Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, kas bija visspēcīgākais inflācijas pieauguma cēlonis

© pixabay.com

Uzņēmumu peļņas kāpums bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kāpēc iepriekšējos divos gados Latvijā pieredzēts tik straujš inflācijas pieaugums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Bessonovs un Ieva Opmane.

Ekonomisti norāda, ka sākums inflācijas kāpumam meklējams pandēmijas beigās, kad tika atcelti pārvietošanās ierobežojumi un iedzīvotāji steidzās tērēt pandēmijas laikā uzkrātos līdzekļus. Taču uzņēmumu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas kapacitāte pēc pandēmijas saglabājās ierobežota, kas savukārt līdz galam neļāva apmierināt patērētāju vēlmes. Šī nesabalansētība starp pieprasījumu un piedāvājumu atspoguļojās augošās cenās.

Vienlaikus pasaule pieredzēja arī strauju ražošanas izmaksu pieaugumu - izejvielu, piemēram, koksnes vai metāla cenas starptautiskajos tirgos pietuvojās vēsturiski rekordaugstiem līmeņiem. To visu vēl pastiprināja straujais energoresursu cenu kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Ja izejvielu izmaksas aug un vienības peļņa mazinās, tas nozīmē, ka uzņēmēji izmanto peļņu, lai mazinātu izejvielu cenu kāpuma ietekmi uz preču un pakalpojumu gala cenām, skaidro ekonomisti. To sauc par nepilnu izmaksu pārnesi uz cenām jeb vienkāršāk - uzņēmumi uz savas peļņas rēķina nepārnes visu izejvielu sadārdzināšanos uz gala patērētājiem. Ja vienlaikus ar izejvielu cenu kāpumu novērojams arī vienības peļņas kāpums, notiek pretējais - uzņēmumi spēj pilnībā pārnest pieaugušās izejvielu izmaksas uz gala cenām, tas ir, uz patērētāja pleciem. Ekonomisti norāda, ka nesen piedzīvotajā inflācijas epizodē bija novērojams tieši tas.

Uzņēmumu un citu saimnieciskās darbības veicēju peļņa veidoja būtisku daļu no preču un pakalpojumu gala cenu pieauguma jau 2021.gada izskaņā. Peļņas devums inflācijā tālu neatpalika no līmeņa, kas tika pieredzēts ekonomikas pārkaršanas gados pirms globālās finanšu krīzes.

Latvijas Bankas ekonomisti atzīst, ka uzņēmumu iespējas celt cenas ir atkarīgas no daudziem faktoriem, tai skaitā konkurences. Ilgstošs peļņas pieaugums atspoguļosies konkurētspējas kritumā, it īpaši eksportējošajiem uzņēmumiem, kam jākonkurē pasaules tirgos. Līdz ar to nav pārsteidzoši, ka jau 2023.gada laikā piedzīvojām strauju peļņas rādītāju sarukumu un līdz ar to arī krietni zemāku inflāciju. Arī 2024.gadā Latvijā ir gaidāms vien neliels cenu līmeņa pieaugums.

Sagaidāms, ka šogad uzņēmumu peļņa turpinās kristies, tomēr tas nenozīmē, ka vairumam uzņēmumu priekšā stāv gads ar zaudējumiem, norāda ekonomsiti. Mazāka peļņa arī ir peļņa - vien mazāka nekā augstās inflācijas periodā. Vienlaikus novērojams arvien lielāks atalgojuma devums inflācijas dinamikā. Ekonomisti skaidro, ka tas ir saprotami - darbinieki galu galā vēlas kompensēt iepriekšējos gados pieredzēto pirktspējas kritumu. Tomēr tas nav bez riskiem - atalgojuma pieaugumam saglabājoties augstam, var ciest uzņēmumu konkurētspēja.

