Inflācijas pieaugums šogad bremzēsies, bet pārtikas cenas turpinās augt, norāda banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane aģentūrai LETA norāda, ka inflācija Latvijā, tāpat kā ieilgušais pavasaris, grib pieturēties nedaudz ilgāk, bet drīzumā sekos vasara. Pašlaik cenu pieaugumu uztur pārtikas un pakalpojumu cenu izmaiņas, bet energoproduktiem ir tendence kļūt nedaudz lētākiem.
Pasaulē pārtikas cenu kāpumu ierobežo neskaidrības par ekonomikas un tirdzniecības politikas turpmāko attīstību, tomēr pēdējo mēnešu laikā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas publicētais pārtikas cenu indekss turpinājis palielināties. Arī Latvijā viena no straujāk augošajām inflācijas komponentēm ir pārtika.
Kā norāda Opmane, Latvija ir iesaistīta vienotā pārtikas tirdzniecības tīklā, tāpēc ir svarīgi arī kādas ir piedāvājuma un pieprasījuma tendences citviet pasaulē. Līdzi tām mainās arī pārtikas cenas gan pasaulē, gan pie mums. Šīm tendencēm vēl klāt nāk ražotāju un tirgotāju vēlme nopelnīt, kā arī papildu izmaksas, tostarp atalgojums ražošanas un tirgošanas ķēdē nodarbinātajiem.
Pašlaik svarīgs faktors, kas uztur inflāciju Latvijā, ir darbaspēka izmaksu pieaugums. Minimālā alga Latvijā šogad augusi par 5,7%. Savukārt vidējā alga pēdējos četrus gadus vidēji augusi par vairāk nekā 10% gadā. Darbaspēka izmaksu nozīme inflācijas pieaugumā lēnām mazināsies.
Opmane norāda, ka Latvijā turpmākajos gados algas turpinās augt, turklāt straujāk par inflāciju, tomēr, ņemot vērā ierobežojumus publiskā sektora algu pieaugumam un privātā sektora limitētās iespējas straujāk kāpināt atalgojumu nodarbinātajiem, sagaidāmais algu kāpums vairs nebūs gluži tik liels, kā tas bijis dažos pēdējos gados.
Papildus tam arī globālās enerģijas cenas pašlaik ir mērenos līmeņos, un nākotnes darījumu cenas liecina, ka energoproduktu cenas šī gada laikā varētu vēl nedaudz mazināties. Sarūkot enerģijas izmaksām un algu kāpumam esot mērenākam, sagaidāms, ka arī inflācijas pieaugums Latvijā šī gada laikā pamazām bremzēsies.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka inflācijas attīstība turpmākajos gados atkarībā no valsts un laika posma atšķirsies. Jaunais dominējošais faktors preču cenām kļūs tarifi. Pašlaik Eiropai ir noteikti 25% tarifi tēraudam un alumīnijam, tāds pats līmenis automašīnu ražotājiem, kā arī vispārējie tarifi 10% apmērā.
Viņš skaidro, ka ir grūti novērtēt paaugstinātu tarifu ietekmi uz izaugsmi un inflāciju, jo īpaši tāpēc, ka ASV prezidents Donalds Tramps bieži maina savas domas par lielumu un apjomu, kas tiem būtu jāaptver.
Inflācija eirozonā ir tuvu Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2% mērķim. Tomēr pamatinflācija (izņemot enerģiju, alkoholu, pārtiku un tabaku) joprojām ir pārāk augsta. Lēnais pamatinflācijas kritums galvenokārt ir saistīts ar augstajām pakalpojumu cenām, kuras turpina pieaugt nedaudz par strauju. Visticamāk, ka algu pieauguma lejupejošā tendence turpinās palēnināt pakalpojumu cenu pieaugumu.
Gašpuitis skaidro, ka tarifu ietekme uz tirdzniecību var inflāciju gan palielināt, kamēr pieaugs importa cenas no ASV, gan inflāciju samazināt zemāka pieprasījuma, vājākas izaugsmes un lētāka importa no citām valstīm dēļ. Visdrīzāk, ka dominēs negatīvas izaugsmes ietekme un inflācijas spiediens mazināsies. Eiro ir nostiprinājies arī pret ASV dolāru, mazinot importēto preču inflācijas spiedienu. Pastiprināts Ķīnas un citu Āzijas ekonomiku eksports uz Eiropu var mazināt spiedienu uz preču cenām.
Eirozonas inflācijas līmenis samazināsies no 2,4% 2024.gadā līdz 1,7% 2026.gadā. Savukārt pamatinflācija samazināsies nedaudz lēnāk. Nesenās tirgus svārstības ir radījušas spiedienu uz degvielas un dabasgāzes cenām, kas ir svarīgi Eiropai. Īstermiņā dominēs naftas cenu ietekme. Ja turpinās kristies dabasgāzes cenas, tam vajadzētu ietekmēt uzņēmumu izmaksas un palēnināt cenu pieaugumu gan precēm, gan pakalpojumiem.
