Banku analītiķi paredz patēriņa cenu samazinājumu

Latvijā gada inflācija šogad augustā varētu būt sasniegusi 0,8-0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka 2024.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas varētu būt samazinājušās par 0,5%, tādējādi inflācijai gada laikā veidojot 0,9%.

Viņš prognozēja, ka cenas varētu būt samazinājušās pārtikai, veikalos turpinot ienākt jaunajai ražai, kā arī saruka degvielas cenas. Vienlaikus pakalpojumu cenas, visticamāk, turpināja pieaugt.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka šogad augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas varētu būt samazinājušās par 0,5%, gada inflācijai pieaugot līdz 0,8%.

"Augusts ir raksturīgs gada mēnesis, kad veidojas labvēlīgi apstākļi cenu līmeņa kritumam," teica Gašpuitis.

Viņš skaidroja, ka augustā cenas īslaicīgi varētu būt samazinājušās pārtikai, kā arī saruka degvielas cenas. Iepriekšējos divos gados augustā cenas tika mazinātas apģērbam un apaviem un, ņemot vērā joprojām vājo patēriņu, neliels pirkumu stimulējošs cenu samazinājums varētu būt bijis arī šogad.

Savukārt kāpums, kā jau ierasts, gaidāms pakalpojumos, kā arī neliels pieaugums varētu būt bijis siltumenerģijas cenai.

Arī "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas varētu būt samazinājušās par 0,5%, gada inflācijai veidojot 0,8%.

Viņš atzīmēja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Latvijā patēriņa cenas tādējādi būs samazinājušās trīs mēnešus pēc kārtas.

Strautiņš skaidroja, ka kopējā cenu līmeņa samazināšanos mēneša laikā noteica preces, kas joprojām ir lētākas nekā pirms gada, kamēr cenas pieauga pakalpojumiem. Pakalpojumiem nozīmīgās inflācijas galvenais iemesls ir algu kāpums, kas gan jau bremzējas, tostarp jūlijā pakalpojumu mēneša inflācija bija mazākā kopš janvāra. Taču pakalpojumu gada inflācija, kas jūlijā bija 5,1%, vēl kādu laiku būs paaugstināta salīdzinājumā ar 2015.- 2021.gada vidējo līmeni, kad pakalpojumu gada inflācija bija 2,6%.

"Paziņojumi ar algu kāpuma bremzēšanu vai pat iesaldēšanu ir spēcīgs signāls ekonomikas pāriešanai no pandēmijas iegrieztā "vāveres riteņa" režīma, kur izmaksu un ienākumu skaitļi griežas lielā ātrumā, atpakaļ uz mierīgāku dzīvi. Ļoti lēnais ekonomikas pieaugums naudas izteiksmē - par 3,1% pirmajā pusgadā -, nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem beigsies gan iespēja, gan nepieciešamība strauji celt cenas," teica Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka augustā interesantākais notikums patēriņa cenu jomā ir pārtikas, jo īpaši dārzeņu cenu sezonālais kritums. Pirms datu publicēšanas var atsaukties tikai uz ikdienas novērojumiem - ir sajūta, ka sezonālā deflācija bija, bet ne ļoti pārliecinoša.

Vienlaikus degvielas cenas, kas arī cenu līmeni īstermiņā nozīmīgi šūpojošs faktors, augustā bija visumā lejupejošas, straujāk tās samazināsies septembrī. Elektrības cenas biržā bija par 9,1% augstākas nekā jūlijā.

Turpina pienākt ziņojumi par apkures tarifu pārskatīšanu, šobrīd tiem nav noteikta izmaiņu virziena, atšķirībā no šā gada sākuma un pērnā gada - ir gan kāpumi, gan kritumi, pārsvarā nelieli, atzīmēja Strautiņš.

Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām augustā paziņos pirmdien, 9.septembrī.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieauga par 1,5%.