā.
Lai gan izaugsme 2023. un 2024. gadā pārsniedza cerības, šogad tiek prognozēts, ka ekonomika sasniegs aptuveni 2,9 triljonus dolāru - tikai nelielu daļu no NATO alianses kopējās ekonomiskās jaudas, kas, pēc Krievijas valsts datiem, ir 45 triljoni dolāru.
Krievijas no izejvielu eksporta atkarīgā ekonomika pagājušajā gadā strauji palēninājās, pieaugot tikai par aptuveni 1 procentu, salīdzinot ar 4,9 procentiem 2024. gadā, un 2026. gada pirmajā ceturksnī ekonomika saruka par 0,2 procentiem.
Amatpersonas vaino augstās procentu likmes un Rietumu sankcijas. Ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam pašlaik ir tikai 0,4 procenti.
Bijušais Krievijas Centrālās bankas vadītāja vietnieks Oļegs Vjugins paziņoja, ka Krievijai jāizvēlas starp recesiju un finansējuma samazināšanu karam Ukrainā.
"Krievijai ir jāizdara izvēle: vai nu samazināt finansējumu militārajam sektoram, kas dotu ekonomikai izaugsmes impulsu, pateicoties straujākai bāzes procentu likmju samazināšanai, aizdevumu paplašināšanai civilajam sektoram, daļējai sankciju atvieglošanai un loģistikas ķēžu atjaunošanai. Vai arī turpināt operāciju Ukrainā, kas prasīs pastāvīgi palielināt izdevumus un turpmāku nodokļu palielināšanu. Tas vēl vairāk iedzīs ekonomiku recesijā un samazinās iedzīvotāju reālos ienākumus," skaidroja O. Vjugins.
