"Gurķi zelta cenā": Krievijā dārzeņi ir kļuvuši par delikatesi, cenas turpina pieaugt

Pirmās nepieciešamības preču cenas strauji pieaug, un Krievijas iedzīvotāji pārpludināja sociālos tīklus ar sūdzībām par to, ka viņi ir spiesti atteikties no taksometra izmantošanas, manikīra pakalpojumiem, kino biļetēm un pat gurķiem, raksta izdevums “The Times”.

"Gurķi ir kļuvuši par luksusa preci," žēlojās kāda Krievijas iedzīvotāja, uzskaitot preces, no kurām viņai nācās atteikties strauji pieaugošo cenu dēļ.

"Man tā vietā būs jāēd mango," jokoja cita interneta lietotāja, salīdzinot eksotisku importētu augļu cenas ar vienkāršajiem dārzeņiem, kas atrodami kastēs ar cenu zīmēm līdz pat 500 rubļiem par kilogramu (apmēram pieci ar pusi eiro).

Simtiem video “Telegram” un citās platformās redzams, kā krievi balansē starp izmisumu un humoru, ieraugot cenas kādreiz ikdienišķām precēm, kas tagad maksā nesamērīgi dārgi.

Cita sieviete dalās, ka viņa nepērk drēbes vai kosmētiku, neiet pie ārsta un cenšas iztikt bez jebkādiem uztura bagātinātājiem vai tabletēm. Vienīgais, no kā nevar atteikties, ir pārtika.

Sezonāli faktori, nodokļu izmaiņas un augstā inflācija, ko izraisījuši gadiem ilgi palielinātie "aizsardzības" izdevumi sakarā ar karu Ukrainā, kopš gada sākuma ir paaugstinājuši lielveikalu cenas līdz jauniem rekordaugstumiem. Pēc tam, kad PVN likme 1. janvārī tika palielināta no 20% līdz 22%, uzņēmumi skaidri norādīja, ka šo pieaugumu segs patērētāji.

Pirmajās 12 janvāra dienās “Rosstat” ziņoja par cenu pieaugumu par 1,26%. Šajā īsajā periodā gurķu cena pieauga par 21,3%, bet tomātu cena - par 13,6%. Krievijā, kur gadu desmitiem vidusmēra mājsaimniecība tērē 30% no saviem ienākumiem pārtikai, šis pieaugums ir bijis īpaši sāpīgs, teikts ziņojumā.

Pagājušajā gadā zivju cenas Krievijā pieauga par 22%, kafijas cenas par 15-25%, tējas cenas par 10-20%, sezonas augļu cenas par 15-20%, bet sabiedriskā transporta cenas par 20%.

"Pēdējā laikā jau pati doma par došanos uz pārtikas veikalu mani piepilda ar dusmām. Gandrīz gadu esmu izdzīvojusi, ēdot pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš, kas tiek pārdota manas mājas tuvumā. Sākumā tas ir neticami nepatīkami. Tad pierodi un pieņem. Vienkārši nav cita veida, kā ēst," sacīja kāda sieviete no Vladivostokas.

Saskaņā ar Krievijas Bankas pagājušajā mēnesī veikto aptauju, patērētāju uzticība 2026. gada sākumā nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā: 53% respondentu sūdzējās par "ļoti spēcīgu" cenu pieaugumu. Oficiāli inflācija pagājušajā gadā bija aptuveni 5,6%, tomēr eksperti lēš, ka patiesībā tā ir sasniegusi jau 9% apmēru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā vidēji pasaulē.

Tikmēr Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka krieviem nevajadzētu baidīties no strauja cenu pieauguma, savukārt Putins tikai norādīja, ka šomēnes augsta inflācija ir "sagaidāma".

Tomēr tieši Karēlijas finanšu ministrs Aleksandrs Klimočkins izjuta sabiedrības sašutumu pēc tam, kad mēneša pirmajā dienā paziņoja par "februāra beztēriņu" izaicinājumu.

"Tas ir unikāls izaicinājums, kad veselu mēnesi pavadi, pērkot tikai pašas nepieciešamākās preces un atbrīvojies no nevajadzīgiem izdevumiem," viņš skaidroja tiešsaistē, iesakot iedzīvotājiem izvairīties no apģērbu pirkšanas, kafejnīcu un restorānu apmeklēšanas, taksometru lietošanas un kinoteātra apmeklēšanas, lai "krāšanu pārvērstu par spēli". Ieraksts izraisīja simtiem sašutušu Krievijas iedzīvotāju reakciju.

"Vai viņi apzinās, ka liela daļa iedzīvotāju jau sen ir spiesti regulāri liegt sev daudzas lietas? Kādus citus izdevumus man vajadzētu samazināt? Hipotēku? Komunālos pakalpojumus? Pārtiku?" rakstīja kāds interneta lietotājs.