Nākotni nevar paredzēt, bet tai var sagatavoties. Praktiskie soļi biznesam

Pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmumi ir saskarušies ar būtiskiem izaicinājumiem. Saspringtā ģeopolitiskā situācijā, piegādes ķēžu traucējumi, pandēmija, sankciju ietekme, digitalizācija un citi faktori daudziem lika pārskatīt un pielāgot biznesa modeļus. Papildu izaicinājumus radījis naftas un energoresursu cenu pieaugums, kā rezultātā šogad ir pasliktinājušās ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes, skaidro Rietumu Bankas viceprezidents Dmitrijs Krilovskis.

Pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmumi ir saskārušies ar būtiskiem izaicinājumiem. Saspringtā ģeopolitiskā situācijā, piegādes ķēžu traucējumi, pandēmija, sankciju ietekme, digitalizācija un citi faktori daudziem lika pārskatīt un pielāgot biznesa modeļus. Papildu izaicinājumus radījis naftas un energoresursu cenu pieaugums, kā rezultātā šogad ir pasliktinājušās ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes.

iropas Centrālā banka ir samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2026. gadam eiro zonai no 0,9% līdz 0,8%, vienlaikus paaugstinot inflācijas prognozi no 2.3% līdz 3%. Līdzīga tendence ir vērojama mūsu valstī - Latvijas Banka ir samazinājusi IKP prognozi šim gadam no 2.8% līdz 2% un palielinājusi inflācijas prognozi no 3.2% līdz 3.6%, turklāt šie dati Latvijā uz negatīvo pusi ir pārskatīti arī nākamajam, 2027. gadam.

Šo tendenču ietekmē pēc vairāku gadu pauzes Eiropas Centrālā banka ir sākusi bāzes procentu likmju paaugstināšanu, un finanšu tirgus dalībnieki neizslēdz turpmāku likmju kāpumu, kas jau ietekmē EURIBOR līmeni un kredītu procentu likmes, kā arī uzņēmumu finansēšanas izmaksas un patēriņa tendences.

Šie signāli skaidri liecina par to, ka uzņēmumiem ir jārēķinās ar šo jauno realitāti, kad strauja izaugsme nav pašsaprotama, un biznesa noturība kļūst par priekšnoteikumu ilgtspējīgai izaugsmei. Mēs Rietumu Bankā strādājam ar daudziem klientiem, un mūsu pieredze liecina, ka tie uzņēmumi, kuri savlaicīgi pievēršas risku pārvaldībai un finanšu stabilitātei, nenoteiktības periodos spēj ne tikai veiksmīgāk pārvarēt grūtības, bet nereti arī iegūst konkurences priekšrocības.

Bankas ir stingri regulēta nozare, kur stabilitāte un drošība ir pamatvērtības. Tādēļ banku pieredze var kalpot par labu piemēru arī citiem uzņēmumiem, veidojot noturību mainīgajos ārējos apstākļos.

Lēmumi jāpieņem iepriekš

Galvenā pamatnostādne ir pieņemt būtiskus lēmumus par problēmu risināšanu pirms to rašanās. Praksē tas nozīmē ikdienā rūpēties par likviditāti, risku pārvaldību, ieviest ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas modeli, uzturēt efektīvus biznesa procesus, kā arī analizēt iespējamos negatīvos attīstības scenārijus un izstrādāt rīcības plānus dažādām situācijām.

Piemēram, bankas regulāri pārskata un pilnveido savus darbības nepārtrauktības plānus un veic stresa testus, lai novērtētu uzņēmējdarbības noturību pie dažādu hipotētisko negatīvo scenāriju iestāšanās, un sagatavo tiem rīcības plānus.

Prakse rāda, ka citu nozaru Baltijas uzņēmumiem, kur šī prakse ir brīvprātīga, tas joprojām ir retums. Protams, ir arī izņēmumi. Piemēram, kāds mūsu lielais klients Igaunijā ir izcils piemērs tam, kā uzturēt optimālu riska pārvaldības modeli: šis uzņēmums diversificē ienākumu avotus, piegādātājus un biznesa partnerus, izmanto dažādus finansēšanas avotus, saņemot banku kredītus un emitējot obligācijas; ierobežo finanšu riskus, izmantojot hedžēšanas instrumentus; tādejādi nodrošinot savu darbību pie dažādiem apstākļiem.

