Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā 2026. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, ir 24,4%. Tātad par tām pašām precēm un pakalpojumiem, ko 2022. gadā varēja nopirkt par 100 eiro, šogad jāmaksā 124,40 eiro.
Vēl iespaidīgāki ir skaitļi, ja atskatāmies uz 10 gadu periodu - kopējā inflācija kopš 2016. gada Latvijā ir 56%. Līdzekļi, kas visu šo laiku ir stāvējuši atvilktnē vai kontā, ir zaudējuši vairāk nekā pusi savas reālās vērtības. Rakstu lasiet šeit,
| Patēriņa grupa | Pieaugums % | Cena 2016 aprīlis | Cena 2026 aprīlis |
|---|---|---|---|
| Preču pārvadājumi | +170,4% | 100 € | 270,40 € |
| Stomatoloģija | +123,4% | 100 € | 223,40 € |
| Ambulatorā aprūpe | +104,2% | 100 € | 204,20 € |
| Komunālie pakalpojumi | +80,6% | 100 € | 180,60 € |
| Elektroenerģija, gāze, kurināmais | +78,2% | 100 € | 178,20 € |
| Transportlīdzekļu ekspluatācija | +75,4% | 100 € | 175,40 € |
| Mājoklis un enerģija kopumā | +72,1% | 100 € | 172,10 € |
| Pārtika un dzērieni | +71,7% | 100 € | 171,70 € |
| Restorāni un kafejnīcas | +66,4% | 100 € | 166,40 € |
| Veselības aprūpe kopumā | +53,8% | 100 € | 153,80 € |
| Augstākā izglītība | +52,8% | 100 € | 152,80 € |
| Cita izglītība | +50,2% | 100 € | 150,20 € |
| Nepārtikas preces | +45,2% | 100 € | 145,20 € |
Vai inflācija turpināsies? Droši vien, ka jā. Latvijas Universitātes (LU) pētījumā "Ekonomikas barometrs" inflācijas kāpuma prognozes neizskatās pārāk optimistiskas. Eksperti uzskata, ka šogad inflācija būs tikpat liela kā pērn - 3,7%, bet nākamgad - 3,5 procenti.
LU domnīcas "LV PEAK" pētījums ir balstīts uz oficiālās statistikas datiem, un piedevām vēl ņemtas vērā vairāk nekā 20 dažādu ekspertu prognozes. Par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad prognozēta 2% izaugsme, nākamgad - 2,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu IKP šogad audzis par 2,1%. Līdz izvirzītajam mērķim par 5% gan vēl ir patālu.
Eksperti balstās uz datiem, kuros atspoguļojas jau notikušie satricinājumi (karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos, sausums, Trampa tarifi), bet pat ne visviedākais eksperts nevar zināt, kādus vēl pārsteigumus gatavo ģeopolitika, daba un biržas “burbuļi”.
Lai vai kā, Latvijai prognozētā 3,7% inflācija ir tā kā mazliet par lielu. Tā nav kritiski satraucoša, taču neatbilst visu pasaules valstu centrālo banku un arī Latvijas Bankas sapnim par ideālo inflāciju 2% apmērā.
2% inflācijas mērķis tiek uzskatīts par centrālo banku (piemēram, Federālo rezervju sistēmas, Eiropas Centrālās bankas, tāpat arī Anglijas Bankas) "zelta punktu", jo tas līdzsvaro cenu stabilitāti ar nopietnajām deflācijas briesmām. Jo arī deflācija ir ekonomikai graujoša parādība - ja cenas krīt, tas nozīmē, ka precēm un pakalpojumiem trūkst pieprasījuma, uzņēmumi bankrotē, pieaug bezdarbs un ekonomika neattīstās. Centrālās bankas neuzskata nulles inflāciju par vēlamu mērķi, jo no nulles var viegli iegāzties deflācijā ar visām no tās izrietošajām negatīvajām sekām.
Oficiālie dati par patēriņa cenu izmaiņām maijā vēl nav publicēti, jo Centrālā statistikas pārvalde tos paziņos 2026. gada 9. jūnijā. Taču par tendencēm var spriest pēc aprīļa datiem, kad Latvijas gada inflācija ir fiksēta 2,9% un patēriņa cenas salīdzinājumā ar martu pieauga par 0,6%. Cenu pieaugumu joprojām aktīvi veicina mājokļu, komunālo pakalpojumu un transporta nozare.
