Inflācijas prognoze Latvijai būtiski palielinājusies

SEB palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no janvārī prognozētajiem 2,4% līdz 3,9%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "SEB Nordic Outlook".

Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze nākamajam gadam palielināta no 2,3% līdz 3,4%.

Vienlaikus SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no janvārī prognozētajiem 2,3% līdz 2,2%, kamēr nākamajam gadam Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze saglabāta 2,4%.

Tajā pašā laikā Lietuvas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 3,3% līdz 5,7%, bet 2027. gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 3% līdz 3,5%.

Lietuvas IKP pieauguma prognozes šim gadam un nākamajam gadam SEB saglabājusi attiecīgi 3,2% un 2,1% apmērā.

Savukārt Igaunijas gada vidējās inflācijas prognoze 2026. gadam palielināta no 3% līdz 3,5%, bet 2027. gadam - samazināta no 2,6% līdz 2,4%.

Igaunijas IKP pieauguma prognoze 2026. gadam samazināta no 2,7% līdz 2,5%, bet 2027. gadam IKP pieauguma prognoze Igaunijai samazināta no 2,8% līdz 2,7%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka riski pasaules ekonomikai pieaug, jo, turpinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, pieaug enerģijas cenas. Tādēļ, jo ilgāk Hormuza šaurums ir slēgts, jo negatīvāka ietekme uz ekonomiku veidojas.

Viņš arī min, lai gan inflācija pieaug, ietekme uz pamatinflāciju un izaugsmi vēl ir neskaidra. Izaugsmi atbalsta pieaugošās investīcijas mākslīgajā intelektā, aizsardzībā un enerģētikas pārejā, kā arī stabili darba tirgi un spēcīga riska apetīte. Ierobežota fiskālā telpa nozīmē mērķtiecīgus un īslaicīgus enerģijas cenu atbalsta pasākumus. "Īstermiņā enerģijas cenas ievērojami paaugstinās inflāciju, taču pastāv risks, ka negatīva ietekme kļūs noturīga," atzīmē Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, tiešā ietekme - augstākas degvielas izmaksas - jau ir acīmredzama, un tādi rādītāji kā iepirkumu vadītāju indekss (PMI) norāda uz cenu pieaugumu un piegādes pasliktināšanos. Tas liecina, ka izaugsme palēninās, pārejot no relatīvi spēcīga sākuma punkta šā gada sākumā līdz situācijai, kurā parādās stagflācijas riski.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmē, ka investīcijas tādās jomās kā mākslīgais intelekts, enerģētikas pāreja un drošības politika, kā arī nedaudz paredzamāka ASV tirdzniecības politika palīdz atbalstīt globālo izaugsmi. Tomēr pašreizējā enerģētikas krīze ir nopietna, un tās sekas saglabāsies vēl ilgi, pat pēc miera līguma Tuvajos Austrumos. Galvenie neskaidrie faktori ir šauruma slēgšanas ilgums, enerģētikas infrastruktūras postījumu apmērs un ietekme uz globālajām piegādes ķēdēm.

Gašpuitis min, lai gan naftas cenu pieaugums pēdējās nedēļas laikā rada bažas, ir vērts atcerēties, ka cenas var ātri samazināties. Būs nepieciešams laiks, lai enerģijas plūsmas un citi faktori normalizētos, tādējādi palielināsies izmaksas un pasliktināsies izaugsmes perspektīvas. Daži reģioni, piemēram, Āzija un Eiropa, ir relatīvi vairāk ietekmēti nekā, piemēram, ASV. Krīze pastiprina nepieciešamību pēc stratēģiskās autonomijas un enerģētiskās drošības, vienlaikus paātrinot atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā, īpaši valstīs, kas ir energoresursu importētājas.

Viņš atzīmē, ka ASV izaugsmes palēninājums ir neliels - daļēji tāpēc, ka bez enerģētikas krīzes izaugsmes prognoze būtu tikusi pārskatīta uz augšu. Galvenie attīstības balsti ir investīcijas mākslīgajā intelektā, deregulācija, produktivitāte un fiskālā politika. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2,1%.

