Pasaules ekonomiskā situācija ir padrūma, un tas atspoguļosies šā gada Latvijas eksporta un kopējās ekonomiskās izaugsmes datos. Šobrīd labā ziņa ir tā, ka ārējos tirgos situācija vairs nepasliktināsies un veiksmes gadījumā ir pat cerība uz lielākām pārdošanas aktivitātēm gada otrajā pusē.
Jautājums par preču un pakalpojumu pārdošanas iespējām ārējos tirgos ir īpaši svarīgs, jo pērnais gads Latvijas eksportam ir bijis izteikti slikts. Pagaidām vēl nav zināms, cik liels kritums piedzīvots pagājušajā gadā kopumā, tomēr ziņas par sniegumu gada 11 mēnešos ir visai skaudras. Kopējā preču eksporta vērtība minētajā laika nogrieznī salīdzinājumā ar šo pašu periodu gadu iepriekš ir sarukusi par 11,4% jeb naudas izteiksmē par 2,24 miljardiem eiro līdz 17,37 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums. Var izteikt pieļāvumu, ka no preču eksporta pērn kopumā Latvija būs ieguvusi apmēram par 2,5 miljardiem eiro mazāk nekā 2022. gadā, turklāt tas ir laikā, kad dzīves dārdzība turpinājusi pieaugt. Tas vienlaikus ir diezgan slikts signāls gan iespējām sildīt ekonomiku uz patēriņa rēķina, gan pastarpinātā veidā arī šā gada valsts budžetam un iespējamajām grūtībām rast finansiālo segumu dažādām prioritātēm. Var teikt, ka pērnais ne pārāk veiksmīgais gads var radīt kādas atsevišķas ekonomiskās blaknes arī šajā gadā. Vienlaikus kopējais pasaules ziņu fons, lai gan ārējās drošības ziņā ir ārkārtīgi nepatīkams, bet vismaz finansiālā ziņā rada pamatu cerībām, ka mūsu valsts ekonomiskās lejupslīdes zemākais punkts jau ir sasniegts vai tuvākajos mēnešos tiks sasniegts. Tādējādi jau šā gada otrajā pusē varam cerēt uz atgūšanās sākumu.
Runājot par faktoriem, kas varētu veicināt eksporta atgūšanos, “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda uz iepriekšējām ārējām ekonomikas tendencēm. Proti, aizvadītā apmēram pusotra gada laikā (sākot no 2022. gada rudens) eksports bija vājš tāpēc, ka mūsu galvenie tirgi - Baltija, Ziemeļvalstis, Rietumeiropa - bija recesijā vai stagnācijā, kā nu kurš. “Papildus tam procentu likmju kāpuma dēļ lielās grūtībās nonāca mūsu eksportētājiem īpaši svarīgā celtniecības nozare. Gan tā dēvētie cietie dati, gan noskaņojuma indeksi rāda, ka situācija galvenajos eksporta tirgos stabilizējas, gaidāmais procentu likmju kritums uzlabo šī un nākamā gada prognozes. Ilgākā laikā Latvijas eksporta panākumus, pirmkārt, nosaka mūsu pašu paveiktais - ieguldījumi iekārtās, produktu attīstība, bet īsākos laika nogriežņos mums ir grūti pārvarēt ārējo faktoru ietekmi,” situāciju skaidro tautsaimniecības speciālists. Viņš skaidro, ka, lai eksportam izdotos stabilizēties, ir nepieciešama ārējo ekonomikas tendenču maiņa. Runājot par šo gadu kopumā, eksperts saka, ka, pēc viņa domām, apjoms reālā izteiksmē šogad būtiski nemainīsies, bet, runājot par konkrētiem skaitļiem, izsaka pieļāvumu, ka tas varētu pat nedaudz samazināties - apmēram par 1%. Ar diezgan līdzīgiem secinājumiem klajā nāk Latvijas Banka. Tā kopējam preču un pakalpojumu eksportam arī prognozē nelielu kritumu - 1% apmērā, jo galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ekonomiskā situācija virzās klupdama un krizdama, attiecīgi arī šo valstu pieprasījums pēc mūsu ražojumiem un pakalpojumiem vājinās. “Tomēr ir iespējami arī pozitīvi pārsteigumi - piemēram, ja šogad laika apstākļi būs vēlīgāki lauksaimniecībai un ražas atkal nepostīs milzu krusas gabali, ilgas lietavas vai sausums. Graudaugu eksportā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tāpēc neatkarīgi no tā, vai eksporta tirgos dos priekšroku kūkām vai maizei - miltus vajadzēs jebkurā gadījumā,” skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe.