(2026. gada aprīlis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) ir šādi:
Mīnus 0,3% pārtikai un dzērieniem ir neliels atvieglojums patērētājiem. Beidzot ir apturēts pārtikas cenu dramatiskais kāpums pēdējos gados, kas liek Latvijas iedzīvotājiem tērēt nesamērīgi lielas naudas summas par ēšanu.
Latvijas Banka prognozē, ka gada inflācija svārstīsies 2-3,5% robežās, jo reģionālo algu pieaugums un cikliskā ekonomikas izaugsme izlīdzināsies.
Inflācija ir problēma visā pasaulē, un tās cēloņi pašlaik tiek skaidroti galvenokārt ar ASV un Izraēlas uzbrukumu Irānai, kā rezultātā ievērojami pieaugušas energoresursu cenas.
Pašreizējais gada inflācijas līmenis ASV ir 3,8%. ASV Darba statistikas biroja publicētie patēriņa cenu indeksa (PCI-U) dati mēra cenu izmaiņas 12 mēnešu periodā.
Enerģijas izmaksas 12 mēnešu laikā pieaugušas par 17,87%, galvenokārt degvielas cenu svārstību dēļ.
Pārtikas cenas pieaugušas par 3,18%. Patērētāja cenu indekss no marta līdz aprīlim pieauga par 0,64%. Inflācija joprojām pārsniedz Federālo rezervju sistēmas 2% mērķi, un tas turpina ietekmēt monetāro politiku un procentu likmju lēmumus.
Apvienotās Karalistes gada inflācijas līmenis ir 2,8%. Šo jaunāko rādītāju sniedz Nacionālās statistikas birojs, un tas atspoguļo strauju un apsveicamu palēninājumu salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša 3,3%. Tomēr tas joprojām pārsniedz Anglijas Bankas 2% mērķi, un ekonomisti brīdina, ka nesenie globālie notikumi varētu paaugstināt likmes gada gaitā.
Eirozonā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, patēriņa cenu inflācija 2026. gada maijā sasniedza 3,2%, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 3,0% aprīlī un atbilst tirgus prognozēm. Šis ir augstākais rādītājs kopš 2023. gada septembra, ievērojami pārsniedzot Eiropas Centrālās bankas noteikto 2,0% mērķi.
Saskaņā ar EUROSTAT datiem, enerģijas izmaksas pieauga par 10,9%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2023. gada februāra.
Cenas pieauga arī pakalpojumiem (3,5% pret 3,0% aprīlī) un neenerģijas rūpniecības precēm (0,9% pret 0,8%), savukārt pārtikas, alkohola un tabakas inflācija samazinājās (2,0% pret 2,4%).
Starp lielākajām eirozonas ekonomikām inflācija pieauga Spānijā (3,6% pret 3,5%), Nīderlandē (3,4% pret 2,5%), Itālijā (3,3% pret 2,8%) un Francijā (2,8% pret 2,5%), bet palēninājās Vācijā (2,7% pret 2,9%).
ASV mediji, vēstot par inflāciju, norāda, ka ne tikai karš Tuvajos Austrumos ietekmē cenu celšanos.
“Pārtikas, īpaši augļu un dārzeņu, cenas ir dramatiski pieaugušas,” raksta nedēļas izdevums “Time”. “Aprīlī pārtikas cenas pieauga par 0,7% - tas ir lielākais pārtikas preču cenu pieaugums viena mēneša laikā gandrīz četru gadu laikā, liecina BLS dati - un par 2,9% pēdējā gada laikā. Svaigu augļu un dārzeņu cenas veicināja vislielāko pārtikas produktu cenu pieaugumu, aprīlī pieaugot par 6,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Šo pieaugumu daļēji var saistīt ar Trampa administrācijas plašo tarifu režīmu, kas ietekmē visas pasaules valstis, īpaši Meksiku, kur tiek audzēta liela daļa ASV importēto svaigo produktu. Trampa administrācija, piemēram, no 2025. gada jūlija noteica aptuveni 17% tarifus svaigiem tomātiem no Meksikas, un 90% no visiem importētajiem tomātiem nāk no ASV dienvidu kaimiņvalsts. Aprīļa ziņojums liecina, ka tomātu cenas ir pieaugušas par 40% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, norāda “Times”.
Tomātu cenas pieaugums amerikāņiem ir sāpīgs, jo viņu virtuvē tos tradicionāli ļoti plaši lieto gan svaigā veidā, gan savārītus mērcēs.