Hedžēšana - vērtīgs riska pārvaldības instruments

Valūtas kursa hedžēšana ir labs riska pārvaldības piemērs, kuru savā darbība var izmantot ikviens vietējas uzņēmums, kura darbība nav ierobežota tikai ar eirozonas tirgu. Mēs redzam, ka daļai uzņēmumu ir grūti pieņemt un apzināties, ka šodienas izmaksas par šo pakalpojumu ir ieguldījums stabilitātē un aizsardzībā pret risku, nodrošinot, ka nākotnē valūtas kursa svārstības būtiski neietekmēs uzņēmuma finanšu rezultātus. Diemžēl Latvijas tirgū ir arī reāli piemēri, kad uzņēmumi, tostarp lieli un pieredzējuši, nepietiekami novērtē valūtas hedžēšanas nozīmi un neizmanto šo riska pārvaldības instrumentu. Tā rezultātā nelabvēlīgas valūtas kursa svārstības var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz kompānijas finanšu rezultātiem.

Praktiski hedžēšana nozīmē, ka uzņēmums ar savu banku var noslēgt nākotnes valūtas darījumu (forward), ar kura palīdzību tiek fiksēts konkrēts valūtas kurss nākotnes darījuma datumā. Piemēram, ja eksportējošs uzņēmums sagaida ieņēmumus ASV dolāros, bet tā grāmatvedības uzskaite un finanšu pārskati tiek veikti eiro, tas jau iepriekš var fiksēt EUR/USD valūtas kursu, tādējādi pasargājot savu naudas plūsmu no nelabvēlīgām valūtas kursa svārstībām.

Šāda riska pārvaldība nenozīmē, ka uzņēmums mēģina prognozēt valūtas kursa kustību. Galvenais mērķis ir samazināt vai pilnībā novērst negatīvo ietekmi, ko valūtas kursa svārstības var radīt naudas plūsmai un finanšu rezultātiem. Hedžēšanas izmaksas ir atkarīgas no darījuma apjoma, termiņa un tirgus apstākļiem. Piemēram, šobrīd EUR/USD valūtas pārim izmaksas varētu būt aptuveni 1,5% gadā no darījuma summas jeb ap 0,13% mēnesī. Lai gan biznesam tās ir papildu izmaksas, praksē tās parasti ir salīdzinoši nelielas salīdzinājumā ar potenciālajiem zaudējumiem, ko var radīt nelabvēlīgas valūtas kursa izmaiņas.

Plāns “B” nedrīkst rasties krīzes laikā

No iepriekš minētā izriet nākamā pamatnostādne, ko es nosauktu “Plāns B nedrīkst rasties krīzes laikā”. Lai nodrošinātu biznesa procesu nepārtrauktību, alternatīvajiem rīcības modeļiem jābūt izstrādātiem jau laikus. Risku mazināšanai ir nepieciešama piegādātāju, pircēju, produkcijas distribūcijas kanālu diversifikācija. Uzņēmumam nevajadzētu būt kritiski atkarīgam no viena klienta, piegādātāja, finansējuma avota vai eksporta tirgus. Jo vairāk alternatīvu uzņēmums ir izveidojis iepriekš, jo lielākas ir tā iespējas veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām.

Piemēram, mūsu bankai vienmēr ir bijis plašs korespondentbanku tīkls. Tas nozīmē, ka vienmēr ir alternatīvi risinājumi maksājumu veikšanai arī gadījumos, kad kāds no tirgus dalībniekiem ierobežo savu darbību vai mainās ģeopolitiskā situācija. Rezultātā vairāk nekā 30 gadu garumā jebkuros apstākļos mēs spējam ātri veikt mūsu klientu norēķinus visā pasaulē, turklāt ļoti plašā valūtu spektrā.

Līdzīgu pieeju ir vērts izmantot jebkurā biznesā. Visnoturīgākie uzņēmumi finansējumu piesaista no vairākiem avotiem, sadarbojas ar dažādiem piegādātājiem, attīsta vairākus eksporta tirgus un regulāri izvērtē koncentrācijas riskus. Šāda pieeja mazina koncentrācijas risku un ļauj daudz elastīgāk reaģēt uz pārmaiņām.

Spēcīga kapitāla priekšrocības

Ekonomikas uzplaukuma periodos bieži ir vērojams, ka uzņēmumi koncentrējas uz strauju izaugsmi un īstermiņa finansiālo rezultātu maksimizēšanu, kas bez integrētas risku pārvaldības sistēmas ir visai riskants attīstības ceļš.

It īpaši īstermiņa peļņas maksimizēšana ne vienmēr nozīmē pareizāko stratēģiju. Ja lielāka ienesīguma vārdā uzņēmums uzņemas pārmērīgu riska ekspozīciju vai atsakās no drošības rezervēm, tas var būtiski mazināt tā noturību brīdī, kad tirgus apstākļi pasliktinās. Ilgtermiņā daudz vērtīgāka ir līdzsvarota pieeja starp izaugsmi, rentabilitāti un risku pārvaldību.

