"Latvenergo": Dabasgāze nākamajā apkures sezonā būs dārgāka
Ņemot vērā salīdzinoši zemo dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeni Eiropā un ģeopolitisko nenoteiktību, pastāv liela varbūtība, ka dabasgāzes cenas saglabāsies augstākas nekā iepriekšējā apkures sezonā, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Portfeļa vadības daļas vadītāja Rodika Prohorova.
Viņa skaidro, ka būtiskākais risks dabasgāzes tirgū pašlaik nav gāzes fiziskā pieejamība, bet gan tās cena. Paaugstināts cenu līmenis tirgū varētu saglabāties pat līdz 2026./2027. gada apkures sezonas beigām.
Prohorova norāda, ka ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, drošības riski Hormuza šaurumā un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegāžu traucējumi ir radījuši papildu spiedienu uz dabasgāzes tirgu un apgrūtinājuši Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes krātuvju papildināšanu pirms apkures sezonas.
Pēc publiski pieejamajiem Eiropas gāzes infrastruktūras operatoru asociācijas GIE apkopotajiem datiem (AGSI datiem), 7. septembrī ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums bija 66,9%, kas, pēc "Latvenergo" paustā, ir zemākais līmenis kopš 2021. gada.
Prohorova skaidro, ka zemo krātuvju aizpildījumu kopš februāra beigām būtiski ietekmējušas Tuvo Austrumu konflikta radītās svārstības naftas un gāzes tirgos. Nenoteiktība par cenu turpmāko attīstību mudinājusi daudzus Eiropas gāzes apgādes uzņēmumus ieņemt nogaidošu pozīciju, cerot uz konflikta atrisināšanos un energoresursu cenu stabilizēšanos.
Konflikts Tuvajos Austrumos veicinājis arī dabasgāzes cenu kāpumu biržā "Title Transfer Facility" (TTF). "Latvenergo" dati liecina, ka 35. nedēļā TTF nākamā mēneša kontrakta cena vidēji bija aptuveni 67 eiro par megavatstundu (MWh), bet 37. nedēļā tā pieauga līdz aptuveni 76 eiro par MWh, atsevišķā tirdzniecības dienā sasniedzot 78 eiro par MWh.
Vienlaikus Prohorova uzsver, ka šie cenu līmeņi joprojām ir būtiski zemāki par vēsturiski augstākajiem līmeņiem, kas Eiropas enerģētikas tirgū sasniegti iepriekšējo krīžu laikā.
Ja augstas dabasgāzes cenas saglabāsies ilgāku laiku, tas varētu atspoguļoties mājsaimniecību un rūpniecības enerģijas rēķinos, kā arī veicināt inflāciju un negatīvi ietekmēt Eiropas ekonomikas izaugsmi, norāda Prohorova.
Vienlaikus viņa uzsver, ka fiziska dabasgāzes deficīta risks Latvijā ir zems. Piegāžu drošību stiprina Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis un "Latvenergo" noslēgtie ilgtermiņa piegāžu līgumi.
"Latvenergo" 2022. gadā ieguva tiesības laikposmā no 2023. līdz 2032. gadam Klaipēdas LNG terminālī saņemt dabasgāzi sešu teravatstundu (TWh) apmērā gadā. Uzņēmums periodiski papildina piegādes arī caur Inkoo termināli Somijā un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumu GIPL.
Prohorova norāda, ka "Latvenergo" ir nodrošinājis nepieciešamos dabasgāzes apjomus gan elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai termoelektrocentrālēs, gan mazumtirdzniecības klientu pieprasījumam un 2026./2027. gada apkures sezonai.
Savukārt 2026. gadā "Latvenergo" ieguvis tiesības Klaipēdas LNG terminālī saņemt vēl četras TWh dabasgāzes gadā laikposmā no 2033. līdz 2044. gadam, tādējādi ilgtermiņā stiprinot piegāžu drošību un piekļuvi alternatīviem dabasgāzes avotiem.