Tikmēr Apvienotajā Karalistē medijos diskutē, vai inflācija ir galvenā problēma valstī. Saprotams, ka, ja tā tiek formulēts jautājums, atbilde var būt tikai nē - problēma nav tikai inflācija, problēmu ir daudz - problēma ir arī nepārtrauktās, niknās iekšpolitiskās cīņas un Kīra Stārmera valdības centieni ierobežot enerģijas cenas, kas, pēc daudzu ekspertu domām, novedīs pie inflācijas kāpuma vēlākā periodā.
BBC savā sižetā īpaši pievēršas olām, pienam, maizei. 2022. gadā par sešu olu kasti bija jāmaksā tikai 1 mārciņa (1,16 eiro). Taču šodien tā pati kaste maksā 1,80 mārciņas (2,08 eiro), liecina tirgus pētnieku “Assosia” dati, kuri salīdzināja vidējās cenas “Tesco”, “Sainsbury's”, “Asda” un “Morrisons” veikalos. Olu cenas strauji pieauga pēc tam, kad miljoniem vistu tika izkautas pēc Apvienotās Karalistes vissmagākā putnu gripas uzliesmojuma laikā no 2021. līdz 2023. gadam. Pēkšņais dējējvistu skaita samazinājums un papildu enerģijas izmaksas putnu turēšanai telpās jaunu labturības noteikumu dēļ izraisīja olu trūkumu un cenas pieaugumu. Liela daļa olu ražošanas izmaksu rodas no graudu iepirkšanas, ko vistas ēd, nojumju apsildīšanas un olu transportēšanas. Ukraina ir galvenā graudu piegādātāja, un izmaksas strauji pieauga pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.
Piens ir vēl viena ikdienas nepieciešamības prece, kuras cena ir pieaugusi no 1,29 mārciņām par četrām pintēm pusattaukota piena 2022. gadā līdz 1,65 mārciņām šodien, liecina “Assosia” dati par lielveikalu budžeta diapazoniem. Piena ražošanā tiek izmantots daudz enerģijas slaukšanas, pārstrādes un transportēšanas laikā, tāpēc enerģijas cenu kāpums pēc kara Ukrainā smagi skāra nozari un paaugstināja cenas. Pēc sākotnējā kāpuma piena cenu pieaugums pēdējos gados ir mazinājies globālās pārprodukcijas dēļ.
Piena lopkopjiem tiek maksāts par 25% mazāk par katru piena litru, un daudzi cieš zaudējumus, liecina lauksaimniecības analītiķu “The Andersons Centre” dati. Lauksaimnieki un ražotāji uztur lielveikalu plauktus pilnus ar olām, pienu un maizi, taču viņu izmaksas pēdējā gada laikā ir pieaugušas krietni virs inflācijas līmeņa.
Saskaņā ar ONS datiem, cenas, ko ražotāji maksā par materiāliem un precēm, gada laikā līdz aprīlim pieauga par 7,7%. Šis ir lielākais pieaugums vairāk nekā trīs gadu laikā. Turklāt tajā pašā laika posmā rūpnīcas cenas - summa, ko ražotāji iekasē no mazumtirgotājiem vai citiem vairumtirgotājiem - pieauga tikai par četriem procentiem. “AJ Bell” finanšu analīzes vadītāja Danni Hjūsone saka, ka līgumi starp ražotājiem un lielveikaliem tiek parakstīti iepriekš.
"Bez kristāla bumbas neviens nevar zināt, kas notiks" ar ražotāju un lauksaimnieku izmaksām brīdī, kad šie līgumi tiek parakstīti. Lai gan tas nozīmē, ka lauksaimnieki var pieprasīt vairāk naudas, kad līgums ir paredzēts atjaunošanai, tas parasti nevar notikt līguma darbības laikā, kad enerģijas vai degvielas cenas strauji pieaug.
"Tātad daļa no šiem cenu pieaugumiem, protams, būs jāsedz dažiem no šiem ražotājiem," viņa saka. Hjūsone BBC sacīja, ka ir notikusi "ideāla vētra" - pieaugušas izejvielu, enerģijas, darbaspēka izmaksas un pat izmaiņas iepakojuma regulējumā, kas šīs pirmās nepieciešamības preces ir padarījušas dārgākas.
Agresorvalsts Krievijas kara ekonomika jau piekto gadu darbojas pēc stipri atšķirīgiem principiem. Pieņemot, ka Krievijas Centrālās bankas (KCB) datiem var ticēt, Krievijas gada inflācijas līmenis 2026. gada aprīlī samazinājās līdz 5,6%, nokrītoties līdz zemākajam līmenim pēdējo četru mēnešu laikā. Tomēr cenu pieaugums joprojām ir ievērojami augsts, krietni pārsniedzot KCB ilgtermiņa mērķi 4,0 procentus.