Svarīga priekšrocība ir spēcīga kapitāla bāze. Ilgtermiņa pieredze rāda, ka uzņēmumi ar pietiekamu kapitāla rezervi krīzes situācijās daudz retāk ir spiesti atteikties no attīstības plāniem.

Bet kas tad ir spēcīga kapitāla bāze? Es teiktu, ka praksē uzņēmumam būtu jāspēj atbildēt uz vienkāršu jautājumu - vai esošā kapitāla bāze ļautu absorbēt būtisku, bet reālistisku negatīvu scenāriju, piemēram, strauju ieņēmumu kritumu vai neparedzētus zaudējumus, vienlaikus saglabājot spēju turpināt darbību un īstenot ilgtermiņa attīstības plānus? Ja atbilde ir negatīva, tas ir signāls, ka ir nepieciešama lielāka kapitāla rezerve.

Piemēram, mūsu bankai ir spēcīga kapitāla bāze, kas ļauj ne tikai finansēt projektus desmitu miljonu eiro apjomā, bet arī saglabāt augstu finanšu stabilitāti mainīgos ārējos apstākļos. Tā ļauj turpināt atbalstīt un finansēt mūsu klientus arī ekonomikas lejupslīdes periodos, kad tas ir kritiski svarīgi.

Šo principu var attiecināt uz jebkuru uzņēmumu. Drošības rezerve nav neefektīvi izmantoti līdzekļi - tā ir iespēja saglabāt elastību un rīcības brīvību brīdī, kad tirgus apstākļi mainās.

Brīvo līdzekļu pārvaldības principi

Vēl viens būtisks jautājums ir uzņēmuma brīvo finanšu līdzekļu pārvaldība. Šiem līdzekļiem ir jānodrošina ne tikai atdeve, bet arī pietiekama drošība un pieejamība uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Tāpēc galvenajam kritērijam nevajadzētu būt tikai maksimālai ienesībai, bet gan līdzsvarotai riska un ienesīguma attiecībai.

Labs risinājums, ko izmanto arī mūsu bankas klienti, ir ieguldīt uzņēmuma brīvos līdzekļus augstas kvalitātes valsts un korporatīvajās obligācijās, kas ir finanšu instrumenti ar paredzamu dzēšanas termiņu un atdevi. Izvēloties obligācijas, ir rūpīgi jāizvērtē to likviditāte un riska līmenis, jo vienmēr ir objektīvs iemesls tam, kāpēc vienām obligācijām ir vairāk nekā 10% kupona likme, bet citām - tikai 2% vai 3%.

Pareizi izvēlēto vērtspapīru portfelis ļauj uzņēmumam efektīvi izmantot savus brīvos līdzekļus, nodrošinot paredzamu un stabilu papildu ienākumu avotu.

Bet atkal tas nenozīmē, ka pareizā izvēle būtu visus brīvos līdzekļus ieguldīt finanšu tirgus instrumentos. Nav arī vienas universālas proporcijas starp dažādiem likviditātes pārvaldības risinājumiem. Optimālais risinājums ir atkarīgs no kompānijas darbības specifikas, naudas plūsmas prognozēm un nākotnes plāniem. Praktiski būtu lietderīgi daļu līdzekļu saglabāt brīvi pieejamus, bet daļu, piemēram, izvietot arī termiņnoguldījumos. Un, ja uzņēmums izvēlas termiņnoguldījumu risinājumu, varētu apsvērt līdzekļu sadalīšanu vairākos noguldījumos ar dažādiem termiņiem, nevis visu summu izvietot vienā darījumā. Šāda pieeja nodrošina lielāku elastību gadījumā, ja rodas nepieciešamība daļu līdzekļu izņemt ātrāk, bez nepieciešamības lauzt visu noguldījuma līgumu.

Ir jārēķinās ar neparedzamo

Finansistiem ir teiciens par to, ka katra jauna krīze nelīdzinās iepriekšējai. Tiesa gan, daudzām krīzēm ir atsevišķas līdzīgas pazīmes, bet pasaule regulāri piedzīvo arī iepriekš neparedzētos notikumus, kā tas bija, piemēram, ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt mūsdienu uzņēmējdarbības vide kļūst arvien dinamiskāka, pārmaiņas ir straujas un ir jārēķinās ar to, ka nenoteiktība, visticamāk, arī turpmāk būs viena no tās raksturīgākajām iezīmēm.

Nākotni paredzēt nav iespējams, bet ir iespējams izveidot uzņēmumu, kas ir gatavs dažādiem attīstības scenārijiem. Tieši tādēļ biznesa noturība, risku pārvaldība, procesu nepārtrauktība, diversifikācija un pārdomāta finanšu partneru izvēle ir būtiska ilgtermiņa panākumu bāze, kas nodrošina izaugsmi un noturību mainīgajos ārējos apstākļos.