Aprīlī Latvijā pieaugušas patēriņa cenas! Dārgāka palikusi pārtika, degviela, apģērbs

© unsplash.com

Latvijā gada inflācija šogad aprīlī varētu būt pieaugusi līdz 3,7-3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka šogad aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,9%, gada inflācijai sasniedzot 3,7%.

"Sagaidāms, ka aprīlī cenu līmenis būs turpinājis šogad sākto spēcīgo kāpumu," teica Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka inflāciju virzošie faktori varētu būt līdzīgi kā eirozonā kopumā. Visticamāk, varētu būt pieaugušas pārtikas cenas. Aprīlī kāpa elektroenerģijas un mēneša sākumā arī degvielas cenas. Ietekmi uz cenu līmeņa pieaugumu veidos pieaugums apģērbu un apavu segmentā. Pienesums sagaidāms arī no pakalpojumu sadārdzināšanās.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka 2025.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 1%, tādējādi inflācijai gada laikā pakāpjoties līdz 3,8%.

Viņš minēja, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga apģērbu un apavu cenas. Visdrīzāk sadārdzinājās arī alkohols, tirgū turpinot ienākt ar augstāku akcīzi apliktajiem produktiem. Inflāciju mazināja zemāka elektrības un gāzes cena.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par gandrīz 1%, kas ir ļoti daudz aprīlim, bet gada inflācija Latvijā aprīlī varētu būt bijusi tuvu 4%.

"Cenu dinamika šogad attīstītās patērētājiem ļoti nelabvēlīgā virzienā," teica Strautiņš.

Viņš minēja, ka "Eurostat" provizoriskie dati par harmonizēto patēriņa cenu inflāciju aprīlī, kas parasti nedaudz atšķiras no Centrālās statistikas pārvaldes publicētā mērījuma, rāda, ka gada inflācija Latvijā aprīlī varētu būt bijusi tuvu 4%, varbūt nedaudz zem šī sliekšņa, bet augsta.

"Ir grūti ikdienas pircēja pieredzē saskatīt iemeslus tik augstam cenu kāpuma vērtējumam, bet ir versijas. Atcerēsimies veco principu - ekonomikā nemēdz būt ziņas, kas ir tikai labas vai tikai sliktas. Jo īpaši par inflāciju runājot - viena cilvēka izdevumi ir cita cilvēka ienākumi," sacīja Strautiņš.

Viņš atzīmēja - ir sajūta, ka darba tirgus šogad ir ļoti dinamisks, cilvēki meklē jaunas iespējas. Rodas iespaids, ka privātajā sektorā turpinās straujš algu kāpums, līdz ar to aug pakalpojumu izmaksas un cenas. Nekas cits nevarētu šādu cenu kāpuma paātrinājumu izskaidrot.

Tāpat Srautiņš pauda, ka ir atsevišķu izejvielu cenas, kas strauji kāpj - pasaules tirgos sadārdzinās piena produkti, joprojām dārgi ir vairāki eksotiskās pārtikas veidi, bet izejvielu cenas kopumā ir zemākas nekā pirms gada, jo lētāka ir enerģija. Varbūt dažu preču cenas sadārdzina centieni tās uzkrāt pirms iespējamu tirdzniecības ierobežojumu stāšanās spēkā. Taču eirozonā kopumā gada inflācija aprīlī salīdzinājumā ar martu nav mainījusies.

Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī paziņos pirmdien, 12.maijā.

LETA jau vēstīja, ka Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieauga par 1,9%.

Svarīgākais