Pēdējā laikā vērojamā situācijas pasliktināšanās darba tirgū, visticamāk, nebūs ilgstoša. Jau rudenī vai pat vasaras beigās paredzams straujāks pieprasījuma kāpums pēc darba rokām, kas varētu atspoguļoties ne tikai lielākā strādājošo skaitā, bet arī veicināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.
Vai šāds scenārijs īstenosies, vairāk ir atkarīgs no notikumiem pasaulē, jo tie mūsu ekonomisko virzību ietekmē daudz spēcīgāk par vietējām norisēm. Šobrīd pasaulē ir ļoti liela nenoteiktība saistībā ar politiskajiem procesiem un tiem sekojošo polarizāciju. Tomēr krietni vairāk Latvijas darbarūķa dzīvi ietekmē procesi finanšu tirgos, kas, cita starpā, galu galā nosaka, kāds būs pieprasījums pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem, dažādiem būvniecībā nepieciešamajiem izstrādājumiem, cik daudz izdosies eksportēt mūsu valstī saražotās auto detaļas, vai mūsu celtniekiem izdosies saglabāt savu darbu ārvalstīs un tamlīdzīgi. Pagaidām šķiet, ka šis process virzās pozitīvā gultnē un, piemēram, aizdevumi kļūs lētāki. Kā šobrīd redzams, finanšu tirgus procesiem ir arī lielāka ietekme nekā kaimiņos esošajai Krievijai, kuras nozīme mūsu tautsaimniecības procesos aizvien turpina sarukt. To ļoti labi apliecināja fakts, ka vēl pusotru gadu pēc kara sākšanās Ukrainā bezdarba līmenis Latvijā turpināja sarukt, bet neliels pieaugums vēlāk jau bija saistīts ar eksporta iespēju krišanos Rietumeiropā. Tagad negācijas sāk izsīkt, un šobrīd izskatās, ka pasaulei iepriekš draudošā ekonomiskā krīze lielo parādu un citu gadu desmitiem uzkrātu fundamentālu procesu dēļ vienkārši varētu būt “pārbīdīta laikā”. Šo pārbīdi ir vēlams izmantot, lai varam kāpināt savu labklājību un veicināt mūsu valsts tautsaimniecības noturību pret nākotnes ekonomiskajām nepatikšanām.
Kaut gan līdz šim esošais ekonomikas fonds gan Latvijā, gan ārpus tās nebija sevišķi pārliecinošs, no būtiska bezdarba pieauguma līdz šim bija izdevies izvairīties. Pagājušā gada decembrī un šā gada janvārī reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija pieaudzis līdz 5,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembrī un oktobrī fiksētajiem 5,3%, kad tika sasniegts pēdējā laika minimums. Kāpums redzams arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātajā faktiskajā bezdarba līmenī, kas sevī ietver arī strādājošus, bet jaunas darba iespējas meklējošus iedzīvotājus. Tam pēdējā laika zemākais līmenis (6,4%) tika fiksēts pagājušā gada augustā un septembrī, bet iepriekšējos divos mēnešos tas ir pieaudzis līdz 7,1%, liecina CSP dati.
Šīs atšķirības ir skaidrojamas ar to, ka atsevišķās ekonomikas nozarēs, piemēram, kokapstrādē, bija problēmas nodarbināt strādājošos savās pamatdarba vietās un viņi atradās savdabīgā “gaidīšanas režīmā”. Tas arī kalpo par izskaidrojumu, kāpēc, aprēķinot izmaiņas gada izteiksmē, ir redzams reģistrētā bezdarba līmeņa samazinājums no 6,3% līdz 5,7%, bet tikmēr faktiskais bezdarba līmenis ir kāpis no 6,4% līdz 7,1%. Jāpiebilst, ka bezdarba līmeņa palielināšanās ziemā ir tradicionāla sezonālu faktoru ietekmē, kad mazāk ļaužu tiek nodarbināti vai paši sevi nodarbina tādās jomās kā lauksaimniecība, tirdzniecība, izmitināšanas un ēdināšanas nozare utt. Laikam kļūstot siltākam, bezdarbs atkal sarūk.
