Ar skumju ironiju var teikt, ka luksusa mūsu dzīvē kļūst arvien vairāk. Ir pārtikas preces, kuras vēl pirms dažiem gadiem bija pieejamas plašam pircēju lokam, tagad tās kļūst par luksusa vai vismaz diezgan dārgiem produktiem, izplatītajā paziņojumā medijiem apgalvo ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ļoti krasi ir sadārdzinājusies kafija - februārī tās biržas līknes sasniedza visu laiku augstāko punktu. Arī šeit var sevi mierināt ar ironisku domu, ka it kā par ceturto daļu zemākā cena 1977. gada aprīlī tad reālā izteiksmē bija četras reizes augstāka, turklāt tad kvalitatīvu kafiju iegādāties Latvijas iedzīvotājiem bija grūti par jebkuru cenu. Par trešdaļu no visu laiku rekorda pērnā gada 18. decembrī ir atkāpusies kakao cena, bet šī notikuma atbalss lēnā virzība caur ražošanas un loģistikas procesiem nozīmē, ka šokolādes dārdzība veikalos visdrīzāk turpinās augt. Jau ilgāku laiku pazeminās olīveļļas vairumcena, un šī notikuma atbalsis veikalu plauktos jau ir manāmas.
Šo produktu sadārdzinājuma pamatcēlonis ar lielu varbūtību ir klimata pārmaiņas.
Sākumā cieš šīs jūtīgās kultūras, kurām vajadzīgi specifiski augšanas apstākļi. Tad, kad klimata pārmaiņu ietekme sasniegs to pārtikas produktu tirgus, kas nodrošina uztura pamatu, tad ironija kļūs vēl daudz skumjāka.
Diemžēl nevar atkārtot pērn vasarā teikto - dzīves gardumi kļuvuši dārgāki, bet pārtikas pamata precēm cenas ir diezgan stabilas. Šobrīd strauji aug piena produktu cenas, kam ir acīmredzams izskaidrojums - vidējās svaigpiena iepirkuma cenas ir augušas no 39 centiem pērn augustā līdz 48 centiem decembrī un varbūt vēl vairāk kopš tā brīža. Tās savukārt stimulē laimes laiki sviesta eksportētājiem. Atšķirībā no kafijas un kakao sadārdzinājuma, kas atņem naudu visiem Latvijas iedzīvotājiem, piena gadījumā ir ieguvēji un ir zaudētāji. Krasas cenu svārstības ir izejvielu tirgos normāla parādība, ar to jāsamierinās, viss vienmēr nekļūst dārgāks. Patēriņam domāto piena produktu cenas samazinājās 2023. gadā, kad kritās to ražošanas izmaksas. 2024. gada februārī piens, siers un olas bija par 7% lētāki nekā gadu iepriekš, bet šogad - par 14% dārgāki. Pārtikas izejvielu tirgi kopš 2023. gada kopumā ir diezgan stabili. Atsevišķu preču cenu kāpumu līdzsvaro ļoti mērenās graudu cenas, tāpēc vismaz maizei tuvākajā laikā nevajadzētu nozīmīgi sadārdzināties.
Diezgan augsto inflāciju februārī - kopējais cenu līmenis palielinājās par 3,7% - noteica arī mājokļa izmaksu deflācijas beigas. Pērn februārī tās gada griezumā samazinājās par 8,3%, šogad februārī auga par 1,5%, vēl janvārī bija izmaksu kritums par 0,4%. Joprojām lētāki nekā pirms gada ir siltums, gāze un malka. Tas, ka sadārdzinās dažādi ar mājokli saistīti pakalpojumi un īre, ir likumsakarīgi, to galvenokārt nosaka algu kāpums, un tas turpināsies. Mājokļu uzturēšanas izmaksas februārī ietekmēja arī neveiksmīgas sakritības - laika apstākļu un jūras kabeļu bojājumu dēļ par 11,8% dārgāka nekā pirms gada bija elektrība (janvārī +3,5%).
Salīdzinājumā ar janvāri cenas auga par 0,8%, un tas ir straujš kāpums februārim mēneša griezumā. Arī šajā laika nogrieznī galvenais dārdzības veicinātājs bija pārtika, otrajā un trešajā vietā - mājokļu uzturēšana un transports. Runājot par cenu dinamiku turpmākajos mēnešos, pārtikas cenas visdrīzāk vēl turpinās kāpt. Mājokļu izmaksas martā mierinās elektrības cenu kritums, bet transporta izmaksas - degvielas palētinājums, pateicoties naftas cenu kritumam un eiro kursa kāpumam.
Taču šī gada vidējās inflācijas prognoze diemžēl pasliktinās, to ietekmē arī daudz lielāka pakalpojumu cenu mēneša inflācija (+0,7%) nekā ir tipiski februārī (+0,2%). Ir sagaidāms ka caurmērā šajā gadā cenas augs apmēram par 3%.