Pēdējā laikā vērojamā situācijas pasliktināšanās darba tirgū, visticamāk, nebūs ilgstoša. Jau rudenī vai pat vasaras beigās paredzams straujāks pieprasījuma kāpums pēc darba rokām, kas varētu atspoguļoties ne tikai lielākā strādājošo skaitā, bet arī veicināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.
Novembrī paredzētās ASV prezidenta vēlēšanas arī mūsu valstī tiek gaidītas ar aizvien pieaugošu interesi, galvenokārt jau saistībā ar bažām par to, vai gala rezultāts nesola militāru apdraudējumu Latvijai no Krievijas puses, ja prezidenta krēslā atkal nonāktu Donalds Tramps. Tomēr var izrādīties, ka vēlēšanu gala iznākumā mūsu valstij daudz nozīmīgāks ir uzvarētāja priekšstats par ASV ekonomiskajām attiecībām ar pārējo pasauli.
Nesen vairāku ražojošo nozaru asociācijas nodibināja Latvijas Industrijas attīstības konfederāciju. Par tās mērķiem ražošanas attīstībai valstī, kā rūpniecība attīstās pasaulē pieaugušās spriedzes un dārgo kredītu laikā, sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta jaunās konfederācijas viceprezidents un Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.
Pēc visai nepatīkamās situācijas 2022. gadā globālais “zilā kurināmā” tirgus jau ilgāku laiku ir kļuvis labvēlīgāks Latvijas iedzīvotāju naudas makiem, kamēr mūsu kaimiņvalstī Krievijā vērojama pilnīgi pretēja ievirze. Ir redzams, ka dabasgāzes cena biržā krītas jau kopš 2022. gada vasaras beigām un šis process turpinās, cenu līmeņiem aizvien noteiktāk virzoties uz jauniem minimumiem kopš 2021. gada.
Kopējā aina Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā izvērtās visai padrūma, mūsu valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem neiegūstot summas, kas ir miljardus eiro vērtas. Tiesa, gada beigās situācija mūsu partnervalstīs uzlabojās.
Pēdējā laikā uzvirmojusi kara tēma jeb bažas par to, ka pēc militārām operācijām Ukrainā Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm, ir radījušās satraukumu sabiedrībā, tomēr, par laimi, to nevaram teikt attiecībā uz investīciju vidi. Atšķirībā no šķietami būtiskas sabiedrības daļas, kura par informācijas avotu uzskata sociālos tīklus un tajos “piemestās” ziņas, investori informācijas iegūšanā un izvērtēšanā ir daudz kritiskāki. Tāpēc gala rezultātā statistikā mēs redzam, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā turpina pieaugt.
Kopš iepriekšējās desmitgades pēdējiem gadiem Latvijā izsludināts tā dēvētais finanšu sektora kapitālais remonts, kas radījis visai plašu viedokļu spektru, daudziem sūdzoties par visai absurdām komercbanku prasībām. Vienlaikus izskanēja arī paziņojumi, ka ciešāka naudas darījumu vētīšana ir ļāvusi piebremzēt pelēkās un melnās naudas plūsmas no tā dēvētajām trešajām valstīm un arī pašai Latvijai izdevies izvairīties no nokļūšanas tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Pēdējā laikā sūdzības par banku uzraudzības pasākumiem ir kļuvušas dzirdamas aizvien mazāk, taču samērā maz dzirdami paziņojumi, kā veicas ar nelegālo naudas plūsmu apkarošanu. Par to sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.
Pēc satraukuma pilnajiem iepriekšējiem gadiem, kad patēriņa cenu līkni augšup virzīja gan ekonomikas atbalstam valstu un centrālo banku novirzītās naudas kovida laikā, gan arī Krievijas iebrukuma Ukrainā radītie cenu šoki, esam nonākuši jaunā, cenu ziņā daudz mierīgākā laikmetā. Proti, saistībā ar pašreizējām ekonomiskajām norisēm pasaulē nevar izslēgt lēnas inflācijas periodu vairāku gadu garumā.
Pēdējie pāris gadi Latvijas mājsaimniecībām bijuši finansiālu izaicinājumu pilni, tajā skaitā arī saistībā ar pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr, kā norāda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, šobrīd nav pamata pārtikas cenu tālākam paaugstinājumam.
Iespējams, reizēm svarīgāk par vidējās algas pārmaiņām valstī ir tas, kā sadalās ienākumi starp darba ņēmējiem. Latvijā attiecībā uz to ir gan sliktas, gan arī labas ziņas. Ja runājam par pēdējām, tad ir redzams, ka lai arī lēni, taču salīdzinoši turīgāko algu saņēmēju skaits un īpatsvars darba ņēmēju struktūrā palielinās.
