Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) statistikas vākšanas struktūrvienības “Eurostat” datiem, indekss, kas raksturo cenu tendences pārtikas preču ķēdē, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir tikpat kā vienāds. Tātad nebūs taisnība, ka Latvijā šogad pārtikas cenas augušas daudz straujāk nekā kaimiņos – informācija, kas par šo tēmu izplatās sociālajos tīklos, nav patiesa.
Tomēr taisnība, ka pārtikas cenas šogad ir palielinājušās, un Baltijā tas ir noticis straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā. Taisnība arī, ka dažas pārtikas preces Latvijā ir dārgākas, dažas lētākas, tomēr “nra.lv”, ņemot talkā mākslīgo intelektu, noskaidroja, ka Latvijā no veikalos pirktiem produktiem pankūkas izmaksās par 11,95% dārgāk nekā Lietuvā un par 26,64% dārgāk nekā Igaunijā. Rakstu lasiet šeit.
Tas nav iepriecinoši, ņemot vērā, ka iedzīvotāju reālā pirktspēja Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā un daudz zemāka nekā ES. Un tajā pašā laikā Latvijas pārtikas cenas pārsniedz vidējo ES līmeni.
Jau 2024. gada rudenī tika apspriests plāns pārtikas cenu pieauguma ierobežošanai. Mērķis bija panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%, toreiz sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Darbs neesot apstājies arī tagad. Ekonomikas ministrs turpina sarunas ar lielākajiem Latvijas pārtikas tirgotājiem gan par jaunu likumu, gan veikalu un ražotāju vienošanās iespējām - par principiem, kā cenas tiktu samazinātas. V. Valainis neatkāpšoties, kamēr nebūs rezultāta - zemākas cenas.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs intervijā “nra.lv” sacīja, ka nevis tirgotāji, bet ražotāji ir tie, kuri piegādā aizvien dārgāku produkciju, kamēr veikalu uzcenojums nav palielinājies.
“Pārtikas cenas var samazināt viegli un ātri - vajag tikai politisko gribu,” uzskata H. Danusēvičs. Viņš norādīja, ka vairāk nekā 20 Eiropas Savienības dalībvalstīs jau ir ieviesta samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikas produktiem. Šo valstu pieredze liecina, ka samazinātā likme visbiežāk ir robežās no 5% līdz 10%. Šāda pieeja ir izplatīta, lai tieši un jūtami samazinātu pārtikas iegādes izmaksas iedzīvotājiem un nodrošinātu piekļuvi pamatproduktiem.
5. maijā LTA sapulcē tirgotāji apsprieda iespējas samazināt pārtikas cenas Latvijā. “Vienīgais efektīvais un ātrais līdzeklis ir Eiropas Savienības prakses piemērošana un samazināt PVN pārtikas precēm (izņemot alkoholu). Tas ne tikai būtiski palielinātu pārtikas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī sekmētu pārtikas pārdošanas apjoma kāpumu, jo mazinātos pārtikas iepirkumi kaimiņu valstīs, kur tai PVN ir mazs, kā, piemēram, Polijā 5%. Šobrīd samazināts PVN pārtikai ir 20 ES dalībvalstīs, sākot ar Luksemburgu - 3%, Maltu, Horvātiju, Ungāriju, Itāliju un Franciju - 6%.
Ekonomisti un analītiķi norāda, ka PVN samazināšanai varētu būt gan pozitīvas, gan potenciāli negatīvas sekas. Pozitīvā ietekme galvenokārt ietvertu tiešu pārtikas produktu cenu kritumu, kas palielinātu mājsaimniecību reālo pirktspēju un mazinātu sociālo spriedzi, kā arī potenciāli stimulētu patēriņu. Savukārt iespējamie riski varētu būt saistīti ar ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem un nepieciešamību nodrošināt, lai PVN samazinājumu neizmantotu ražotāji preču cenu kāpināšanai un tirgotāji pārnestu PVN samazinājumu gala cenā. Tādējādi to pilnībā izjustu patērētāji.