Savukārt eirozonai, kas ir ļoti atkarīga no importētās enerģijas un tik tikko ir atguvusies no iepriekšējiem enerģētikas un tirdzniecības satricinājumiem, pēc Gašpuita minētā, izaugsme atkal ir apdraudēta. Tās izaugsme šogad sagaidāma vien 0,8% apmērā. Tomēr atbalstu sniedz stabils darba tirgus un algu pieaugums, kā arī investīcijas aizsardzībā un pārējā ekonomikā.

Tajā pašā laikā Ķīnas virzība uz pragmatiskākiem un ticamākiem izaugsmes mērķiem ļauj kontrolēt palēninājumu un dod politikas veidotājiem manevrēšanas iespējas ekonomikas pārstrukturēšanā, lai šogad sasniegtu 4,7% izaugsmi.

Gašpuitis norāda, ka īstermiņā, ja enerģijas cenas stabilizēsies un kritīsies, to ietekme uz inflāciju nebūs liela, bet ilgtermiņa risks ir tāds, ka augstākas enerģijas cenas sāks atsaukties uz citām ekonomikas sfērām. Tomēr ietekme sagaidāma ierobežotāka nekā 2021.-2022. gadā. Līdz šim globālās vērtību ķēdes neuzrāda to stresa līmeni, kas bija pandēmijas laikā un Ukrainas kara sākumā. Tomēr viss ir atkarīgs no Hormuza šauruma atvēršanas laika.

"Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības reaģēs ar ierobežotu patēriņu. Piesardzīgas mājsaimniecības ar paaugstinātu cenu jutību pēc jaunākā inflācijas šoka, visticamāk, apgrūtinās uzņēmumiem cenu paaugstināšanu," piebilst Gašpuitis.

Viņš arī norāda, ka līdz šim inflācijas rezultātos galvenokārt redzam enerģijas un energoietilpīgu preču cenu pieaugumu. Veidojas arī pārtikas cenu pieauguma riski, ko veicina augstākas mēslošanas līdzekļu un degvielas izmaksas. Dažas kravu pārvadājumu cenas ir sākušas pieaugt, bet vēl nav sasniegušas satraucošu līmeni. Tā kā enerģija vienā vai otrā veidā nonāk lielākajā daļā preču vai pakalpojumu, pastāv plašāks inflācijas pieauguma risks. Ja radīsies nepārprotams enerģijas vai citu izejvielu trūkums, situācija dažādās valstīs būs atšķirīga. Ja tālāk tiks bojāta enerģētikas infrastruktūra, riski palielināsies.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts atzīmē, ka monetārā politika nenoteiktas inflācijas un izaugsmes ietekmes dēļ atrodas sarežģītā vidē. Ja inflācijas ietekme saglabāsies lielā mērā tieša un bez būtiskiem blakusefektiem, centrālās bankas var atļauties nogaidīt un paciest īslaicīgi paaugstinātas inflācijas periodu. Kopš kara sākuma Tuvajos Austrumos tirgus prognozē, ka lielākā daļa centrālo banku procentu likmes nevis samazinās, bet paaugstinās. Vienlaikus ASV dolārs ir nostiprinājies. Zināmā mērā stingrāki finanšu apstākļi nozīmē, ka tirgus daļu darba veic centrālo banku vietā.

Pēc SEB prognozētā, lielākā daļa centrālo banku gaidīs ienākošos datus un nepieņems pārsteidzīgus lēmumus. Federālo Rezervju banka (FED) atliks likmes samazināšanu līdz šā gada decembrim, bet Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā piesardzības nolūkos veiks paaugstinājumu un pēc tam noturēs likmi nemainīgu 2,25% līmenī.

Bankā atzīmē, ka naftas cenas "Brent" pieaugumu ierobežo augsts, lai gan krītošs, krājumu līmenis, iespēja pārvirzīt piegādes un daļēja piegādes kompensācija no citu ražotāju puses.

