Vai Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu atalgojumu?
Gandrīz katrs trešais jeb 28% Latvijas iedzīvotāju uzskata atalgojuma sistēmu savā darbavietā par netaisnīgu, liecina pētījumu kompānijas Norstat veiktā aptauja.* Ja ņem vērā tikai strādājošos, atalgojuma sistēmu par netaisnīgu uzskata katrs trešais (34%). “Mēs gaidījām ieraudzīt kritisku plaisu starp vīriešiem un sievietēm, taču izrādījās, ka par diskrimināciju visvairāk sūdzas tie, kuru alga ir proporcionāli zemāka (viņu vidū - 35%). Vienlaikus vadītāju vidū, kas pelna no 2000 eiro neto, uz diskrimināciju un netaisnību norāda tikai katrs desmitais (11%)”, - norāda Juris Zālāns, labumu pārvaldības platformas Beneflo vadītājs.
Uz jautājumu “Cik taisnīga (nediskriminējoša) ir atalgojuma sistēma Jūsu darbavietā?” gandrīz puse (44%) respondentu atbildēja, ka tā ir taisnīga vai drīzāk taisnīga, bet 28% - ka netaisnīga vai drīzāk netaisnīga. 12% nespēja atbildēt, 16% nestrādā algotu darbu. Katrs desmitais iedzīvotājs (11%) izvēlējās pašu galējāko un viennozīmīgāko atbildi - “netaisnīga”.
Pētījums demonstrē, ka netaisnību vienādi izjūt vīrieši un sievietes - attiecīgi 28% un 29% uzskata atalgojumu savā darbavietā par netaisnīgu. “Šie dati ir svarīgi ES Atalgojuma caurskatāmības direktīvas ieviešanas ietvaros, - norāda labumu pārvaldības platformas vadītājs, - jo tā ir vērsta uz plaisas starp vīriešiem un sievietēm izlīdzināšanu un uzliks darba devējiem pienākumu ņemt vērā ne tikai algu, bet arī visus bonusus un labumus. Vairākās nozarēs plaisa jau šobrīd ir divas reizes lielāka par vidējo: mākslā, izklaidē un atpūtā tā ir 35,1%, veselības aprūpē un sociālajā aprūpē - 30,5%, finansēs un apdrošināšanā - 29,5%, IKT jomā - 25,8%. Šie skaitļi ir aprēķināti tikai pēc naudas atalgojuma. Kad aprēķinā tiks iekļauti arī labumi, piemēram, sporta zāles abonementi, papildu brīvdienas 1. septembrī, dienesta automašīnas un tamlīdzīgi, plaisa var kļūt vēl manāmāka.”
Zīmīgi, ka atalgojuma plaisa pastāv, taču cilvēki to neuztver kā dzimuma problēmu. Daļēji tāpēc, ka problēma ir slēpta: šodien darbinieks reti zina, cik saņem kolēģis, kur nu vēl - kādi viņam ir labumi. Taču direktīva to mainīs.
Vienlaikus aptauja parādīja, ka, jo zemāki ir darbinieka personīgie ienākumi, jo biežāk cilvēks uzskata atalgojumu savā darbavietā par netaisnīgu. To vidū, kuru neto ienākumi mēnesī ir 751-1000 eiro, tā atbild 35%, savukārt to vidū, kas pelna vairāk nekā 2000 eiro, - 11%.
Tāda pati plaisa iezīmējas starp amatiem. Atalgojuma sistēmu par netaisnīgu uzskata 43% kvalificēto strādnieku un 34% biroja darbinieku, bet vien 25% vadītāju. Savukārt par taisnīgu to uzskata 64% vadītāju. Citiem vārdiem sakot, tie, kas pieņem lēmumus par atalgojumu, uztver sistēmu kā manāmi taisnīgāku nekā pārējie.
“Direktīva aizsargā no nevienlīdzības starp vīriešiem un sievietēm, taču mūsu aptauja parāda, ka cilvēkus šķir ienākumi un amats”, - norāda Juris Zālāns. Pēc direktīvas ieviešanas darba devēji salīdzinās visu darbinieku atalgojumu, ieskaitot bonusus un labumus. Ja vienā darbinieku kategorijā starpība starp vīriešiem un sievietēm sasniegs 5% un to nevarēs izskaidrot ar objektīviem iemesliem, uzņēmumam tā būs jālikvidē. Pirmās atskaites lielie darba devēji iesniegs jau 2027. gadā. “Grūtākais uzņēmumiem būs nevis formula, bet dati: labumi parasti ir izkaisīti pa desmitiem līgumu un čeku. Tāpēc Beneflo tos uzskaita vienā sistēmā un uzreiz piesaista konkrētam darbiniekam, kas padarīs analīzi vienkāršāku,” saka Juris Zālāns.
Aptauju veica kompānija Norstat pēc Beneflo pasūtījuma 2026. gada oktobrī. Aptaujāti 1001 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