Pēc Centrālās bankas ekonomistes domām, eksporta izredzes varētu spēcināt arī jaunas investīcijas. Šajā ziņā pozitīvas vēstis visvairāk izskanot kokrūpniecībā, elektronikas un elektrotehnikas ražošanā. “Augsto tehnoloģiju jomas jau pērngad neļāva nebūtībā nogrimt Latvijas apstrādes rūpniecībai un ir apņēmības pilnas noturēt un pat celt augsto latiņu arī šogad,” situāciju nozaru griezumā komentē A. Puķe. Augstas pievienotās vērtības nozaru devumu attīstībai saskata arī P. Strautiņš. Viņš uzskata, ka straujāk augs preču apjoms jomās, kurās Latvijā ir uzņēmumi, kuri īsteno sekmīgas attīstības stratēģijas. Piemēram, viena no visstraujāk augošajām rūpniecības nozarēm nesenā pagātnē ir bijusi elektrotehniskā rūpniecība. Ir pamats sagaidīt, ka tā turpinās strauji attīstīties arī nākotnē. Visi trīs lielākie nozares uzņēmumi - “Lightguide Optics International”, “AE Partner” un “Lexel Fabrika” - šobrīd īsteno vai nesenā pagātnē ir veikuši nozīmīgus investīciju projektus. P. Strautiņš skaidro, ka šie uzņēmumi piegādā produkciju ekonomikas jomām, kuru attīstību daudz neietekmē ekonomikas cikliskums. Tās ir medicīna, ēku energoefektivitāte. Arī nozarei, kas tiek klasificēta kā “citu transportlīdzekļu ražošana”, pēc ekonomista domām, varētu klāties ļoti labi, pateicoties lielajam pieprasījumam pēc droniem. “Jau ilgstoši viena no straujāk augošajām nozarēm ir elektronika, lielā mērā pateicoties sakaru iekārtu ražotājam “Mikrotīkls”. Sagaidu, ka pieaugums turpināsies arī pārtikas ražošanā un eksportā,” nozaru sniegumu ieskicē “Luminor” ekonomists. Pēc viņa domām, straujš kopējs eksporta pieaugums varētu būt sagaidāms nākamajā un aiznākamajā gadā, kas būtu “kompensācija” par iepriekšējo divu gadu ciklisko lejupslīdi noieta tirgos un vienlaicīgi atspoguļos ilglaicīgās tendences - ražošanas jaudu pieaugumu un produktu attīstību.
Vienlaikus Latvijas eksporta attīstībā ļoti liela nozīme ir noieta struktūras maiņai, kas būtībā jau aktualizējās pēc 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet vēl vairāk ir aktualizējusies pēc 2022. gada 24. februāra. Komentējot situāciju, bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda uz to, ka daudzi Latvijas uzņēmumi ir pārtraukuši sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem. Eksperts atgādina, ka būtisku daļu no Latvijas eksporta veido reeksports - tirdzniecības plūsmas cauri Latvijai, ko ir grūtāk prognozēt. Piemēram, lai arī daudzi Latvijas uzņēmumi ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, kopš kara sākuma Ukrainā ir pieaugušas tranzīta tirdzniecības plūsmas cauri Latvijai un eksports uz Krieviju joprojām sasniedz gandrīz 100 miljonus eiro mēnesī. “Pat ja netiek pārkāptas sankcijas, šāda tirdzniecība atbalsta Krievijas ekonomiku un ir politiski jutīgs jautājums, ko parāda gan diskusijas par graudu pārvadāšanu, gan aicinājumi ieviest papildu nodokli maksājumiem uz Krieviju,” komentē M. Āboliņš. Viņaprāt, šeit liela nozīme būs politiskiem lēmumiem. Viņš arī teic, ka reeksportam ir nozīme ne tikai tirdzniecībā ar Krieviju, bet arī ar citām valstīm. “Baltijas valstīs uzņēmumi bieži izvēlas veidot loģistikas centrus vienā no valstīm un tālāk veikt preču piegādes visā reģionā. Tāpat eksporta un importa rādītājos parādās gāzes plūsmas uz un no Inčukalna gāzes krātuves, tādēļ, piemēram, kopš 2022. gada ir ievērojami pieaugusi Latvijas tirdzniecība ar Somiju,” stāsta “Citadeles” ekonomists.
Jautāts, uz kurām valstīm eksports varētu pieaugts šogad, ekonomists atteic, ka šobrīd vieglāk šķiet prognozēt, uz kurām valstīm eksportam pieaugt būs grūti. Jau pieminēto augsto procenta likmju dēļ būvniecības nozares perspektīvas Eiropā šogad ir vājas, tādēļ eksporta pieaugums uz Zviedriju, Vāciju, Norvēģiju un Lielbritāniju, pēc M. Āboliņa domām, visticamāk, nav gaidāms. “Taču uz citām Eiropas Savienībās valstīm, kā arī ārpus ES eksports varētu pieaugt,” spriež ekonomists. Viņaprāt, tāpat starp strauji augošajiem eksporta tirgiem šogad varētu būt Lietuva un Igaunija, jo Baltijas valstīs recesija bija jau pērn un ekonomikas izaugsmei šogad vajadzētu būt virs ES vidējiem rādītājiem. Vienlaikus viņa skaitījumā paliekot neatbildēts jautājums, kā tālāk attīstīsies tirdzniecība ar Centrālāzijas valstīm, kas ievērojami pieauga pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju.
