Ekonomisti: turpmāk dzīve kļūs dārgāka straujāk

Turpmāk inflācijas pieaugums aktivizēsies un nākamgad var pietuvoties 4% atzīmei, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka septembrī būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija enerģijas cenu kāpumam, ko daļēji kompensēja pārtikas cenu samazinājums. Gada inflācija palika nemainīga 3,2% apmērā, un arī gada izteiksmē lielāko ieguldījumu inflācijā veido enerģijas cenu kāpums, ko daļēji kompensē pārtikas cenu kritums.

Septembrī vēl bija vērojama sezonalitātes ietekme, kā arī pārtikas cenu globālās tendences. Gašpuitis uzskata, ka turpmāk inflācijas pieaugums aktivizēsies. Līdz šim, līdzīgi kā citviet Eiropā, enerģijas cenu kāpuma ietekmes izplatība ir bijusi ierobežota, un tā vēl gaidāma atspoguļojamies apkures tarifos un citos pakalpojumos, veidojot augsni nākamgad atjaunot pārtikas cenu pieaugumu.

To, cik plaši inflācija izpaudīsies, noteiks paaugstināto enerģijas cenu ilgums. Tādēļ, lai to ierobežotu, Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās likmju paaugstināšanu, prognozē ekonomists.

Vērtējot turpmāko inflācijas tendenci, Gašpuitis uzskata, ka galvenais fokuss joprojām būs vērsts uz enerģijas cenu attīstību. Lai arī pēdējās dienās parādījušās pozitīvas ziņas par naftas un naftas produktu plūsmas atjaunošanos Hormuza šaurumā, reģionā saglabājas augsti militārās eskalācijas riski. Tas pie sarežģītās un strauji sadārdzinājušās loģistikas un ierobežotajām pārstrādes jaudām Eiropā īstermiņā uzturēs paaugstinātas enerģijas cenas, kuras vēl papildus ietekmēs laikapstākļi. Tādēļ Gašpuitis domā, ka saglabājas augsts risks, ka enerģijas cenu kāpums var arī turpināties.

Ja ģeopolitiskā spriedze mazināsies un ziema izrādīsies silta, enerģijas cenas var piedzīvot mērenu atkāpšanos. Līdz cenu normalizācijai un atgriešanās līdz pirmskrīzes līmenim būs nepieciešams ilgāks laiks un paredzamāki apstākļi, secina Gašpuitis.

"Luminor Bank" ekonomistu Pēteri Strautiņu cenu līmeņa kāpums septembrī par 0,2% pārsteidz, jo tipisks cenu kāpums šajā laikā ir nedaudz lielāks - ap 0,3%.

Ekonomists skaidro, ka tas būtu nesvarīgs sīkums, taču jau iepriekš bija zināms, ka degvielas cenas kopš augusta pieauga par 9,6%. Tāpat bieži var lasīt ziņas par apkures tarifu paaugstināšanu dažādās pašvaldībās. Strautiņam iepriekš šķitis, ka gada inflācijas kāpums septembrī "kārtīgi saldēs patērētājus", taču tas nav noticis, palīdzot inflācijai saglabāties 3,2% līmenī.

Strautiņš norāda, ka lielākā lejupvērstā ietekme uz pārtikas cenām septembrī bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas kļuva lētāki par 0,8%. Ņemot vērā ēdamlietu īpatsvaru patēriņa grozā, šī atšķirība ir mazinājusi kopējo mēneša inflāciju par 0,18 procentpunktiem.

Gada laikā cenu kāpums par 3,2% daudz neatšķiras no divu enerģijas piesātinātu posteņu - transporta un mājokļu uzturēšanas - augšupvērstās ietekmes, kas līdzinājās 2,8 procentpunktiem. Pēc ekonomista skaidrotā, tas nozīmē, ka visa pārējā groza vidējās izmaksas gandrīz nemainījās. Te galvenais nopelns atkal bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas cenu līmeni samazināja par 1,1%, kļūstot lētāki par 4,8%.

Ekonomists informē, ka arī vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs pārtikas cenas ir dziļi deflācijas zonā, dažviet vēl dziļāk nekā Latvijā. Par septembri detalizētu "Eurostat" datu vēl nav, bet augustā vēl lielāks pārtikas cenu kritums par Latviju (tad -4%) bija Zviedrijā (-6,8%), Ungārijā (-4,8%) un Čehijā (-4,5%).

Ar pārtikas cenām šobrīd viss ir ļoti sarežģīti, skaidro Strautiņš, norādot, ka pārklājas nodokļu izmaiņu ietekme, izejvielu cenu svārstības un uzņēmējdarbības, kā arī statistikas veidošanas organizatoriskās nianses.

Sabiedrība noteikti vēlētos saņemt pilnīgi precīzus datus par ekonomikā notiekošo. Taču, lai realitāti varētu izmērīt, to ir nepieciešams gan klasificēt, gan mērīt. Abi procesi rada neprecizitātes, kuras galvenokārt rada krāšņi krāsainās realitātes "iesprostošana" kategoriju kastēs," pauž Strautiņš.

