EM: Šogad Latvijā inflācija gaidāma augstāka nekā pērn
Latvijā gada vidējā inflācija 2025.gadā būs augstāka nekā pērn, sasniedzot 2,5-3%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķes Ievas Šnīderes publiskotajā prognozē.
Viņa atzīmē, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, precēm cenas pieauga par 0,8%, bet pakalpojumiem - par 0,7%.
Šnīdere norāda, ka tradicionāli februārim ir raksturīgas ļoti mērenas cenu izmaiņas, bet šogad pieaugums šajā mēnesī ir straujākais kopš 2022.gada, kad cenas pieauga par 1,6% strauji augošo pārtikas un energoresursu cenu dēļ. Pirms 2022.gada straujāks cenu kāpums šajā mēnesī bija novērots tikai 2009.gadā.
Lielākā palielinoša ietekme šogad februārī bija cenu pieaugumam pārtikai par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pārtikai februārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem, maizei un kafijai, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai un piena produktiem.
Pārtikas produktu cenas pasaulē pēc krituma iepriekšējos divos mēnešos februārī pieauga - mēneša laikā par 1,6%, bet gada laikā, proti, salīdzinot ar 2024.gada februāri, - par 8,2%.
Lai gan gaļas cenu indekss saglabājās stabils, visi pārējie indeksi pieauga, ar lielāko kāpumu cukura, piena produktu un augu eļļu cenās, min EM pārstāve.
Šnīdere norāda, ka straujo cukura cenu pieaugumu pēc krituma iepriekšējos trijos mēnešos februārī veicināja bažas par globālā cukura piedāvājuma samazināšanos 2024.-2025.gada sezonā. Cenu kāpumu veicināja bažas par zemāku ražu Indijā un sausuma ietekmi Brazīlijā, kā arī Brazīlijas reāla vērtības pieaugums, kas ietekmēja eksportu.
Viņa min, ka arī augu eļļu cenu indekss pieauga visiem galvenajiem augu eļļu veidiem. Palmu eļļas cenas atguvās pēc janvāra krituma, ko veicināja ražošanas samazināšanās Dienvidaustrumāzijā un pieprasījuma pieaugums biodīzeļa nozarē Indonēzijā. Sojas eļļas cenas kāpa spēcīgā pieprasījuma dēļ, savukārt rapšu un saulespuķu eļļu cenas pieauga bažu dēļ par iespējamu piedāvājuma samazināšanos.
Mērenāks cenu kāpums februārī bija graudaugiem, norāda ministrijā. Kviešu cenas kāpa ierobežoto eksporta apjomu Krievijā un bažu par nelabvēlīgiem ražas apstākļiem Eiropā, Krievijā un ASV dēļ. Savukārt gaļai cena saglabājās praktiski nemainīga. Turpināja samazināties putnu gaļas cena, jo Brazīlijas eksports palielināja globālo piedāvājumu, neskatoties uz putnu gripas uzliesmojumiem citās valstīs, un cūkgaļas cena, tām samazinoties Eiropas Savienībā. Savukārt liellopu un aitu gaļas cenas pieauga spēcīgā pieprasījuma dēļ.
Pakalpojumiem februārī cenas pieauga vidēji par 0,7%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pakalpojumu sektorā lielākā palielinošā ietekme februārī bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem - mājokļa apsaimniekošanai un mājokļa īres maksai. Liela ietekme bija arī cenu kāpumam pārvadājumu pakalpojumiem starptautisko lidojumu sadārdzināšanās dēļ, sociālajai aizsardzībai un pirmsskolas izglītībai, norāda Šnīdere.
Februārī cenas turpināja pieaugt degvielai, bet mērenāk nekā iepriekšējos divos mēnešos - par 1,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas straujāk pieauga benzīnam.
"Brent" naftas vidējā mēneša cena februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās - par 4,2%, bet februāra beigās, salīdzinot ar janvāra beigām, "Brent" naftas cena saruka par 4,7%, kas bija straujākais mēneša kritums kopš 2024.gada septembra. Mēneša laikā ar nelielām svārstībām tās pakāpeniski samazinājās līdz 73 ASV dolāriem par barelu, jo bažas par ASV ekonomiku un plašāka tirgus nenoteiktība negatīvi ietekmēja enerģijas pieprasījuma prognozes.
Cenu kritumu veicināja arī cerības uz progresu Ukrainas miera sarunās. Tirgi saglabāja piesardzību saistībā ar ASV prezidenta ieviestajiem papildu tarifiem Ķīnai, kas ir pasaulē lielākais jēlnaftas importētājs. Tikmēr piegādes riski atkal aktualizējās, ierobežojot cenu kritumu.
Liela ietekme februārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 3,6%, ko noteica tās cenas kāpums biržā, samazinot tarifus, kas piesaistīti elektroenerģijas biržas cenām. To galvenokārt ietekmēja aukstāki un mazāk vējaini laika apstākļi februāra pirmajā pusē, kā arī Baltijas valstu atvienošanās no Krievijas elektrotīkla un pievienošanās Eiropas tīklam 8.-9.februārī samazināja pieejamo pārvades jaudu, tādējādi enerģijas plūsmas uz Baltiju kritās par 8%. Savukārt cenas nemainījās dabasgāzei, bet samazinājās siltumenerģijai - par 0,7% un cietajam kurināmajam - par 1,1%, norāda ministrijā.
Cenas februārī pieauga tabakas izstrādājumiem, 1.februārī mazumtirgotājiem veicot tabakas izstrādājumu inventarizāciju saistībā ar 2025.gada 1.janvārī paaugstināto akcīzes nodokli vairākiem tabakas izstrādājumu produktiem. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 4,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Savukārt alkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.
Lielākā samazinošā ietekme februārī, turpinoties ziemas sezonas preču izpārdošanai, bija cenu kritumam par 1% apģērbiem un apaviem, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,1 procentpunktu.
Šnīdere prognozē, ka arī turpmāk būtiska ietekme uz cenu izmaiņām būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija. Vienlaikus Latvijā liela ietekme būs jaunajām nodokļu izmaiņām, gan no piedāvājuma puses saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, gan pieprasījuma puses, pieaugot atalgojumam pēc nodokļu nomaksas, kas palielinās iedzīvotāju pirktspēju.
Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2024.gada februāri - palielinājās par 3,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieauga par 1,7%.