Pēdējā laikā uzvirmojusi kara tēma jeb bažas par to, ka pēc militārām operācijām Ukrainā Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm, ir radījušās satraukumu sabiedrībā, tomēr, par laimi, to nevaram teikt attiecībā uz investīciju vidi. Atšķirībā no šķietami būtiskas sabiedrības daļas, kura par informācijas avotu uzskata sociālos tīklus un tajos “piemestās” ziņas, investori informācijas iegūšanā un izvērtēšanā ir daudz kritiskāki. Tāpēc gala rezultātā statistikā mēs redzam, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā turpina pieaugt.
Šajā gadījumā runa ir nevis par “kaut kādu” pieaugumu vai faktisku turēšanos pie iepriekšējiem līmeņiem, ko varētu salīdzināt ar augstkalnu plato tipa reljefu, bet gan patiesi dinamisku pieaugumu. Tādēļ arī pēdējā laikā uzvirmojošās runas par to, ka kādas bankas akcionāri izskata iespēju savu biznesu pārdot, nav vērtējamas kā masveida investīciju bēgšanas sākums. Protams, investoru vidē tiek apsvērts, kur Latvija atrodas pasaules kartē un kādi ir tās kaimiņi, taču tie, kas strādā ar naudu, uz informāciju raugās kritiski un ļoti labi saprot, ka Krievijai vismaz tuvāko gadu laikā nav jaudas jaunām lielām militārām aktivitātēm un tā necentīsies pārbaudīt NATO 5. panta darbību praksē. Šīs atziņas sausais atlikums ir ārvalstu naudas cirkulēšana Latvijas ekonomikā, vēsturiskajiem minimumiem tuvs bezdarba līmenis un minimāls ekonomiskais kritums pērn, kad eksporta tirgos tika piedzīvoti visai lieli izaicinājumi.
Pēdējo triju gadu laikā ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā (tātad ietverot arī pirmskara periodu) ir pieaudzis vairāk nekā par 35%, pagājušā gada trešajā ceturksnī sasniedzot 24,5 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas rīcībā esošā informācija. Būtībā tie ir līdzekļi, ko investors tiešā vai netiešā (izmantojot meitas sabiedrības vai asociētos uzņēmumus) veidā veic, lai iegūtu būtisku līdzdalību (īpašumtiesības, kas atbilst vismaz 10% no parastajām akcijām vai balsstiesībām) kādā uzņēmumā. Tās ietver investīcijas pašu kapitāla un parāda instrumentu veidā. Tātad to var uzskatīt par naudu, kas tiek ieguldīta reālajā ekonomikā, nevis tādēļ, lai riska investori kaut ko ātri nopelnītu un nākamajā dienā no mūsu valsts pazustu. Kā jau minēts, labā ziņa ir tā, ka no ārvalstīm ienākošā vai ārvalstnieku dibinātajos uzņēmumos nopelnītā un mūsu valsts ekonomikā paliekošā nauda ir nevis sasniegusi kaut kādu plakanu virsmu ar neizteiksmīgu tālāko dinamiku, bet ceturksni no ceturkšņa turpina pieaugt. Piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, vien šī summa bija pieaugusi apmēram par 700 miljoniem eiro. Savukārt gada izteiksmē šis skaitlis bija pieaudzis par 2,2 miljardiem Eiropas monetārās savienības naudas vienību. Ja gribam palūkoties, kā šis skaitlis ir mainījies kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, un par atskaites punktu ņemam 2022. gada 1. ceturksnī, tad ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā ir pieaudzis par trim miljardiem eiro. Savukārt, kas attiecas uz tā dēvēto īso naudu, piemēram, tādu, kas ieguldīta vērtspapīru tirgos kā privātas investīcijas u.tml., var spriest vienīgi vispārēji. Tirgus dalībnieku kuluāros ir daudz runāts, ka Baltijas akciju tirgū ir samērā liela Ziemeļvalstu investoru klātbūtne. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgus piedzīvoja nelielu lejupslīdi, taču visu triju Baltijas valstu akciju tirgi ir atgriezušies pie izaugsmes, kas norāda, ka panikas vilnis, ja tāds sākotnēji arī bija, patlaban jau ir pārdzīvots un, piemēram, triju gadu periodā visu triju Baltijas valstu biržas indeksi uzrāda divciparu procentos mērāmu kāpumu. Tas noticis, neraugoties uz šajā laika periodā piedzīvoto ekonomikas lejupslīdi, kura visasāk izpaudās Igaunijā. Tāpat ik pa laikam ekonomikas ziņās ir redzams, ka arī lauksaimniecības un mežsaimniecības zeme Baltijā un tajā skaitā Latvijā no ārvalstnieku vides netiek smādēta, līdz ar to var teikt, ka viņi šeit saskata savu ieguldījumu nākotnes potenciālu.