Viņš skaidro, ka šogad gan Latvijā, gan citur Eiropā notiek pārtikas cenu mērīšanas metožu uzlabošana, to modernizēti digitalizējot. Tādējādi, cerams, iegūstot precīzākus rezultātus, kas Latvijā visdrīzāk nozīmē izmērītā cenu līmeņa samazināšanos pie teorētiski nemainīgas dārdzības. Ekonomistam ir pamats uzskatīt, ka viegli aizvēsturisku mērīšanas metožu un mazumtirdzniecības nacionālo īpatnību mijiedarbība ir pārspīlējusi pārtikas cenu līmeni Latvijā, salīdzinot ar Eiropu. Tagad pārspīlējums tiek mazināts.

Ietekmi papildina izmaiņas realitātē jeb tirdzniecības stratēģijas maiņa, norāda Strautiņš. "Visi būs pamanījuši zilo cenu zīmju vilni veikalos. Tās ir preces, kuru pārdošanas veicināšanā uzņēmumi ir pārgājuši no cenu akciju jeb atlaižu metodes, tām nosakot samērā zemu un stabilu cenu. Tas palīdz samazināt uzņēmumu izmaksas, līdz ar to samazinot vidējo faktisko produktu pārdošanas cenu, bet vēl daudz vairāk var mainīties datos redzamā vidējā produkta cena. Akciju radītajos cenu viļņos to precīzi izmērīt nevar bez pieejas uzņēmumu iekšējiem datiem," skaidro Strautiņš.

Tāpat ekonomists atzīmē, ka oficiālajās datu ailēs redzamas cenas, kas ir pieejamas tiem, kam nav lojalitātes kartes un atlaides. Tas nozīmē, ka atlaižu kampaņas var starpību ar faktiskajām darījumu cenām palielināt, bet pāreja uz nemainīgi mērenu cenu jeb EDLP stratēģiju - to samazināt. Rezumējot par pārtikas dārdzības kritumu, Strautiņš secina, ka to ir noteikušas gan realitātes izmaiņas - nodokļi, dažu biržas produktu, jo īpaši sviesta cenu samazināšanās, gan realitātes uztvere.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks skaidro, ka jaunākajos inflācijas datos redzama divu pretēju spēku cīņa. No vienas puses, nekur nav pazudusi Tuvo Austrumu konflikta radītā enerģijas šoka ietekme. No otras puses, Latvijā arvien novērojams pārtikas cenu kritums.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mēneša inflācija septembrī, salīdzinot ar augustu, bijusi vien 0,2% apmērā un gada inflācija - 3,2% - nav īpaši virs ilgtermiņā ierastā, Latvijas dati izceļas uz eirozonas valstu fona, atzīst Mālnieks.

Pēc "Eurostat" sākotnējām aplēsēm, gada inflācijas apmērs Latvijā septembrī ir starp zemākajiem dalībvalstu vidū. Viens no galvenajiem iemesliem šim ir minētā pārtikas cenu deflācija, skaidro ekonomists.

Salīdzinot ar septembri pērn, pārtika, gan ieskaitot, gan neieskaitot bezalkoholiskos dzērienus, ir jau par 4,8% lētāka, vērš uzmanību Mālnieks. Ieskatoties datos sīkāk, redzams, ka samazinājums nav koncentrēts atsevišķās pozīcijās, bet gan lielākajā daļā produktu.

Ekonomists norāda, ka pasaules mērogā redzama ne tik tīkama bilde. ANO pārtikas izejvielu indekss septembrī turpināja straujo kāpumu. Jaunākie dati apliecina, ka patlaban notiekošais "El Niño" varētu būt spēcīgākais, kāds jebkad redzēts novērojumu vēsturē. Tā ietekme lielākoties skar reģionus vairāk uz zemeslodes dienvidiem, taču tas rada augšupvērstu spiedienu uz cenām cukuram, kafijai un citiem produktiem, ko Latvijā neaudzē.

Vēršot uzmanību enerģijas šokam, Mālnieks norāda, ka līdz šim manāmākā Tuvo Austrumu konflikta ietekme uz mājsaimniecībām bijusi caur degvielas cenām. Atsākoties apkures sezonai, uzmanība tiek veltīta siltumenerģijas izmaksām. Apkures sadārdzinājuma apmērs šajā sezonā vēl nav skaidrs, un tas nebūs vienāds visiem. Būtiska loma ir tam, kādu kurināmo un kādā proporcijā katrs siltumenerģijas piegādātājs izvēlējies, kad kurināmais iepirkts un vai tā krājumi palikuši pāri no iepriekšējās sezonas.

