Ekonomistu iepriekšējie solījumi par inflācijas samazināšanos ir realizējušies arī praksē. Labā ziņa ir tā, ka tā nav tikai sausa statistika, bet cenu izmaiņas daudzās preču grupās ir atstājušas pozitīvu iespaidu arī uz mājsaimniecību maku biezumu.
Par to, vai iedzīvotāju reālā pirktspēja gada laikā ir pieaugusi, tiek diskutēts diezgan daudz. Kopumā algu pieaugums ir bijis lielāks par inflāciju, un no šāda viedokļa iedzīvotāju maka biezumam, vismaz būtiskā daļā gadījumu, vajadzētu pieaugt. Tas attiecas arī uz pārtikas produktiem, no kuriem liela daļa pagājušajā gadā ir kļuvuši ievērojami lētāki.
Pagājušajā gadā visstraujāko cenu kritumu pārtikas produktu vidū ir piedzīvojis sviests un piens. Šīs produkcijas cena gada laikā ir kritusies attiecīgi par 19% un 18%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums. Iemesls, kādēļ tas noticis, ir meklējams piena un tā izstrādājumu pārprodukcijā Eiropā, kas sevišķi asi izpaudās pagājušā gada ziemā. No Latvijas iedzīvotāju plašāk patērēto preču klāsta šie nav vienīgie produkti ar pamanāmu cenas kritumu. Produktu grupa, kas tiek klasificēta kā “milti un citi graudaugi”, gada laikā caurmērā kļuvusi par 6,8% lētāka. Tajā pašā laikā mājputnu gaļas cenas kopumā sarukušas par 6,2%. Lētāka ir kļuvusi arī liellopu gaļa, tās cenai vidēji nokrītoties par 2,6%. Krietni mazāk fortūna ir uzsmaidījusi īsteniem cūkgaļas ēdājiem. Cūkgaļa gada laikā ir kļuvusi teju par desmito daļu dārgāka. Atgriežoties pie populārākajām pārtikas precēm, kurām cenas ir nokritušās, jāmin siera un biezpiena cenu kritums par 6%, par 4,1% lētāki rīsi, bet jogurtam cena caurmērā nokritusies par 3,8%, konservētiem augļiem un augļu produktiem - par 3%, bet cukurs kļuva par 2,9% lētāks nekā 2022. gada decembrī. Runājot par pārtikas sadārdzināšanos, straujākais cenu kāpums ir bijis olīveļļai - par 31,1%, saldumiem - par 21,2%, augļu un dārzeņu sulām - par 15,4%. Tikpat lielā mērā sadārdzinājies saldējums, saldētām jūras veltēm cena kāpusi kopumā par 14,7%, bet svaigi dārzeņi kļuvuši par 13% dārgāki. Kopumā pārtika un bezalkoholiskie dzērieni pērnā gada decembrī maksāja par 2,7% vairāk nekā 2022. gada pēdējā mēnesī. Tajā skaitā tikai pārtikas bez dzērieniem cenas vidēji bija pieaugušas par 1,9 procentiem.
Pārtikas cenas pašas par sevi ir ļoti grūti prognozējamas, jo tās ietekmē ražība, turklāt tagad šim faktoram pievienojas arī iespējamie piegāžu traucējumi un pašreizējā dilemma - no Indijas okeāna censties “izlauzties” līdz Suecas kanālam vai mērot ceļu apkārt Āfrikai. Par laimi, vidusmēra Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozā nav pārāk daudz produktu ar izcelsmi Āzijas un Klusā okeāna reģionā vai kaut kur Indijas okeāna piekrastes valstīs. Līdz ar to vismaz šim faktoram nevajadzētu kardināli saasināt pārtikas cenu izmaiņas mūsu valstī. Cenas varētu ietekmēt Āzijas iedzīvotāju pirkšanas aktivitātes izmaiņas. Droši vien daudzi aizvien vēl atceras sviesta cenu skrējienu pirms gadiem sešiem vai norvēģu lašu produkcijas cenu samazināšanos kovida laikos. Abi bija saistīti ar Ķīnas iedzīvotāju aktivitātēm. Brīdī, kad auga ķīniešu vēlme ēst sviestu, viss Eiropas tirgus piedzīvoja šīs piena taukvielas cenu auļus. Tajā pašā laikā ķīniešu aizdomas par to, ka, ēdot lasi, var inficēties ar Covid-19, radīja ievērojamus šīs cēlās zivs pārprodukcijas apjomus, kā rezultātā cenas veikalu plauktos ievērojami kritās. Šādas ārkārtas pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas iepriekš nav prognozējamas. Jebkurā gadījumā tās orientētas uz pārtikas aizvešanu no Eiropas, nevis atvešanu uz to, tādējādi nav iemesla kāpināt cenas Latvijā. Attiecībā uz pārtikas piegādēm laba ziņa ir tā, ka Melnās jūras graudu koridors ir atsācis darboties pilnā apjomā, līdz ar to mazāk ir pamata runāt par potenciālo graudu deficītu, taču drīzāk var spriest par to, ka to cenas biržā varētu samazināties. Cita starpā pēdējā mēneša laikā kviešu cena Čikāgas preču biržā ir kritusies apmēram par 5%. Lētāki graudi nozīmē arī lētāku piena, gaļas un olu ražošanu, un, tam kombinējoties ar enerģētisko izmaksu kritumu, ir pamats domāt, ka pārtikas cenām šogad pārāk nevajadzētu pieaugt. Patiesībā jau pieminētais putnu gaļas cenas kritums varētu būt saistīts ar to, ka graudu cena ir samazinājusies. Vienīgais šobrīd nezināmais faktors ir meteoroloģiskā ietekme uz ražu apjomiem, taču tā jau ir ikgadēja ziemas neziņa par to, kas tīrumā notiks vasarā. Piemēram, tagad ziemā varēsim novērot, kā PVN palielināšanas ietekmē pamazām pieaug Latvijai raksturīgo, augļu, dārzeņu un ogu cenas. Tajā pašā laikā labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi vasarā valdības uzlikto skādi varētu vērst par labu, cenām krītoties, pateicoties labai ražai un lielākam piedāvājumam.