Valstu dalījumā absolūts līderis tiešo investīciju jomā Latvijā ir Zviedrija. Ar 7,15 miljardu eiro vērtu investīciju uzkrājumu šīs valsts veido gandrīz 30% visu iepriekš minēto investīciju apjomu, kas arī nav nekāds brīnums saistībā ar “Swedbank” un “SEB bankas” lielo lomu vietējā finanšu tirgū. Jāpiebilst, ka kopš kara sākuma Ukrainā zviedru tiešo investīciju apjoms Latvijā ir pieaudzis vairāk nekā par miljardu eiro. Vājāks rādītājs nekā kopējā dinamika, taču, kā zināms, jo lielāka bāze, jo grūtāk ir panākt strauju procentuālo pieaugumu. Ja runājam par salīdzinoši lielākajiem investoriem, tad īpašas uzmanības vērts ir Igaunijas sniegums. No šīs valsts ienākušo tiešo investīciju apjoms kopš kara sākuma ir audzis gandrīz par 50% un pagājušā gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza nepilnus 3,48 miljardus eiro. Tikmēr no Lietuvas skaitļi ir pieticīgāki - atskaites periodā apmēram 15% vērts kāpums ar tiešo investīciju apjomu 1,89 miljardi eiro.
Kopumā ārvalstu investīciju plūsmas pieaugums kopš kara sākuma nav saistīts ar kādu konkrētu atsevišķu valstu aktivitātēm, bet kāpums tiek “salasīts” ļoti plašā valstu spektra ietvaros. Piemēram, ļoti strauji savu naudas apjomu Latvijā pieaudzējuši investori no Dānijas. Viņu tiešo investīciju apjoms laika posmā no 2022. gada 1. ceturkšņa līdz pagājušā gada 3. ceturksnim ir pieaudzis no 749 miljoniem līdz 975 miljoniem eiro. Solīds kāpums gan absolūtos skaitļos, gan procentuālā izteiksmē. Tāpat var uzteikt Austriju ar pieaugumu no 247 līdz 328 miljoniem eiro. Arī Poliju ar kāpumu no 159 līdz 236 miljoniem. No daudzmaz pamanāmām valstīm var uzteikt Beļģiju, kuras ieguldījumu summa Latvijā kopš kara sākuma apmēram ir dubultojusies, sasniedzot 154 miljonus eiro.
Paredzams, ka turpmāk investīciju pieaugums kļūs lēnāks. Tas ir saistīts ne tikai ar ģeopolitisko situāciju, bet arī ar tīro objektīviem ekonomiskajiem faktoriem. Protams, zinot Krievijas agresīvo politiku, investori divreiz padomās, vai ieguldīt Latvijā. To, ka mūsu valstij ir zināms “riska uzcenojums”, liecina arī noteiktie procenti, par kuriem valsts aizņemas naudu obligāciju tirgū. Procentu ienesīgums, ko mūsu valsts maksā naudas devējiem, ir salīdzināms ar Itālijas analogiem skaitļiem, neraugoties uz to, ka mūsu valsts finanses ir labākā stāvoklī. Tāpat bažas var uzjundīt ziņas, ka ASV investīciju kompānija "Blackstone" gatavojas pārdot Baltijas valstīs strādājošo banku “Luminor Bank”. Šāds ziņu fons var nešķist pievilcīgs, taču, dzīvojot hibrīdkara apstākļos, ir jārēķinās arī ar nepatīkamām atskārsmēm. Tiesa, neviens publiski nav teicis, ka “Luminor” akcionāra vēlme pārdot savu biznesu Baltijā būtu saistīta tieši ar Krievijas esamību kaimiņos.
Vienlaikus no iepriekšējām sarunām ar atsevišķu kompetentu ar uzņēmējdarbību saistītu organizāciju, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, pārstāvjiem ir dzirdēti viedokļi, ka investori labi apzinās, kur mūsu valsts atrodas. Taču tas vienlaikus nenozīmējot, ka nauda šurp vairs nenāks. Cita starpā saistībā ar pasaules ģeopolitisko situāciju uzņēmēju darbības vidē tiek runāts, ka, lai izvairītos no tālām, dārgām un nedrošām piegādēm, piemēram, no Āzijas, aizvien vairāk Eiropā tiek runāts par ražošanas izvēršanu Austrumeiropā, un Latvija šajā ziņā jau ir bijusi ieguvējas lomā. Šādu apstiprinājumu dažādās savstarpēji nesaistītās sarunās “Neatkarīgajai” ir izteikuši pārstāvji gan no Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas, gan no Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas. Cita starpā nevar izslēgt, ka tas veicinās ne vien jaunus rūpniecības pasūtījumus, bet arī jaunu ražotņu izveidi un ārvalstu naudas ienākšanu Latvijā.