Turklāt atsevišķiem uzņēmumiem ir ar izejvielām nesaistītas pozīcijas, kurās izdevies ietaupīt vai neplānoti saņemt papildu ienākumus. Mālnieks atzīmē, ka šo faktoru mijiedarbību ilustrē ļoti atšķirīgās apkures tarifu izmaiņas oktobrī. Piemēram, Madonā un Mārupē apkure oktobrī sadārdzinājās par vairāk nekā 20%, bet Lēdmanē tarifa kāpums bija 68%. Vienlaikus piecās apdzīvotās vietās Latvijā bija novērojams tarifa samazinājums.

"Lai arī ir skaidrs, ka apkures tarifi šosezon vidēji pieaugs, mājsaimniecību gala izdevumi par apkuri būs atkarīgi arī no tā, cik auksta būs ziema. Silta ziema var būtiski mīkstināt apkures tarifu kāpuma sitienu pa iedzīvotāju maciņiem," uzskata Mālnieks.

Vidējais patēriņa cenu kāpums septembrī bija zemāks nekā prognozēts, taču pārtikas cenu deflācijai būs grūti pretoties minēto augšupvērsto faktoru spiedienam, norāda ekonomists. Atlikušajos mēnešos šogad un nākamā gada sākumā cenu līmenis visdrīzāk gana strauji pieaugs, tādēļ nākamā gada vidējā inflācija varētu būt augstāka nekā iepriekš prognozēts un tuvāka 4% atzīmei, prognozē Mālnieks.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, ka, kamēr degvielas un mājokļa izmaksu pieaugums veicināja inflāciju, pārtikas cenu kritums palīdzēja mazināt kopējo inflācijas spiedienu. Tādēļ septembra inflācijas dati vērtējami nedaudz pozitīvāk, nekā sākotnēji gaidīts, jo cenu kāpums bija mērenāks.

Raugoties uz atsevišķām patēriņa grupām, lielākais pienesums mēneša inflācijai septembrī bija transporta grupai, kuras ietekme uz kopējo patēriņa cenu līmeni sasniedza 0,3 procentpunktus. Nākamie būtiskākie inflācijas virzītāji bija mājokļa izmaksas, kā arī apģērbs un apavi, kuru ietekme katrai no grupām sasniedza 0,1 procentpunktu, uzskaita ekonomists.

Vienlaikus Purgailis norāda, ka nozīmīgākais inflāciju bremzējošais faktors arī septembrī bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas, kas kopējo inflāciju mazināja par 0,2 procentpunktiem. Tomēr pārtikas cenu kritums vairs nebija tik straujš kā augustā, liecinot, ka šīs kategorijas lejupvērstā dinamika pakāpeniski izsīkst.

Papildus pārtikai inflācijas kāpumu mazināja arī restorānu un izmitināšanas pakalpojumu, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumu cenu samazināšanās. Purgailis skaidro, ka tas palīdzēja kompensēt transporta un mājokļa izmaksu pieauguma radīto spiedienu uz kopējo cenu līmeni.

Skatoties gada izteiksmē, inflācija septembrī saglabājās 3,2% līmenī. Lielāko ietekmi uz cenu kāpumu joprojām veidoja transports, kas kopējo inflāciju palielināja par 1,6 procentpunktiem, kā arī mājokļa izmaksas ar 1,2 procentpunktu ieguldījumu. Savukārt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gada laikā samazinājās par 4,8%, mazinot kopējo inflāciju par 1,1 procentpunktu. Tādējādi pārtika joprojām bija vienīgā lielā patēriņa grupa, kas būtiski samazina kopējo cenu kāpumu ekonomikā, norāda Purgailis.

Lai gan transporta un mājokļa izmaksas joprojām veido lielāko ieguldījumu inflācijā, pakalpojumi saglabājas kā galvenais cenu pieauguma dzinējspēks, skaidro ekonomists. Salīdzinājumā ar 2025. gada vidējo cenu līmeni pakalpojumu cenas septembrī bija par 6,3% augstākas, kamēr preču cenas pieauga par 2,6%. Tas liecina, ka pakalpojumu sektorā joprojām saglabājas augstāks cenu spiediens nekā preču segmentos, lai gan tā temps pakāpeniski kļūst mērenāks.

Ja Tuvajos Austrumos neveidosies jauni ģeopolitiski satricinājumi, oktobrī transporta un energoresursu segmentā varētu būt jūtams neliels atslābums, prognozē Purgailis. Energoresursu cenas nostabilizējušās augstā līmenī, tādēļ Purgailis prognozē, ka vairs nav gaidāms tik straujš cenu kāpums kā vasaras beigās.

Vienlaikus ekonomists uzskata, ka nav pamata sagaidīt arī būtisku cenu samazināšanos, jo enerģijas un transporta izmaksas, visticamāk, saglabāsies tuvu pašreizējiem līmeņiem līdz gada beigām.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2025. gada septembri - pieauga par 3,2%.

Arī 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,2%.

Precēm cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri pieauga par 2,5%, bet pakalpojumiem - par 4,8%.