Eiropas ķīmiskā rūpniecība šobrīd nonākusi sarežģītā situācijā. Kas būtu jādara, lai to uzlabotu, un kas notiks, nereaģējot uz draudiem, Polijas ekonomikas portālam "wnp.pl" pastāstīja "BASF Polska" komunikācijas un ārējo attiecību direktors Jaroslavs Mučeks.
"Ķīmiskā rūpniecība Eiropā sarūk, kas cita starpā dod labumu Ķīnai un ASV. Lielākā problēma nozarei ir enerģijas cenas. Eiropas Savienības (ES) noteikumiem ir jāatbalsta mūsu rūpniecība,” 17. Eiropas Ekonomikas kongresā sacīja Jaroslavs Mučeks. Dažu ķīmisko vielu ražošana un transportēšana no valstīm, kurām ir pieejama lēta enerģija, var izmaksāt daudz mazāk nekā Eiropā.
Gadsimta sākumā Eiropas ķīmiskās rūpniecības īpatsvars šīs nozares globālajā ražošanā pārsniedza 27 procentus, bet šodien tas ir samazinājies tikai līdz 13 procentiem. Līdzīgi Ķīnas īpatsvars palielinājās no 11 līdz vairāk nekā 40 procentiem.
Un tomēr ķīmiskā rūpniecība ir izšķiroša gandrīz visām pārējām rūpniecības nozarēm. Bez ķīmiskās rūpniecības produktiem daudzām citām nozarēm būtu problēmas ar darbību vai pat tās vispār nevarētu darboties.
Ķīmija ir arī pārtikas drošība. Augu aizsardzības līdzekļi un minerālmēsli garantē augstāku ražu un tās kvalitāti.
Ir vērts atzīmēt, ka ķīmiskā rūpniecība nozīmē arī miljoniem darba vietu Eiropā. Polijā šajā nozarē nodarbināti vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.
"Es ļoti gribētu, lai ķīmiskā rūpniecība joprojām darbotos Eiropā pēc desmit vai piecpadsmit gadiem. Diemžēl es šeit nesaskatu neko labu," sacīja J. Mučeks.
CEFIC un PIPC - Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes un Polijas Ķīmiskās rūpniecības kameras - statistikas dati liecina, ka nozarei ir milzīgas grūtības. Tiek slēgtas daudzas ķīmijas rūpnīcas, likvidētas darba vietas.
Polijā ķīmisko vielu tirgus pagājušajā gadā saruka par astoņiem procentiem, kas nemaz nebija slikts rezultāts salīdzinājumā ar visu ES, kur tas samazinājās par 14 procentiem. Tie ir satraucoši dati.
Šim abām organizācijām vajadzētu uztraukties par visiem tirgus spēlētājiem, no mazākajiem līdz lielākajiem. Situāciju rūpīgi uzrauga BASF, kurai ir vairāki simti rūpnīcu visā Eiropā - no mazām vienībām līdz gigantiskiem integrētiem centriem, uzskata J. Mučeks.
Kāda ir nozares lielākā problēma? Tās ir enerģētikas problēmas. Kā sacīja J. Mučeks, Eiropai ir kaut kas, ko ražot, tā zina, kā ražot, tai ir inženieri, tai ir patenti, bet tā ražo pārāk dārgi.
Dažu ķīmisko vielu ražošana un transportēšana no valstīm, kurām ir pieejama lēta enerģija, piemēram, ASV, var izmaksāt līdz pat divām reizēm mazāk nekā ražošana Eiropā. Tas ļoti apgrūtina konkurenci ar ASV, Ķīnu un visu Āziju.
Labākā atbilde uz pašreizējām problēmām varētu būt noteikumu atcelšana. Eiropas Savienībai ir jāaizsargā savs tirgus. Un tas arī palīdzētu ne tikai ķīmijas rūpniecībai, ir pārliecināts J. Mučeks.
Jāatgādina ka arī Latvijā ķīmijas rūpniecība ir viena no nozīmīgākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, ar plašu uzņēmumu spektru, kas aptver farmāciju, sadzīves ķīmiju, plastmasas, gumijas izstrādājumus un stikla šķiedru. Vadošie sadzīves ķīmijas jomā - AS “Spodrība”, stikla šķiedras ražotājs AS “Valmieras stikla šķiedra” ir viens no lielākajiem stikla šķiedras un tehniskā stikla audumu ražotājiem reģionā, AS “Baltijas gumijas fabrika” - specializējas dažādu gumijas izstrādājumu ražošanā, SIA “Sakret” - ražo būvmaisījumus un būvķīmijas produktus, aktīvi paplašina eksportu, tostarp uz Dienvidkoreju, SIA “Tenachem” - specializējas līmju un hermētiķu ražošanā, ar ievērojamu eksporta pieaugumu pēdējos gados. Šie un daudzi citi uzņēmumi veido Latvijas ķīmijas rūpniecības pamatu, nodrošinot gan vietējo tirgu, gan eksportējot produkciju uz dažādām valstīm. Nozare ir dinamiska un turpina attīstīties, piedāvājot plašas iespējas gan profesionāļiem, gan investoriem.
