Lai arī ar katru mēnesi ievesto preču apjoms no austrumu kaimiņvalsts pieaug aizvien straujāk, Krievija par pārdotajām precēm Latvijā saņem mazāk nekā iepriekš – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un citi publiski pieejamie datu avoti.
Tiesa gan, šis samazinājums galvenokārt ir izskaidrojams ar to, ka ārējās tirdzniecības cenas pasaulē ir sarukušas saistībā ar globālās ekonomikas bremzēšanos.
Raugoties uz importu no Krievijas pērn gada 11 mēnešos, varētu šķist, ka gan naudas izteiksmē, gan ievestajās preču tonnās tas turpina samazināties. Pērnā gada 11 mēnešu periodā imports no Krievijas naudas izteiksmē ir sarucis par 66% līdz nepilniem 550 miljoniem eiro, bet apjomi tonnās ir kritušies par 29% - tā liecina CSP datu bāzēs pieejamā informācija. Taču, piemēram, pērn novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā, 2022. gada priekšpēdējo mēnesi importa kritums naudas izteiksmē ir uz pusi mazāks nekā gada 11 mēnešos, proti, 33%. Savukārt preču imports masas vienībās, kas vēl jūlijā gada izteiksmē bija krities par 52%, jau septembrī bija sarucis vairs par 7,5%. Oktobrī pret 2022. gada oktobrī jau tika fiksēts kāpums par 12,4%, bet novembrī jau fiziskā izteiksmē no Krievijas tika ievests par 22% vairāk nekā gadu iepriekš.
Ja aplūkojam to, kā uzņēmumi centušies sadarboties vai nesadarboties ar Krieviju, ir vērts pievērst uzmanību faktam, ka atsevišķas kaimiņvalsts preces ir pakļautas sankcijām, piemēram, dabasgāze. Turklāt attiecībā uz minēto tika pieņemti lēmumi Krievijas gāzi vairs nepirkt, tādējādi tikai uz tā rēķina vien imports no kaimiņvalsts ievērojami saruka. Bet kā tad ir ar citām precēm? Netrūkst dažādu preču vai to grupu, kur pērnā gada novembrī imports, rēķinot gada izteiksmē, bija pieaudzis pat tūkstošos procentu, respektīvi, kļuvis daudzus desmitus reižu lielāks. Piemēram, preču grupā, kas ietver eļļas augu sēklas, eļļas augu augļus un citas līdzīgas preces, importa apjoms gada laikā ir pieaudzis no 151 kg līdz vairāk nekā 3900 tonnām. Kāpums pārsniedz 26 000 reižu. Ir atsevišķas izejvielas kā “alumīnijs un tā izstrādājumi” vai “ dažādi parasto metālu izstrādājumi”, kur kāpums ir mērāms attiecīgi 4446% un 8739%. Acīmredzot ārvalstu partneriem caur Latviju diezgan plaši tiek piegādāta arī Krievijas koksne, kur importa statistikas ailē redzams 4205% vērts kāpums. Šī ir tikai maza daļa no statistikas, kas saistīta ar Krievijas importa pieaugumu.
Pilnīgi precīzu salīdzinājumu par pērnā gada izskaņu preču apritei ar Krieviju kaimiņvalstīs diemžēl neizdevās atrast, taču ir atsevišķi skaitļi, kas var uzburt kaut aptuvenu situācijas izklāstu. Tā, piemēram, statistikas dati liecina, ka pērn trešajā ceturksnī Igaunijas importa apjoms no Krievijas bijis 31,5 miljonus eiro vērts salīdzinājumā ar 325 miljoniem gadu iepriekš. Vēl Igaunijas statistikas biroja dati liecina, ka 2023. gada novembrī imports no Krievijas bijis 11,3 miljonus eiro vērts, kamēr gadu iepriekš - 2022. gada novembrī - nepilni 136 miljoni eiro. Lietuvas centrālās bankas dati vēsta, ka imports no Krievijas minētajos laika periodos bijis attiecīgi 27,07 un 38,87 miljonus eiro vērts. Nav tik liels kritums kā Igaunijai, taču Lietuvas importa bāzes skaitlis no Krievijas jau iepriekš ir bijis relatīvi mazs un jo zemāks tas, ir jo grūtāk panākt procentuāli lielāku samazinājumu. Salīdzinājumam - Latvija 2023. gada trešajā ceturksnī no Krievijas importēja preces par nepilniem 132 miljoniem eiro, kamēr gadu iepriekš ievesto preču vērtība no kaimiņvalsts sasniedza gandrīz 520,5 miljonus eiro.