"Augsto cenu dēļ ir samazināts pieprasījums. Tomēr pašreizējie traucējumi nevar turpināties mūžīgi. Tā kā naftas un tās produktu krājumi starp reģioniem nav sadalīti vienmērīgi, attiecībā uz cenām un trūkumu parādās sadrumstalota aina. Piemēram, vairāku destilātu, īpaši reaktīvo degvielu, cena ir strauji pieaugusi. Tas pats attiecas uz dīzeļdegvielu. Dabasgāzes cena Eiropā pašlaik nav ārkārtīgi augsta, jo ASV ir palielinājusi savu eksportu un pateicoties siltākam laikam ir samazinājies pieprasījums," norāda Gašpuitis.

Viņš piebilst, ka pat tad, kad enerģijas piegādes normalizēsies, būs nepieciešams laiks, lai reģionā atsāktu naftas, gāzes, alumīnija un mēslošanas līdzekļu ražošanu. Naftas loģistikas atjaunošana varētu ilgt līdz sešiem mēnešiem. Tāpat jāņem vērā, ka ir bojāta sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksporta infrastruktūra. Atbilstoši dažiem ziņojumiem tās atjaunošana varētu ilgt vairākus gadus. Tādējādi prognožu periodā enerģijas cenas būs paaugstinātas. Ilgtermiņā paredzams, ka konflikts Tuvajos Austrumos novedīs pie pieprasījuma samazināšanās, jo enerģijas importētājiem tiek atgādināts, ka vietējie enerģijas avoti, kas ir saules enerģija, vēja enerģija, hidroenerģija, kodolenerģija un akumulatori, var būt gan drošāki, gan lētāki.

Gašpuitis norāda, ka fiskālā reakcija uz enerģētikas krīzi līdz šim ir bijusi relatīvi ierobežota. Atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ieteikumiem, pasākumiem jābūt īslaicīgiem un mērķtiecīgiem. Tas attiecas uz zemākiem enerģijas nodokļiem un stimuliem enerģijas patēriņa samazināšanai, kas ir nedaudz pretrunīgi pasākumi.

Pēc Gašpuita minētā, neskatoties uz pieaugošo nenoteiktību, Latvijas ekonomikas prognožu korekcijas ir salīdzinoši nelielas. Investīcijas joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ko vēl lielākā mērā spēcina aktīvās būvniecības radītā pozitīvā ietekme arī uz citām nozarēm. Straujš uzņēmumu kreditēšanas pieaugums kopā ar mājsaimniecību aizdevumu atkopšanos papildus stimulē investīcijas un iekšējo pieprasījumu, lai gan kredīta dinamika būs jutīga pret procentu likmju izmaiņām.

Viņš norāda, ka patēriņa izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, balstoties uz labāku darba tirgus situāciju un nelielu patērētāju noskaņojuma uzlabošanos, lai gan to ietekmēs inflācijas attīstība. Tajā pašā laikā eksports izjutīs vāja pieprasījuma ietekmi, īpaši nozīmīgos tirgos. Apstrādes rūpniecības izaugsme, visticamāk, būs būtiski pieticīgāka nekā iepriekšējā gadā. Pieaugošās enerģijas cenas atkal palielina inflāciju un rada papildu izmaksu spiedienu ekonomikā, īpaši enerģijas un pārtikas segmentos, vienlaikus ietekmējot arī citas nozares. Bezdarbs pakāpeniski samazināsies, bet algu pieaugums kļūs mērenāks. Šogad sagaidāms, ka Latvijas ekonomika pieaugs par 2,2%.

Lietuvas ekonomika, pēc SEB prognozētā, šogad pieaugs straujāk - par 3,2%. Pensiju fondu izmaksas kompensē pieaugošo enerģijas cenu negatīvo ietekmi. Lai gan algu pieauguma temps palēninās, pirktspēja turpinās uzlaboties. Investīciju pieaugums turpināsies, savukārt eksporta izaugsme bremzēsies vājāka globālā pieprasījuma dēļ. Tikmēr Igaunijā, lai gan inflācija atkal pieaug, patēriņu atbalsta reālo algu kāpums, krītošs bezdarbs un nodokļu samazinājumi. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir neskaidrs. 2026. gadā Igaunijā paredzama aptuveni 2,5% izaugsme, ko galvenokārt virzīs iekšējais pieprasījums.