Vidējā bruto darba samaksa Igaunijā šogad pirmajā ceturksnī sasniedza 1894 eiro mēnesī, kas ir par 8,8% vairāk nekā janvārī-martā pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.
Dažos policijas iecirkņos Rīgā trūkst pat 50% darbinieku. Visā Valsts policijā nav aizpildīta teju ceturtdaļa amata vietu. Ne mazāk bīstama situācija ir glābēju un robežsardzes dienestos. Zemais atalgojums ir galvenais iemesls, kāpēc speciālisti nenāk strādāt šajās tik svarīgajās profesijās, algu palielinājumu sola jau daudzus gadus. Beidzot ministrija ir izstrādājusi algu reformas plānu, ziņo "Nekā personīga".
Mazākas cenas un bezdarbs, lielākas algas un vispārēja ekonomikas izaugsme, tik optimistikas prognozes izsaka bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Iespējams, reizēm svarīgāk par vidējās algas pārmaiņām valstī ir tas, kā sadalās ienākumi starp darba ņēmējiem. Latvijā attiecībā uz to ir gan sliktas, gan arī labas ziņas. Ja runājam par pēdējām, tad ir redzams, ka lai arī lēni, taču salīdzinoši turīgāko algu saņēmēju skaits un īpatsvars darba ņēmēju struktūrā palielinās.
Statistikas dati liecina, ka strādājošo algas turpina samērā strauji augt, neraugoties uz valsts ekonomikas lejupslīdi, tomēr iepriecinošs ir tikai algu pieauguma temps, nevis faktiskais apmērs, ko vairums strādājošo reāli saņem. Tāpat ir pamats bažām, ka straujais kāpums drīz beigsies, jo tam trūkst ekonomiskā pamatojuma.
Augstajai inflācijai kāpinot uzņēmumu un valsts budžeta ienākumus, ar vienlaikus samērā zemu bezdarba līmeni algas Latvijā turpina pieaugt, un labi, ka tam arī seko turīgāko strādājošo skaita un īpatsvara pieaugums kopējā darba ņēmēju struktūrā.
Atbilstoši Ministru kabineta piešķirtajam finansējumam tiesu darbinieku atalgojums nākamgad palielināsies robežās no 4% līdz 15%, šodien Tieslietu padomes sēdē informēja Tiesu administrācijas direktors Andris Munda.
Daļa Latvijā strādājošo pēdējā laikā ir tikuši pie milzīga algas kāpuma. Vismaz tā var secināt, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, kuri liecina, ka atsevišķās nozarēs atalgojums kāpis pat par 37 līdz 45 procentiem. “Neatkarīgā” pēta, kurās nozarēs strādājošie var rēķināties ar algas kāpumu arī nākotnē, bet kurās algas pielikumu vēl nāksies izcīnīt.
Acīmredzamais neticamais mēdz notikt, norādot uz straujiem pavērsieniem tautsaimniecībā, par ko liecina arī pēdējā informācija par darba algas samaksas pārmaiņām Latvijā. Tā norāda uz to, ka vismaz pēdējo trīs mēnešu periodā iedzīvotāju algas Latvijā varētu būt pieaugušas pusotru divas reizes straujāk nekā patēriņa cenas. Tādējādi vismaz vairums Latvijas strādājošo ir atgriezušies pie pirktspējas līmeņa palielināšanās.
Aizvien biežāk publiskajā telpā izskan viedokļi, ka daļa jauniešu, tostarp nepilngadīgie, kuri pieņemti darbā uz laiku, nespēj vai nevēlas koncentrēties darbam, bet vēlas saņemt lielas algas.
Veselības ministrija esot vienisprātis ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) par nepieciešamību palielināt viszemāk apmaksāto darbinieku atalgojumu, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Šā gada atšķirīgā pensiju indeksācija aktualizējusi jautājumu par rādītājiem, kurus izmanto, aprēķinot indeksācijas koeficientus. Kā var izveidoties situācija, ka vidējā alga valstī kāpj, bet pensiju indeksācijā tas neatspoguļojas un pensionāri nesaņem gaidīto pensijas palielinājumu atkarībā no darba stāža?
Milzīgā jezga ap “Sadales tīkla” jaunajiem elektroenerģijas piegādes un jaudas nodrošināšanas tarifiem rosināja kārtējo diskusiju par algu līmeni. “Sadales tīkla” valdes locekļi saņem katrs vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī. Valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pat vairāk nekā 13 000 eiro mēnesī. Par ko, skan sašutuma pilnas balsis.
Apmēram trešdaļa jeb 30% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem savas zināšanas un pieredzi vērtē augstu un atzīst, ka jau tagad viņi pelnījuši algu virs 1500 eiro "uz rokas", aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Pērn visdāsnāk atalgoto valsts amatpersonu saraksta augšgalā nokļuvis "PNB bankas" maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš, kurš no saimnieciskās darbības un advokāta darba vidēji mēnesī nopelnījis gandrīz 14 Valsts prezidenta mēnešalgas jeb 109 000 eiro, vēsta žurnāls "Ir", atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.
Kādu brīdi Latvijas tauta bija tik norūpējusies par valsts amatpersonu ārkārtīgi zemo atalgojumu, ka jau vajadzēja sākt bažīties, vai prezidenti, ministri, tiesneši un citi ģenerālprokurori nesāks ēst zāli, jo parciņos un ceļmalās to var dabūt par brīvu. Taču – ak, laime! – Valsts kanceleja beidzot aprēķināja, kādu atalgojumu mūsu badacietēji saņems 2024. gadā.