Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien lēma nodot tālākai izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai sabiedrības iniciatīvu, kurā rosināts palielināt attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā.
Latvijas inflāciju šogad ietekmēs militārā saspīlējuma Tuvajos Austrumos sekas, tomēr pāragri prognozēt ietekmes apjomus, aģentūrai LETA pauda banku ekonomisti, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien pirms Darba likuma grozījumu otrā lasījuma tomēr atbalstīja to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Ņemot vērā ekonomiskos izaicinājumus kā nacionālā, tā globālā mērogā, “Maxima Latvija” īpašas iniciatīvas “Zila cena – zema cena” ietvaros apņemas bremzēt inflāciju Latvijā, samazinot teju 4000 precēm regulāras cenas vidēji par 22 %. Iniciatīva saņēmusi plašu atbalstu no sadarbības partneriem
Latvijā šā gada sākumā gada inflācija joprojām pārsniegs 3% atzīmi, bet pavasarī patēriņa cenu pieauguma temps kļūs mērenāks, samazinoties zem 3%, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijā (FM).
Notikumiem Venecuēlā nav nozīmīgas ietekmes uz naftas cenām pasaulē, un tāpēc nav iemesla sagaidīt būtiskas degvielas cenu izmaiņas Latvijā tuvākajā laikā, norāda banku ekonomisti.
Latvijas ekonomiku šogad sagaida piesardzīgi pozitīvas tendences, tostarp inflācijas stabilizēšanās un algu kāpums, tomēr uzmanību pieprasa pārāk liela valsts loma ekonomikā un nepietiekami strauja izaugsme, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Pagaidām vēl nav sarēķināts, cik liels būs šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā, taču var nojaust, ka šogad vairs nebūs tik vājš rezultāts kā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī salīdzināmajās cenās IKP bija palielinājies par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati).
Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,9%, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kamēr Latvijā Saeima ar dievpalīgu ceturtdien pieņēma valsts budžetu, uzklausot opozīcijas politiķu kritiku par valsts parāda palielināšanu, birokrātijas nemazināšanu un naudas netaupīšanu, kaimiņvalstī Lietuvā iekšpolitiskās kaislības pagājušajā nedēļā sita augstu vilni. Rāmāka nedēļa bija Igaunijā, taču arī igauņiem ir problēmas, kas grauž kā grants grauds kurpē – jau vairākus mēnešus vislielākā inflācija eirozonā.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir atteikusies atbalstīt 140 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā tā dēvēto reparāciju aizdevumu, ko paredzēts nodrošināt ar rietumvalstīs iesaldētajiem Krievijas aktīviem, vēstī avīze "Financial Times".
Galvenais algu kāpuma faktors ilgtermiņā saglabāsies saspringtais darba tirgus un darbaspēka trūkums, bet pieauguma temps palēnināsies, prognozē banku ekonomisti.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien parakstīja rīkojumu par ASV tarifu pazemināšanu tādu lauksaimniecības preču importam kā liellopu gaļa, banāni, kafija un tomāti.