Šobrīd jāatsāk aktīvas diskusijas starp valdības pārstāvjiem, ekonomikas ekspertiem un nozaru asociācijām, lai rūpīgi izvērtētu visus "par" un "pret" argumentus, ņemot vērā citu ES valstu pieredzi un prognozējot iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, ar galveno mērķi panākt reālu pārtikas cenu samazinājumu patērētājiem. Gala lēmums par PVN likmes izmaiņām pārtikas produktiem tiek diskutēts Latvijā jau no 2005. gada, kad LTA ar Ekonomikas ministriju to pirmo reizi piedāvāja pieņemt Saeimai. Tā arī līdz šim tas nav pieņemts.
Aicinām pieņemt šādu lēmumu, lai sabiedrībai nevajadzētu atteikties no citiem Eiropas Savienības garantētiem labumiem tās iedzīvotājiem, kā šobrīd finanšu taupībai pārtikas iegādei 9% aptaujas dalībnieku ekonomētu uz kultūras aktivitātēm, 8% uz ceļojumiem, pa 6% uz sporta aktivitātēm un uz skaistumkopšanas pakalpojumiem. PVN samazinājums pārtikai ir svarīgs jautājums, kura risinājums tieši ietekmēs katra Latvijas iedzīvotāja ikdienas izdevumus. Tā būtu laba dāvana katram pilsonim Latvijas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienā,” sacīts LTA paziņojumā.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks ārējo ekonomisko sakaru jautājumos Edijs Šaicāns, reaģējot uz LTA paziņojumu, “nra.lv” pauda: “Latvijā šobrīd norisinās aktīvas diskusijas par nepieciešamību un iespējām samazināt pārtikas cenas, pie kā šobrīd intensīvi strādā arī Ekonomikas ministrija. Jāuzsver, ka PVN likmes samazināšana var būt viens no instrumentiem, kā sniegt tiešu atbalstu mājsaimniecībām un mazināt finansiālo slogu, ar ko saskaras plašs iedzīvotāju loks.
Svarīgi norādīt, ka Latvijā jau kopš 2018. gada ir ieviesta samazinātā PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Proti, no 2018. gada 1. janvāra PVN likme šīm precēm tika samazināta no 21% līdz 5%, savukārt no 2024. gada 1. janvāra tā tika noteikta 12% apmērā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka PVN samazināšanai ir arī savi riski un ierobežojumi. Pieredze Latvijā un citās ES dalībvalstīs liecina, ka PVN samazinājuma ietekme uz galapatērētāju cenām ne vienmēr ir tieša un proporcionāla. Pastāv risks, ka daļa no nodokļa samazinājuma netiek pilnībā nodota patērētājam, bet paliek pārtikas ķēdes starpposmos. Tāpat būtiski uzsvērt fiskālos riskus - PVN ieņēmumi veido ievērojamu daļu no valsts budžeta, un jebkāda šo ieņēmumu samazināšana tieši ietekmē valsts iespējas finansēt būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, tostarp veselības aprūpi, izglītību un valsts aizsardzību. Šāda lēmuma īstenošana bez alternatīvu kompensējošu mehānismu priekšlikumiem vai papildu ieņēmumu avotiem var radīt ilgtermiņa nelabvēlīgas sekas valsts finanšu stabilitātei.
Ņemot vērā minēto, EM šobrīd piesardzīgi vērtē priekšlikumu par PVN samazināšanu pārtikai, jo ir būtiski nodrošināt līdzsvarotu pieeju starp sniegto atbalstu patērētājiem un valsts finanšu stabilitāti.
Vienlaikus aicinām tirgotājus būt aktīviem un nākt klajā ar priekšlikumiem par citiem alternatīviem risinājumiem pārtikas cenu mazināšanai, tostarp demonstrējot labās prakses piemērus savā darbībā. Proaktīva rīcība no nozares puses ne tikai stiprinātu patērētāju uzticību, bet arī apliecinātu tirgus dalībnieku apņēmību sadarboties, lai kopīgi risinātu šo sabiedrībai būtisko jautājumu.”