Bez sezonālās ietekmes ļaužu rocība - darba iespējas un ienākumi - ir atkarīga arī no citiem faktoriem. Tie, kas strādā valsts sektorā, vairumā gadījumu savu šogad paredzēto algu pieaugumu jau ir saņēmuši, taču privātajā sektorā algas kāpums varētu būt samērā izstiepts un atkarīgs no tā, cik ļoti uzņēmējam ir vajadzīgs konkrētais darbinieks, kā arī situācija konkrētajā ekonomikas sektorā. Situācija tajos uzlabosies visai atšķirīgos tempos, turklāt šīs atšķirības var būt diezgan lielas pat vienas nozares ietvaros. Pašreizējā ekonomisko procesu virzība vedina domāt, ka situācija mazumtirdzniecības nozarē varētu uzlaboties jau šā gada pavasarī. Tas saistīts kaut vai ar apkures sezonas beigšanos, kas paver plašāku rocību. Šis process kaut kādā mērā kombinēsies ar algu palielinājumu, tādējādi varētu palielināties dažādu nepārtikas, tajā skaitā ilglietošanas, preču tirdzniecība, kas savukārt var likt kaut nedaudz palielināt pārdevēju skaitu. Tāpat līdz ar siltākiem laika apstākļiem aktivizējas tirdzniecība stendos un tirgos un arī tur strādājošo skaitam vajadzētu pieaugt. Tā kā saistībā ar aizdevuma likmju samazināšanos tiek gaidīts ekonomiskās aktivitātes pieaugums gan tepat uz vietas, gan eksporta tirgos, tad arī rūpniecības un celtniecības nozares varētu sākt strādāt ar lielākiem apgriezieniem nekā iepriekš.
Ja runājam par vietējā tirgus potenciālu, tad jau iepriekš atsevišķi eksperti no nekustamā īpašuma nozares “Neatkarīgajai” bija atzinuši, ka, parādoties skaidrākam signālam par to, ka aizdevumu likmes sāk sazināties, pircēji varētu kļūt daudz drošāki. Tas īpaši pozitīvi varētu atsaukties uz mājokļu tirgu. Jau iepriekš aizdevumu likmju ziņā daudz labvēlīgākā situācijā Latvijā bija kvalitatīvu un vienlaikus uz kopējā fona salīdzinoši lētu mājokļu deficīts. Tagad ir pamats domāt, ka pieprasījums varētu sākt atjaunoties un vajadzība pēc celtniekiem un viņu prasmēm kļūs lielāka. Jāpiebilst, ka pieaugs ne tikai būvorganizāciju darba spars un jaudas, bet notiks arī dažāda individuāla rakstura būvniecība un remontdarbi, tādējādi kāps nepieciešamība pēc dažādu speciālistu - jumiķu, santehniķu, elektriķu utt. - pakalpojumiem. Tāpat paredzams arī dažādu ar būvniecību un mājokļu labiekārtošanu saistīto preču realizācijas kāpums. Tas savukārt liek atgriezties pie pozitīva vērtējuma attiecībā uz strādājošo nepieciešamību tirdzniecības nozarē.
Arī rūpnieki šajā procesā būs ieguvēji, turklāt procesi, kuru attīstība jau ieskicēta Latvijā, ar vēl lielāku vērienu notiks mūsu eksporta partneru valstīs. Atsevišķās nozarēs, piemēram, mašīnbūvē, jau ir izdevies atgriezties pie izaugsmes. Šis process, ja vēl nav sācies, notiks arī kokapstrādē, kur iepriekš saistībā ar noieta kritumu radās problēmas atrast darbu jau iepriekš pieņemtajiem strādniekiem. Ir pamats domāt, ka lielākā vai mazākā mērā viņi atgriezīsies pie savu pienākumu pildīšanas, tādējādi mazinot spiedienu uz kopējo darba tirgu valstī. Raugoties potenciālajā šā gada ekonomikas attīstības skicē, aizvien vairāk rodas pārliecība par to, ka šā gada otrajā pusē mūsu valsts darba tirgus būs atgriezies pie iepriekšējām tendencēm, kas būs vērstas uz bezdarba līmeņa nonākšanu aizvien jaunos minimumos. Savukārt attiecībā uz algu pieaugumu vairāk šķiet, ka šogad šis process būs piezemēts. Vienlaikus ir pamats domāt, ka, tā kā pieprasījums pēc dažādām precēm un pakalpojumiem palielināsies, visticamāk, iedzīvotāju ienākumiem būs tendence pieaugt.