Augstās inflācijas laikā bieži tika teikts, ka veikalos preču uzcenojums netiek mainīts vai arī tiek kontrolēts atbilstoši konkurences apstākļiem. Ekonomisti vērš uzmanību, ka Konkurences padome nav konstatējusi būtiskas negodīgas tirdzniecības pazīmes augstas inflācijas laikā no 2022. līdz 2023.gadam. Tomēr inflācija bija augsta.

"Rodas jautājums, kā nemainīgs uzņēmumu uzcenojums jeb uzņēmumu cenu veidošanas stratēģija ir savienojams ar pieaugušo inflāciju? Atbilde ir lielas svārstības produkcijas izmaksās. Proti, uzņēmumi, nosakot cenas, pievieno uzcenojumu virs izmaksām, kas ir tieši vai netieši saistītas ar preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Bieži uzcenojums ir noteikts kā procents virs izmaksām," skaidro ekonomisti.

Attiecīgi apstākļos, kad uzņēmumu izmaksas strauji aug, pat nemainīgs uzcenojums nozīmē strauju vienības peļņas pieaugumu. Tādējādi nemainīgs procentuālais uzcenojums vienlaikus ar strauju izmaksu pieaugumu nav pretrunā ar inflācijas kāpumu. Apskatot uzņēmumu pelnītspējas rādītājus (peļņa pret apgrozījumu), Latvijas Bankas ekonomisti secina, ka tā ir bijusi tiesa arī Latvijas gadījumā.

Ekonomisti norāda, ka pēdējos gados pelnītspēja bijusi nedaudz augstāka nekā pirms desmit gadiem, taču atsevišķās nozarēs, piemēram, pakalpojumos, peļņas marža augstās inflācijas periodā 2021. un 2022.gadā nav būtiski atšķīrusies no iepriekšējos gados novērotā, kad inflācija bija krietni zemāka.

Netrūkst arī nozaru ar augstākām peļņas maržām, skaidro ekonomisti. Visaugstākās peļņas maržas uzrāda lauksaimniecība un mežsaimniecība, tomēr tur peļņas pieaugums nebija saistīts ar izejmateriālu sadārdzināšanos, bet globālo cenu kāpumu pašai produkcijai. Tāpat apstrādes rūpniecībai peļņas maržas rādītāji ir bijuši augstākie pēdējo desmit gadu laikā, kas, visticamāk, saistīts gan ar augstākām pasaules cenām, gan spēju pārnest izmaksas uz gala cenām. Savukārt būvniecībai peļņas maržas bijušas vājākas. Tās drīzāk atspoguļo augstas procentu likmes, dārgas investīcijas un gauso pieprasījumu.

Lai arī kopumā ekonomikā uzņēmumu peļņas maržu līmenis ir salīdzinoši stabils, nozaru analīze laika gaitā uzrāda neviendabīgas tendences. Ekonomisti skaidro, ka pieprasījuma, atalgojuma kāpuma, ražošanas izmaksu un globālo cenu svārstīgums atsevišķos periodos ļauj kādas nozares uzņēmumiem vai nu pelnīt vairāk, vai tieši pretēji - šo peļņu ierobežo. Savukārt ekonomikas attīstībai piebremzējoties, arī Latvijā pēdējo ceturkšņu laikā bija novērojama uzņēmumu peļņas maržu mazināšanās.

Peļņa ir nozīmīgs uzņēmumu darbības pamats un neatņemama tirgus ekonomikas sastāvdaļa, uzsver ekonomisti, vienlaikus norādot, ka peļņa var būt arī faktors, kas būtiski ietekmē inflācijas dinamiku. To apliecina arī nesen pieredzētais inflācijas lēciens - energoresursu krīzes periodā, strauji augot ražošanas izmaksām, uzņēmumi spēja pilnībā pārnest pieaugušas izejvielu izmaksas uz gala cenām. Īpaši izteikti tas bija novērojams nozarēs, kur gala cenu nosaka pasaules tirgi.

Svarīgākais