Polijas Iekšlietu ministrija noteikusi sankcijas zemo cenu veikalu tīkla "Mere" īpašniekiem par netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā. Sankciju sarakstā iekļauts gan pats uzņēmums, kas pārvalda "Mere" veikalus, gan tā īpašnieki brāļi Šnaideri. Arī Latvijā darbojas "Mere" veikali un to īpašnieki atver jaunus veikalus.
Šobrīd Latvijā darbojas 11 "Mere" veikali - gan Rīgā, gan Ogrē, Tukumā un Liepājā, kur atvērts viens no jaunākajiem veikaliem. Šie zemo cenu veikali darbu Latvijā sāka pirms četriem gadiem martā, un tos pārvalda uzņēmums "Latprodukti".
2023. gadā "Latprodukti" strādāja ar 20,6 miljonu eiro apgrozījumu, un tas ir par 89% vairāk nekā 2022. gadā, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. Tātad tā darbība ir bijusi ļoti veiksmīga.
"Latprodukti" kapitālā 61% pieder Krievijas pilsonim Sergejam Šnaideram. Kompānijas līdzīpašnieks ir arī Andrejs Šnaiders (12%) un vēl vairākas personas.
Pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai Krievijas un Baltkrievijas preču klāsts sāka sarukt un parādījās vairāk Ukrainas preču, tomēr šādi tādi agresorvalstu ražojumi “Mere” vēl ir atrodami. Ja “Mere” tiks slēgta, tas ietekmēs daudzas taupīgas mājsaimniecības, kas bija iecienījušas šajā veikalā piekraut pilnus ratiņus ar pārtiku un saimniecības precēm mēnesim uz priekšu - tām saruks “fiskālā telpa” maciņos, un to mikroekonomikas rādītāji pasliktināsies. “Mere” pazušana atstās arī negatīvu iespaidu uz konkurenci starp tirgotājiem kopumā. Tomēr no otras puses... pavērsies niša kādiem citiem zemo cenu spēlētājiem - vai tiešām tādi neatradīsies?
LTA prezidents Henriks Danusēvičs zina teikt, ka veikali ar nosaukumu “Mere” 2022. gadā Polijā tika slēgti, bet atgriezās ar citu nosaukumu - “MyPrice”. Polijas iekšlietu un administrācijas ministrija ir iekļāvusi sankciju sarakstā uzņēmumu “Torgservis PL”, kas ir “MyPrice” operators, un tā akcionārus, brāļus Šnaiderus.
Ukraina sankcijas pret brāļiem noteikusi jau 2021. gadā. Vēl Polijā darbojas veikali “Ufke”, kuru vienīgā akcionāre ir Vācijas pilsone Tanja Šneidere. Viņu uzskata par Šnaideru ģimenes locekli. Formāli abi brāļi nav krievi. Sergejs ir Ungārijas nodokļu rezidents, bet Andrejs - Maltas. Krievijā viņi darbojas ar zīmolu “Svetofor”, un ķēdē ietilpst vairāk nekā 800 veikalu.
Latvijas varas iestādes vēl vērtē šo tēmu, taču, zinot, ka Ārlietu un Iekšlietu ministrija neļauj iebraukt Krievijā pabijušiem vai Krieviju slavinošiem muzikantiem, jādomā, ka sankcijas pret “Mere” īpašniekiem var nebūt pārāk ilga laika jautājums.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) speciālisti, veicot makroekonomiskās iespēju aplēses, šā gada martā ir prognozējuši: “Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija ES 2025. gadā īslaicīgi palielināsies, bet pēc tam saruks, un tās virzība kopumā būs horizontāla. ECB paredz, ka šā gada 3. ceturksnī pārtikas cenu inflācija būs 3% līmenī. Pēc tam līdz 2027. gadam pārtikas cenu inflācija sarūkošā izmaksu spiediena dēļ saruks līdz vidēji 2,2 %.”
ASV Lauksaimniecības departamenta Ekonomisko pētījumu dienesta 2025. gada aprīļa prognoze paredz, ka 2025. gadā kopējās pārtikas cenas pieaugs nedaudz straujāk nekā vēsturiskais vidējais izaugsmes temps. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā visu pārtikas produktu cenas pieaugs par 3,5% ar prognozes intervālu no 1,9 līdz 5,1 procentam.
