Skolotāju algas visā Eiropā ir ļoti atšķirīgas. Lielākas algas skolotājiem, vairāk darbinieku un labāki darba apstākļi ir arodbiedrību prasības, kas izraisīja nesenos protestus Francijā., ziņo "Euronews".
ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa ir apstiprinājusi vairākus neapstrīdētus Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pieteikumus, atļaujot uzņēmumam turpināt kritiski svarīgos aviācijas līgumus, apdrošināšanu, klientu programmas, norēķinus ar noteiktiem ārvalstu piegādātājiem, nodokļu maksājumus un darbinieku atalgojuma sistēmu "Chapter 11" procesa laikā, liecina tiesas paziņojumi.
Argentīnas ultraliberālais prezidents Havjers Milejs ir nācis klajā ar oriģinālu iniciatīvu: ja valsts nonāk pārāk lielos parādos, politiķiem turpmāk vairs nevajadzētu saņemt algu.
Politologs Filips Rajevskis asi kritizē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" darbu, nodēvējot uzņēmumu par "milzīgu furunkulu" "Rail Baltica" projektā un aicinot nopietni izvērtēt gan tā nepieciešamību, gan konkrētu cilvēku atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. "Nra.lv TV sarunās" viņš norādīja uz dārgajiem iepirkumiem un arbitrāžas procesu Stokholmā, vienlaikus paužot cerību, ka sekos arī premjerministra rīcība.
Latvijas lielākā problēma nav dažu centu atšķirība pārtikas produktu cenās, bet gan fakts, ka daudziem iedzīvotājiem šie daži centi kļuvuši izšķiroši. Tā TV24 raidījumā "Naudas cena" norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, ekonomikas doktore Ingūna Gulbe, uzsverot, ka valdības galvenajam uzdevumam vajadzētu būt uzņēmējdarbības veicināšanai un iedzīvotāju ienākumu palielināšanai, nevis centieniem regulēt atsevišķu produktu cenas.
Arodbiedrība un Vācijas pasta banka "Postbank" pēdējā brīdī vienojušās par darbinieku algu palielināšanu, tādējādi novēršot iespējamu strādājošo streiku.
Komsomoļskā pie Amūras Krievijas Habarovskas novadā svētdienas rītā demonstrāciju sarīkojuši aptuveni 100 ķīniešu viesstrādnieku, protestējot pret algu izmaksas kavēšanu, vēsta vietējie lietotnes "Telegram" kanāli.
Ar šo gadu valsts pārvaldē sācies taupības periods. Tiek atlaisti darbinieki, sašaurinātas iestādes, pakalpojumi kļūs mazāk pieejami. Valsts uzņēmumiem valdība prasa tērēt mazāk un pelnīt vairāk. Aktīvāk tiek virzīta ideja pievilcīgāko kompāniju akcijas pelnīt biržā, vēsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Satiksmes ministrija (SM) rosina atļaut Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina SM sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu portālā.
Producents, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Ansis Pūpols publicējis ierakstu "Facebook", kurā atspēko ārzemēs dzīvojošo tautiešu ne pārāk augstās domas par Latviju.
“Mani šajā visā dara bažīgu tas, ka “Lursoft” dati rāda, ka vispelnošākie uzņēmumi Latvijā ir “Rimi” un “Maxima,” un tikai tad seko “Latvenergo” un “airBaltic” un tādi uzņēmumi,” TV24 diskusijā “Preses klubs” atzina Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docente Malvīne Strazdiņa.
Mazpamzām kļūst skaidrs, ka taukainie pirkstu nospiedumi uz valsts pārvaldes burtnīcām ir nevis kaut kāda nejaušība vai izmisums, bet gan rafinēts plāns. Patiesā labuma guvējs no tā ir partija vai grupa, kas kontrolē Finanšu ministriju, jo viņi ļoti vienkāršā un saprotamā veidā ir nopirkuši savu vēlētāju, kas nemoralizē par retoriku – es nezinu nevienu, kas par tiem zagļiem balsoja…, portālā "Puaro" raksta Armands Puče.
Saskaņā ar Stenfordas universitātes pētījumu, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) plašas ieviešanas sākuma līmeņa darba vietu skaits cilvēkiem vecumā no 22 līdz 25 gadiem ir samazinājies par 13 procentiem visā pasaulē, vēsta ASV medijs “The Hill”.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2023. gadā augstākā vidējā mēnešalga (bruto) par pilnas slodzes darbu tika reģistrēta Luksemburgā - 6755 eiro. Zemākā alga bija Bulgārijā: 1125 eiro. ES vidējais rādītājs bija 3155 eiro.
Analizējot Latvijas budžeta struktūru, galvenokārt izdevumus un to dinamiku gan ministriju dalījumā, gan salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņiem, Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Linda Oliņa secinājušas, ka Latvijā publisko izdevumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis un 2024. gadā varētu būt sasniedzis ap 46% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Uzzini, cik īsti saņem valsts pārvaldē strādājošie. Sākta iepriekš noslepenotā amatpersonu algu publiskošanai stājušies spēkā noteikumi, kas paredz publiskot Valsts iestāžu darbinieku atalgojumu.
Jaunākā statistikas informācija rāda, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā, tuvojoties gada beigām (Centrālās statistikas pārvaldes 3. ceturkšņa dati), ir 1703 eiro. Tas ir apmēram 1300 eiro “uz rokas” atkarībā no tā, kādus nodokļus kurš maksā. Vislielāko vidējo algu saņem Rīgā – 1877 eiro, kas ir par aptuveni 77 eiro vairāk nekā 2024. gada sākumā.
Ministriem un deputātiem ir garantēts algas pieaugums nākamgad. “Neatkarīgā” pēta, vai nākamgad atalgojuma pieaugums gaidāms arī privātā sektorā strādājošajiem un ne tikai amatpersonām.