Augstajai inflācijai kāpinot uzņēmumu un valsts budžeta ienākumus, ar vienlaikus samērā zemu bezdarba līmeni algas Latvijā turpina pieaugt, un labi, ka tam arī seko turīgāko strādājošo skaita un īpatsvara pieaugums kopējā darba ņēmēju struktūrā.
Pagaidām vēl nav zināms, kāds varētu būt vidējās darba samaksas apjoms šā gada trešajā ceturksnī, tomēr pēc atsevišķiem tā dēvētajiem apsteidzošajiem datiem var izvirzīt hipotēzi, ka gan vidējā alga, gan tā, ko saņem tipveida strādājošais, turpina kāpumu. Viena no šādām informatīvajām druskām ir informācija par darba ņēmēju sadalījumu dažādās atalgojuma grupās šā gada augustā.
No Centrālās statistikas pārvaldes datu krājuma izriet, ka šā gada augustā mazāks strādājošo īpatsvars ir atalgojuma grupās, kur darba ņēmēja mēneša bruto alga ir līdz 1500 eiro mēnesī, savukārt virs šī līmeņa esošajās atalgojuma grupās strādājošo īpatsvars kļūst lielāks. Tomēr jāteic, ka kopējie dati vēl aizvien, maigi sakot, nav pārāk iepriecinoši. Mūsu valstī turpat divas piektdaļas jeb 38,1% strādājošo “uz papīra” saņem līdz 1000 eiro mēnesī. Turklāt tajā skaitā 22% darbinieku bruto mēneša alga augustā ir bijusi 700 eiro vai mazāk. Liels skaits zemo algu saņēmēju laika gaitā kļūst par aizvien izteiktāku traucēkli ekonomiskajai attīstībai un ir gala rezultāts atsevišķu uzņēmēju organizāciju centieniem kavēt minimālās algas celšanu valstī, jo, redz, nebūšot ar ko šo minimālās algas pieaugumu apmaksāt. Taču gala rezultātā aizvien vairāk runājam par to, ka gan kopējo ekonomikas apjomu, gan labklājības ziņā nespējam piedzīvot strauju kāpumu. Zema minimālā alga ir veicinoša dažādu neefektīvu biznesu uzturēšanai, kas degradē darba tirgu un veicina valsts iedzīvotāju došanos uz labklājīgākām zemēm. Gala rezultātā tie paši uzņēmēji, kas darbojas uz iekšējo tirgu, paši ir cietēji, jo zems atalgojuma līmenis kavē pieprasījuma pieaugumu pēc viņu precēm un pakalpojumiem, tādējādi arī apgrozījuma un peļņas kāpumu. Protams, mums vēl ir ekonomikas fenomens, kura vērienu ir grūti aplēst, vien var nojaust pēc tā, cik bieži ļaudis izmanto skaidras naudas iemaksas bankomātus un pašapkalpošanās kases, kur pirkumus var apmaksāt ar skaidru naudu. Līdz ar to var gadīties, ka esam krietni bagātāki nekā domājam, taču algu statistikā tas īsti neparādās.
Šobrīd var teikt, ka visvairāk strādājošo ir atalgojuma grupā, kur mēneša algas apmērs ir no 1000 līdz 2000 eiro uz papīra. Kopumā šie strādājošie augustā veidoja 39,2% no darbinieku kopskaita. Salīdzinājumam - pērn augustā viņu bija 37,4% no kopējo strādājošo skaita. Tikmēr tādu strādājošo īpatsvars, kas saņem no 200,01 līdz 3000 eiro, gada laikā ir palielinājies no 11% līdz 13,8%, no 3000,01 līdz 5000 eiro no 5,1% līdz 6,6%, bet tādu, kuriem bruto alga pārsniedz 5000 eiro, īpatsvars pieaudzis no 1,7% līdz 2,3%. Tātad, lai arī lēni, tomēr turīgums pieaug, un, visticamāk, šis process turpināsies, tiesa, varbūt nedaudz lēnāk nekā iepriekš. Pagājušajā gadā ekonomikā cirkulējošo naudas masu palielināja inflācija, un tā atspoguļojās arī uzņēmumu ieņēmumos, līdz ar to bija labvēlīgi apstākļi tam, lai šogad celtu algas. Tagad inflācija krītas un salīdzinošās cenās (atrēķinot inflācijas ietekmi) ekonomika sašaurinās, līdz ar to vairs nav iespējams tik vienkārši ģenerēt lielas papildu naudas masas, ar ko algas kāpināt visiem un daudz. Tomēr situācija Latvijas darba tirgū ir visai karsta, sacensība par kvalificētākajiem strādājošajiem turpinās, un arī bezdarba līmenis tuvu 5% atrodas savā vēsturiski zemākajā līmenī. Līdz ar to ierobežotās manevra iespējas darba tirgū liks minētajai sacensībai un darbinieku pārpirkšanai turpināties, vienlaikus vedinot straujāku procentuālu darbinieku pieaugumu labāk atalgotajās grupās, kuras pamatā saistītas ar kvalificētākajiem strādājošajiem un labāko menedžmentu.
Tradicionāli vislabāk atalgotās nozares Latvijā ir finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu (IKT) sfēra, kur vidējā alga “uz papīra” pārsniedz 2000 eiro mēnesī. Likumsakarīgi tām ir jābūt arī to nozaru vidū, kur ir lielākais algu saņēmēju īpatsvars virs minētā 2000 eiro līmeņa. Finanšu un apdrošināšanas nozarē šādu strādājošo skaits augustā sasniedza 51% salīdzinājumā ar 44,5% pērn tajā pašā laika periodā. Tikmēr jau pieminētajā IKT sfērā šādu darbinieku īpatsvars gada laikā ir pieaudzis no 39,7% līdz 44,6%. Tomēr ir kāda sfēra, kas šajā virs 2000 eiro vērta atalgojuma grupā sevi piesaka īpaši. Tā tiek klasificēta kā elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana. Šeit salīdzinoši labāk atalgoto darbinieku īpatsvars ir pieaudzis īpaši dinamiski. Šā gada augustā virs 2000 eiro vērtu mēnešalgu šajā nozarē saņēma 45,6% darbinieku salīdzinājumā ar 31,3% pērn attiecīgajā laika nogrieznī. Tādējādi enerģētiku vislabāk atalgoto darbinieku ziņā šobrīd var uzskatīt par visdinamiskāko nozari. Samērā labi atalgota ir arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare, kur virs 2000 eiro vērta alga ir apmēram trešdaļai darbinieku. No oficiālās algas viedokļa visbēdīgāk izskatās izmitināšanas un ēdināšanas sfēra, kur šādu darbinieku īpatsvars bija vien 5,9%. Tiesa, šeit ir zināma iespēja piepelnīties uz “dzeramnaudu” rēķina, tomēr, jāteic, paša novērojumi rada iespaidu, ka vairumā gadījumu mūsu valsts krogu apmeklētājs pret personālu nav sevišķi dāsns.