Ja eirozonā inflācija ir lejupejoša, Baltijā šogad inflācija piedzīvo augšupeju. Tas saistīts galvenokārt ar spēcīgo pārtikas cenu kāpumu. Taču pārtikas cenu pieaugums ir globāla aktualitāte. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pārtikas cenu indekss aprīlī sasniedza 128,3 punktus, kas ir par 1% vairāk nekā martā un par 7,6% vairāk nekā pirms gada. Pieaugumu galvenokārt veicināja graudaugu, piena un gaļas cenu kāpums, kas pārsniedza cukura un augu eļļu cenu samazinājumu.
Gašpuitis norāda, ka gada otrajā pusē, sekojot plašākām tendencēm, inflācija Latvijā atsāks virzīties lejup. Tomēr pārtikas cenu sadārdzinājums saglabāsies.
Inflācijas palēnināšanās un mērenas eirozonas ekonomikas atveseļošanās dēļ ECB varēs turpināt samazināt procentu likmes. Tomēr, ja bažas par tarifiem izzudīs un Eiropa īstenos fiskālās politikas iniciatīvas, nevar izslēgt procentu likmju paaugstināšanu.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka šobrīd, piemēram, preču un pakalpojumu kopējais eksports aug diezgan strauji un valsts budžets pildās ar uzviju, tomēr inflācijas dati "brauc pilnīgās auzās".
Ja maijā mēneša inflācija būs tāda pati, kā vidēji iepriekšējos 10 gados jeb 0,4%, tad gada inflācija maijā pārsniegs 4%. Varbūt tā nenotiks, jo maija datus varētu ietekmēt naftas cenu kritums.
Šobrīd izejvielu cenas kopumā ir par 2% zemākas nekā pirms gada. Tātad inflācija, pirmkārt, ir Latvijas iedzīvotāju laika cenas pieaugums. To apliecina arī atšķirīgā aina abās patēriņa groza pamatdaļās - gada laikā preces ir sadārdzinājušās par 3,1%, bet pakalpojumi par 6,1%. Kā norāda Strautiņš, tas liek domāt, ka privātajā sektorā turpinās straujš algu kāpums.
Strautiņš uzsver, ka tomēr preču inflācijas kopējā mērenība diemžēl neraksturo pārtikas veikalu plauktos notiekošo. Daļa izskaidrojumu tam ir ārpus Latvijas. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas kopējais cenu indekss aprīlī bija par 8% augstāks nekā pirms gada. Jo īpaši augsta gada inflācija joprojām ir ar "eksotiskās" pārtikas biržu neprātu saistītiem produktiem - kafijai, šokolādei. Ja divām no trim galvenajām pārtikas kategorijām - graudiem un gaļai - cenas pasaulē ir kopumā mērenas, tad piena produktu biržas cenas aprīlī turpināja strauji augt. ANO piena cenu indekss aprīlī bija par 22% augstāks nekā pirms gada. Tāpēc cenu kāpums produktiem ar augstu piena tauku saturu ir pamatots, mazākā mērā arī pārējiem.
Visdīvainākās cenu izmaiņas gadā kopumā lielo kategoriju starpā ir augu eļļai (+16,8%), jo globāli olīveļļas krīze ir beigusies un nekas cits īpašs nav noticis, atzīmē Strautiņš, piebilstot, ka eļļu un tauku kategorija ir tā, kas jau ilgstoši Latvijā saskaņā ar "Eurostat" salīdzinājumiem ir pircējiem īpaši neizdevīga, kamēr ir citas produktu grupas, kas ir lētākas par ES vidējo, jo īpaši gaļa un tās izstrādājumi. Strautiņš norāda, ka varbūt izskaidrojums ir vājā vietējās eļļas konkurence importam.
Pakalpojumu cenu inflācija jau kopš oktobra ir apmēram 6%, mērenie cenu kāpumi mēnešos pērnā gada otrajā pusē izrādījās viltus cerība. No visām 12 galvenajām preču un pakalpojumu kategorijām lielākā gada inflācija ir izglītībā jeb 9,7%. Algu kāpuma ietekme šeit ir pašsaprotama. Tā varētu būt arī demogrāfijas ietekme, kuras dēļ pakalpojumu sniedzējiem fiksētās izmaksas ir jāsedz uz mazāka izglītojamo skaita rēķina. "Tā turpinot, dzīve Latvijā par kļūt par arvien dārgāku prieku ne tikai izglītības cenu dēļ," norāda Strautiņš.
Kā labu ziņu ekonomists norāda šī gada sākumā spēkā stājušos medikamentu cenu regulēšanas reformu. Pērnā gada nogalē farmaceitisko produktu gada inflācija bija 4,6%, šī gada sākumā tā pakāpeniski samazinājās, bet aprīlī kļuva viegli negatīva (-0,1%).