Pakalpojumi inflācija joprojām ir ļoti augsta - 9,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pārtikas inflācija samazinājās līdz 4,0%, ko veicināja ievērojams augļu un dārzeņu cenu kritums. Nepārtikas inflācija pieauga līdz 3,9%, ko veicināja augstākas automašīnu benzīna, zāļu un tabakas cenas.
Inflācija sasniedza daudz augstāku līmeni desmitgades sākumā (piemēram, 2022. gadā pārsniedza 17%), bet kopš tā laika ir atdzisusi līdz viencipara skaitlim.
Kamēr lielākajai daļai pasaules karš Tuvajos Austrumos izraisa stresu, Krievijas Putina režīmam tas ir kā glābšanas riņķis - ASV ir atslābinājušas savas sankcijas pret Krieviju, augstās jēlnaftas cenas ir izdevīgas, un “ēnu flote” darbojas uz pilnu klapi, atrodot veidus, kā pārdot naftu citās zemēs, lai naudu lietotu kara vajadzībām.
Viena no inflācijas mazināšanas metodēm, ko var veikt kādas valsts centrālā banka, ir manipulācijas ar procentu likmēm.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Krievijas centrālās bankas (KCB) procentu likmes darbojas pilnīgi atšķirīgos ekonomiskajos virzienos un apstākļos.
ECB monetārā politika ir vērsta uz eirozonas ekonomikas atbalstīšanu un inflācijas stabilizēšanu (2%) mērķa līmenī.
Pašlaik noguldījumu iespējas uz nakti likme eirozonā ir 2%, galveno refinansēšanas operāciju likme ir 2,15%, bet aizdevumu iespējas uz nakti - 2,4 %. Pēc agresīva likmju paaugstināšanas cikla ECB tās ir sākusi samazināt un notur stabilas, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi eirozonā, neradot jaunu inflācijas vilni.
Savukārt Krievijas monetāro politiku nosaka KCB, un tā pilnībā ir pakļauta kara ekonomikas uzturēšanai, augstai inflācijai un rietumvalstu sankciju ietekmei. Bāzes procentu likme (atsauces likme) atrodas augstā līmenī - 14,5%.
Lai gan likme ir samazinājusies no iepriekšējā gada rekordaugstā līmeņa (21%), tā joprojām ir ļoti augsta. KCB tādā veidā cenšas ierobežot straujo cenu pieaugumu, ko izraisa milzīgie militārie izdevumi, darbaspēka trūkums un valsts budžeta deficīts.
KCB vadītāja Elvīra Nabiuļina un viņas komanda darbojas diezgan profesionāli. Ja Nabiuļina kristu no amata, tas būtu labs sākums rubļu drukāšanas mašīnas iedarbināšanai, hiperinflācijai un Krievijas ekonomikas paātrinātai nobraukšanai ellē pie velna vecmāmiņas.
Ukrainas gada inflācija ir 8,6%, kas ir augstākais līmenis pēdējo piecu mēnešu laikā. Karš apvienojumā ar pieaugošajām globālajām degvielas cenām un enerģijas ierobežojumiem turpina radīt spiedienu uz uzņēmējdarbības un ikdienas patēriņa preču izmaksām. Degvielas inflācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugusi līdz aptuveni 23,4%, kam ir bijis kaskādes efekts, palielinot sabiedriskā transporta, taksometru un kravu pārvadājumu izmaksas.
Pārtikas inflācija ir vislielākais veicinātājs, sasniedzot gandrīz 9,7%, jo ir importēto preču trūkums un augstākas ražošanas un transporta izmaksas.
Pakalpojumu sektora (piemēram, restorānu, viesnīcu un mobilo sakaru tarifu) izmaksas ir pieaugušas augsto enerģijas cenu un nopietnu infrastruktūras problēmu dēļ. Ukrainas Nacionālā banka prognozē, ka inflācija nostabilizēsies aptuveni 7,5-8,5% līmenī, pirms pakāpeniski virzīsies uz 5% mērķi.
Par spīti Krievijas iebrukumam Ukrainas ekonomika nav sabrukusi, nav sākusies hiperinflācija, cilvēki strādā, brauc ar automašīnām, iepērkas... tikai laiku pa laikam skan gaisa trauksmes sirēnas, dažbrīd pazūd elektrība, un, jo tuvāk frontes līnijai, jo agrākos pulksteņlaikos sākas komandantstunda.