Rūpniecības sektora sniegums Latvijā pēdējos mēnešos ir krasi mainījies. Par laimi, pozitīvā virzienā. Vēl pirms pusgada bija diezgan liela pārliecība, ka mūsu ražojošo sektoru piemeklēs krīzes, bet tagad var teikt, ka situācija ir strauji mainījusies uz labo pusi.
Ģeopolitiskais fons un tā ietvaros Krievijas centieni radīt baiļu atmosfēru kaimiņvalstīs nav apstādinājuši nekustamā īpašuma tirgu Latvijā. Drīzāk gan pretēji, tiek paredzēts, ka līdz ar aizdevuma procentu likmju samazināšanos jau šā gada otrajā pusē pircēju aktivitāte varētu pieaugt, un tas mājokļu cenām var likt turēties jau līdz šim sasniegtajos augstumos un varbūt pat pieaugt.
Latvijā jau ir veikta un turpinās mērķtiecīga maksājumu un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšana valstī gan iekšēju, gan ārēju apdraudējumu gadījumā. Arī likumdošana prasa nodrošināt vairākus kritiskos aspektus, kas saistīti ar iedzīvotāju pieejamību viņu līdzekļiem. Līdz ar to pat tad, ja mūsu valsts atrastos naidnieku karapūļu ielenkumā, bankomātiem ir jābūt uzpildītiem ar naudu un jāstrādā, tāpat kā visu sistēmiski nozīmīgo banku maksājumu kartēm.
Pagājušais gads Latvijai bijis izaicinājumu pilns, tomēr gada nogalē ir bijuši atsevišķi pozitīvi pavērsieni, kas samazināja ekonomikas lejupslīdes ātrumu, bet atsevišķas iepriekš krītošās nozares pat atgrieza pie izaugsmes. Šobrīd vēl nevar apgalvot, ka kritums Latvijas tautsaimniecībā ir beidzies, taču, ja vien pasaulē nesākas kāds jauns plaša mēroga militārais vai ekonomiskais konflikts, tad ir pamats domāt, ka lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas finansiālā situācija vairs nepasliktināsies.
Ekonomistu iepriekšējie solījumi par inflācijas samazināšanos ir realizējušies arī praksē. Labā ziņa ir tā, ka tā nav tikai sausa statistika, bet cenu izmaiņas daudzās preču grupās ir atstājušas pozitīvu iespaidu arī uz mājsaimniecību maku biezumu.
Garāki kuģu maršruti, piegāžu aizkavēšanās un izmaksu pieaugumi pasaules un it īpaši Eiropas ekonomikai ir radījuši visai ievērojamus sarežģījumus un ietekmēs ekonomisko izaugsmi. Labā ziņa ir tā, ka pašreizējie notikumi Sarkanās jūras akvatorijā paši par sevi vien nav spējīgi izraisīt globālu ekonomisko krīzi.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eksporta tirgos, mazāka vietējā patēriņa aktivitāte un sezonāli faktori decembrī ir veicinājuši bezdarba līmeņa pieaugumu Latvijā. Uz visa notiekošā fona laba ziņa ir tā, ka darba vietas Latvijā aizvien tiek radītas arī no jauna, tādēļ attiecībā uz bezdarba līmeņa pārmaiņām nav pamata satraukumam par tādiem pieauguma tempiem kā kovida vai iepriekšējās, 2008. gada finanšu krīzes laikā.
Pasaules ekonomikai aizvien vairāk dodoties deflācijas virzienā, vieni no pirmajiem, kas spiesti saskarties ar realizācijas cenu kritumu, ir ražotāji. Arī Latvija šajā sakarā nav izņēmums, un vairums rūpniecības apakšnozaru saskaras ar to, ka pa ceha vārtiem izbraukusī produkcija kļūst aizvien lētāka, un gadījumā, ja šis process ieilgs, cietīs tautsaimniecība un algotais darbaspēks.
Lai arī ar katru mēnesi ievesto preču apjoms no austrumu kaimiņvalsts pieaug aizvien straujāk, Krievija par pārdotajām precēm Latvijā saņem mazāk nekā iepriekš – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un citi publiski pieejamie datu avoti.
Pasaules ekonomiskā situācija ir padrūma, un tas atspoguļosies šā gada Latvijas eksporta un kopējās ekonomiskās izaugsmes datos. Šobrīd labā ziņa ir tā, ka ārējos tirgos situācija vairs nepasliktināsies un veiksmes gadījumā ir pat cerība uz lielākām pārdošanas aktivitātēm gada otrajā pusē.
Runas par Krievijas aktīvu konfiskāciju dažādiem šīs un citu kriminogēnā ziņā līdzīgu valstu darboņiem varētu likt savus skatus vairāk vērst kriptovalūtu tirgus virzienā. Tomēr investēt šajā finanšu tirgus segmentā tāpēc, ka tur ienāk Krievijas vai kādas citas apšaubāmas valsts nauda, ir ārkārtīgi bīstami, un gaidītās peļņas vietā visai ātri var iedzīvoties zaudējumos.