"Domājams, ka tās vēl nav stāsta beigas. Jāatzīmē, ka šajā kategorijā mīnusa zīmes parādās reti, tās bija vērojamas pandēmijas laikā, bet pirms tam pēdējo reizi 2014.gadā, kad strauji samazinājās izejvielu cenas un vairākus gadus Latvijā patēriņa cenu līmenis gandrīz nemainījās," pauž Strautiņš. Bieži kultivētais priekšstats par valsts pārvaldes nevarību šoreiz ir izrādījies nepamatots, un farmācijā tiešajai cenu regulēšanai ir vieta
"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka cenu pieaugums aprīlī bija krietni virs mēnesī ierastā un sākotnēji gaidītā.
Viņš skaidro, ka daļa no inflācijas dzinuļiem ir sezonāli ierasta, piemēram, apģērbu un apavu cenu kāpums pavasara sezonas precēm. Daļa ir valsts noteikta - akcīzes kāpums sadārdzināja tabakas cenas (iepriekšējos mēnešos arī alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus).
"Savukārt pārtikas cenu dinamika šķiet kā melnā kaste no kuras ne vienmēr saņemam gaidīto," norāda Mālnieks. Aprīlī būtiska ietekme bija precēm, kuru tālās zemēs atrodamo izejvielu cenas pēdējā laikā strauji augušas - kafijai un šokolādei. Citās pozīcijās cenu izaugsmi, iespējams, var skaidrot ar attiecīgo produktu sadārdzinājumu Eiropā (piemēram, olām un vistas gaļai). Taču pilnībā skaidrot pārtikas cenu straujo kāpumu ir grūti. Salīdzinot ar aprīli pērn, pārtikas cenas ir jau par 7,3% augstākas.
Mālnieks pauž, ka inflāciju mazliet atvēsināja elektrības, siltumenerģijas un gāzes cenas. Salīdzinot ar igauņiem un leišiem, elektrības cena Latvijā vidēji bija par pāris eiro dārgāka pārrobežu pārvades ierobežojumu un rekordzemās hidroenerģijas izstrādes dēļ. Vienlaikus tuvošanās apkures sezonas izskaņai un siltāki laikapstākļi, ļāva dabasgāzes cenai tirgū turpināt mazināties. Naftas cena biržā kopš janvāra strauji sarūk, aprīlī samazinoties zem ilgtermiņa vidējās vērtības. Tomēr ne vienmēr biržas cena iet roku rokā ar to, kas redzams degvielas uzpildes stacijās un aprīlī autobraucēji Latvijā par degvielu maksāja mazliet vairāk nekā martā.
Eirozonā aprīlī cenu kāpums saglabājās 2,2% apmērā, bet lētāki energoresursi un lēnāk augošās algas visticamāk nozīmē, ka inflācija jau visai drīz varētu nostabilizēties ECB tīkamo 2% apmērā. Mazinoties inflācijai, mazinās arī monetārās politikas tvēruma ciešums. "Swedbank" prognozē, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, gada izskaņā varētu sasniegt 1,5% atzīmi un tur saglabāties tuvākajā nākotnē.
Mālnieks norāda, ka globālās tirdzniecības politikas turbulence var atstāt ietekmi uz inflāciju Eiropā. Ja Eiropa atbild ar ievērojamiem tarifiem ASV importam, tas teorētiski varētu pacelt arī inflāciju eirozonā. Tomēr svaru kausi šobrīd šķiet smagāki faktoriem, kas varētu bremzēt inflācijas attīstību. Piemēram, spēcīgāks eiro kurss un zemākas enerģijas cenas. Iepriekš pie inflāciju samazinošiem faktoriem varēja minēt arī iespējamo Ķīnas preču ieplūdi Eiropā, meklējot alternatīvas ASV tirgum. Bet šobrīd izskatās, ka šis faktors visticamāk nebūs aktuāls, ņemot vērā ziņas par vien 30% ASV tarifiem Ķīnas importam iepriekš minēto 145% vietā.
"Lai gan nenoteiktība ir augsta, eirozonas līmenī prognozējam, ka ietekme no tarifu kariem uz inflāciju būs drīzāk lejupvērsta. Arī Latvijā neprognozējam inflācijas kāpumu tarifu dēļ," pauž ekonomists.
Attiecīgi cenu izmaiņu stāstā Latvijā būtiskākā loma būs iekšzemes procesiem. "Swedbank" klientu algas pēdējo trīs mēnešu laikā vidēji ir pieaugušas par 8,5% pret pagājušo gadu. Noturīga pakalpojumu inflācija var neļaut atslābt inflācijas jonim. Inflācija ap 3% ekonomiski augošai un ES vidējās algas ķerošajai valstij ir normāla. Jaunākie inflācijas dati gan jau liek domāt, ka cenu kāpums varētu būt pat straujāks nekā vien nupat "Swedbank" publicētajās prognozēs minētie 3,1%.
Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.